Latvijas mediju tirgū noticis dīvains precedents – nezināmu iemeslu dēļ Saeima piešķīrusi grandiozus līdzekļus «jauniešu radiostacijas» izveidei. Pat Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) nav skaidrs, kā Kārlim Dagilim un Tomam Grēviņam izdevās pierunāt politiķus atņemt frekvenci vienīgajam Latvijas studentu radio Radio Naba un vēl tikt pie garantētiem 1,89 miljoniem eiro laika periodam līdz pat 2017. gadam. Turklāt līdz ar šo negodīgo rokādi par jauniešiem dēvētā publika tiek barota ar komercmūziku.
12 gadu garumā Radio Naba koptais jēgpilnais saturs tagad strauji tiek aizstāts ar popmūziku, un nav saprotams, kādēļ par to jāmaksā nodokļu maksātājiem. Komercmūziku jau tāpat apkalpo neskaitāmas komercstacijas.
Kā tiek pie siles
Īsā versija ir tāda, ka pēc radio 101 bankrota daži pazīstami ētera cilvēki palika bez frekvences un darba. Tā vietā, lai vēlreiz riskētu un kaut ko paši sāktu no nulles, viņi sakārtoja lietas caur partiju Vienotība un veiksmīgi tika pie siles, pa ceļam sabradājot Nabu. Politiķus savukārt šai darījumā interesē iegūt gados jaunus vēlētājus, un tagad jāvēro, vai un kā izpaudīsies smadzeņu skalošana. Vismaz šāds scenārijs tika atšifrēts skandalozajā Artusa Kaimiņa raidījumā Suņubūda, kam arī vairs neatrodas vieta 93,1 megahercā.
Var tikai minēt, kurā virtuvē vai guļamistabā vajadzīgās frekvences patiesībā tika sabīdītas. Par radio sadaļu atbildīgais NEPLP loceklis Dainis Mjartāns atzīst, ka arī viņš pats līdz pat pēdējam brīdim nav ticējis naudas piešķiršanai – Ministru kabinetā viss liecinājis par atteikumu, un būtu ļoti interesanti uzzināt, kas tad mainījās. Taču pieci.lv direktors Kārlis Dagilis sakās nezinām politiķu laipnības iemeslus, pats viņš ne pie viena speciāli nav gājis. Iespējams, radio veidotājiem paveicās tādēļ, ka Saeimas vecos ļaudis tobrīd bija apsēdusi doma par jaunatnes patriotisko audzināšanu. Savas atpazīstamības dēļ pozitīvu lomu nospēlēja arī latviešu hipsteru subkultūras varonis – dīdžejs Toms Grēviņš. Viņš šai projektā jau no paša sākuma tika pasludināts par izdošanās garantu.
Bībera filtrs noņemts
Diemžēl tas, kas izdevies, neapmierina lielo vairumu Radio Naba klausītāju un, protams, arī Nabas ētera cilvēkus. Pagaidām gan viņi vēl uztur kontaktus ar atņemto frekvenci un aizpilda hipsteru atvēlētos vissliktākos raidlaikus. Pankroka vecmeistars un raidījuma Bitīt matos vadītājs Dambis spriež: «Pareizāk būtu bijis iedot naudu Nabai, lai attīstās. Bet tas, kas tur skan tagad, ir pilnīgs sūds.» Gaumes, protams, ir dažādas, taču tieši tādēļ, lai nepieļautu komercijas iegāšanos ēterā, Radio Naba mērķauditorija ir vidusskolu jau beiguši cilvēki – vecāki par 20 gadiem. Programmas direktors Madars Štramdieris skaidro, ka 90% jauniešu interesē tieši masu kultūra – Džastins Bībers, Dons, Nikija Mināža u.c. biznesa projekti. Pieci.lv vecuma cenzu pazemināja līdz 15 gadiem, un tagad iznāk, ka Latvijas valsts dāsni piefinansēs ēteru tieši komercmāksliniekiem.
Tik daudz naudas, kā tagad iedots pieci.lv, visā savā pastāvēšanas laikā kopā Naba nav redzējusi. Tikai aizpērn sadūšojās prasīt daudzkārt mazāku valsts subsīdiju apraides paplašināšanai un saņēma atteikumu. Zīmīgi, ka arī atbrīvot frekvenci no Saeimas plenārsēdēm Latvijas Radio piekrita tikai līdz ar jaunās komandas ierašanos.
Tik vienkārši
Latvijas Universitātes studentu radio Naba jau no paša sākuma bija bezpeļņas projekts un komerciju apzināti izslēdza no sava satura. Paziņojums par padzīšanu no frekvences saņemts brīdī, kad Naba izaugusi līdz 41 raidījumam un 100 cilvēkiem, kas strādā otrpus skaļruņiem. Atšķirībā no jaunā superprojekta autoriem viņi to darīja bez maksas. Paradokss, ka Nabas paveikto pilnās mutēs slavē gan Latvijas Radio vadība, gan NEPLP – par neatkarību, svaigumu, par gaumi un radošo pieeju – tomēr vietu ēterā šiem labumiem vairs neatrod. Priekšroka tiek dota visādiem džastiniem bīberiem.
Kāpēc tā, Madaram Štramdierim nav skaidrs. Viņam vien atliek citēt Kārli Dagili, kurš tagad ir ieņēmis viņa vietu: «Madaram neizdevās naudu dabūt, man izdevās.» Tik vienkārši.
Pilnā apjomā Radio Naba pašlaik ir dzirdams vien internetā. Tāpat kā līdz šim to iespēju robežās atbalsta Latvijas Universitāte, bet nākotnes plānos ir atgriešanās pie savas radio frekvences. Citas, toties savas. Skaidrs, ka ilgtermiņā alternatīvā mūzika un komercija nevarēs sadzīvot, un arī teorija rekomendē atšķirīgas auditorijas un formātus nodalīt. Radio, kas patīk visiem, nav iespējams.
