Saeima aicina izvērtēt gudrona dīķu sanācijas projektā iesaistīto personu atbildību

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) iesniegt informatīvo ziņojumu par Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu, kā arī tajā iesaistīto personu atbildības izvērtējumu.

Komisija šodien vienojās nosūtīt vēstuli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Eināram Cilinskim (VL-TB/LNNK). Vēstulē norādīts, ka iepriekš komisija vērtēja VARAM administrēto Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitāšu ieviešanas rādītājus un riskus. Pēc komisijas sēdē sniegtās informācijas, Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekta realizācijā nav vērojams būtisks progress.

Tāpēc Saeimas komisija aicina VARAM vienlaicīgi ar premjera doto uzdevumu izpildi iesniegt komisijā arī informatīvo ziņojumu par sanācijas projekta realizācijas gaitu, turpmākās rīcības modeļiem, izmaksu un ieguvumu novērtējumu, potenciālo tiesvedību, rīcības plāna laika grafiku un iepirkumu alternatīvām.

Vēl Saeimas komisija aicina iesniegt projektā iesaistīto personu atbildības izvērtējumu.

Kā ziņots, bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzdevis izvērtēt Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektā iesaistīto personu atbildību.

Ar premjera rezolūciju ir uzdots arī izvērtēt nepieciešamību veikt dienesta izmeklēšanu un pieņemt attiecīgus lēmumus. Ministru kabinets un Finanšu ministrija par paveikto ir jāinformē līdz šā gada 10.februārim.

Dombrovskis arī lūdzis izvērtēt Valsts vides dienesta spēju un kapacitāti turpināt projekta īstenošanu un nepieciešamības gadījumā lemt par citu īstenotāju vai Valsts vides dienesta kapacitātes stiprināšanu.

Gudrona dīķi ir viena no visvairāk piesārņotajām teritorijām ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā. Dīķu sanāciju finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.

Dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30 līdz 35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas. 20.gadsimta 50.-80.gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons - ražošanas atkritums, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20.gadsimta 70.gadu sākumam to uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dīķis, bet vēlāk - dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.

Abos gadījumos gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70 līdz 90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumi 25 līdz 35 metri gadā virzās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Piesārņoto pazemes ūdeņu apjoms ziemeļu dīķa apkārtnē ir 108 000 kubikmetru, savukārt piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības areāli ziemeļu dīķim ir 148 hektāri, bet dienvidu dīķim - 139 hektāri.

Sērskābais gudrons pēc izskata ir melna, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku. Šo gadu laikā dīķos regulāri gājuši bojā dažādu sugu ūdensputni, kuriem gan sērskābes, gan naftas dēļ salīp spalvas, kas liedz putniem lidot.

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanas projekts tika sākts 2011.gadā. Dienvidu dīķī sanācijas process ir sarežģītāks, jo tur piesārņojums veido četras kārtas - virsējais slānis ir ūdens, tad seko divi sērskābā gudrona slāņi, bet apakšā ir piesārņotas smiltis, kas arī tiks utilizētas. Tiek prognozēts, ka no dienvidu dīķa tiks izvesti 60 000 tonnu pārstrādāta gudrona un 40 000 tonnu pārstrādātas smilts. Savukārt ziemeļu dīķī darbi būs vairāk saistīti ar ūdens attīrīšanu. Abu dīķu attīrīšanas darbus, tostarp labiekārtošanu, plānots pabeigt 2015.gadā.

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanas projektu SIA "Skonto būve" izstrādājusi kopā ar vācu firmu "MUEG". Attīrīšanas darbos strādā gan vācu, gan latviešu speciālisti.

Sanācijas darbu beigu termiņš ir 2015.gads.