Esmu "dziļi pārliecināts", ka mani klienti uzvarēs šajā procesā, šodien otrajā Zolitūdes civillietas sēdē Rīgas apgabaltiesā pauda prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Aldis Gobzems.
Arī šodien tiesa nesāka lietas izskatīšanu pēc būtības, jo nācās skaidrot vairākus procesuālos jautājumus. Sēdes sākumā tiesnese norādīja, ka no kriminālprocesa virzītāja - policijas - netika saņemta atbilde attiecībā uz informāciju par signalizācijas pults datiem, ko kā pierādījumu vēlējās pievienot SIA "Maxima Latvija".
Tomēr "Maxima" pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs vēlāk sēdē norādīja, ka pagājušajā nedēļā advokāti saņēma šos datus no signalizācijas pults un viņu rīcībā ir protokols ar šo informāciju, taču tas ir izmeklēšanas informāciju saturošs dokuments, ko puse nevar izpaust. Tāpēc pagaidām atbildētājs neiztur lūgumu par ekspertīzes veikšanu.
Vēl tiesa šodien nolēma noraidīt lūgumu par vairāku civillietu apvienošanu, un šis lēmums nav pārsūdzams. Tomēr vēlāk SIA "Tineo" pārstāvji tiesai kā trešās personas lietā lūdza pieaicināt projektētāju SIA "Kubs" un SIA "HND Grupa", jo spriedums varētu attiekties un skart šīs juridiskās personas. Pret šo lūgumu gan ļoti iebilda Gobzems, taču tiesa nolēma pieaicināt šīs personas un noteica laiku paskaidrojumu sniegšanai.
Uzreiz pēc lēmuma prasītāju pārstāvis norādīja, ka tādā gadījumā tiks veikti prasības grozījumi un šīs personas tiks lietā uzaicinātas kā atbildētāji, līdzīgi kā tas ir citās civilprasībās.
Tāpat tiesas sēdē tika lūgts pievienot dažādas izziņas no ārstniecības iestādēm, kurās bija ārstējušās divas no prasītājām, kas norādot, ka viņām pēc traģēdijas bija nepieciešama medicīniska un psiholoģiska palīdzība. Tiesa pievienoja šos materiālus lietai.
Gobzems arī sēdes laikā norādīja un lūdza, ka šai lietai ir jātiek izskatītai ātri, kam tiesa piekrita. Nākamā tiesas sēde šajā lietā nozīmēta 11.jūnijā, kad tiesa to paredzējusi skatīt pēc būtības.
Kā ziņots, marta beigās, kad notika pirmā sēde, tika aktualizēts arī jautājums par iespējamu mierizlīgumu, tomēr izkristalizējās, ka pušu starpā nekādu konkrētu sarunu par to nav bijis, it sevišķi tāpēc, ka prasītājs neko konkrētu mierizlīguma pamatam nav piedāvājis.
Arī šoreiz tiesnese pusēm prasīja, vai ir bijušas sarunas par mierizlīgumu, uz ko Gobzems norādīja, ka ir atbildētājiem rakstiski nosūtījis informāciju, tomēr nekādas konkrētas detaļas netika pārrunātas.
Kā ziņots, pēc pirmās sēdes Rozenbergs žurnālistiem norādīja, ka izlīguma iespējas viņš, iespējams, vērtē kā reālas, ja prasītāju puse formulēs gan saprotamā apmērā savas prasības, gan pamatot atbildības sadalījumu starp atbildētājiem. "No celtās prasības "Maxima" joprojām, līdz šai dienai, nav precīzi skaidrs, kādi pārmetumi tiek izvirzīti un kādas darbības vai bezdarbības novedušas pie tik traģiskām sekām," izteicās Rozenbergs.
Iesniegtās prasības summu - 100 miljonus latu -, ko prasītājs vēlas piedzīt solidāri, Rozenbergs "maigākajā versijā" varēja nodēvēt par populismu. Tiesa līdz 16.aprīlim atlika lietas izskatīšanu, lai saņemtu pierādījumus par lietām, kas atrodas citu tiesu lietvedībā, kā arī jau minēto pierādījumu izprasīšanai par signalizāciju.
Jau ziņots, ka pērn 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.
