Satversmes preambulas projektā, ko šodien "Vienotības" kongresā piedāvāja Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne, vairs netiek iekļauts "valstsnācijas" jēdziens.
Čepāne aģentūrai LETA skaidroja, ka šīs projekts izstrādāts kopā ar juristu Egilu Levitu un, konsultējoties arī ar citiem ekspertiem. Šīs varētu būt pamata piedāvājums, par kuru diskutēt topošās koalīcijas partneriem, sacīja Čepāne, piebilstot, ka šīm nolūkam varētu izveidot darba grupu. Līdz ar to projekta teksts vēl varētu mainīties.
Līdz šim Levita piedāvātajā preambulas teksta bija teikts: "(...) nācijas saliedēšanās un nacionālās pašapziņas veidošanās rezultātā 1918.gada 18.novembrī latviešu vēsturiskajās zemēs proklamētā Latvijas Republika ir izveidota uz latviešu nācijas negrozāmās gribas un tās neatņemamo pašnoteikšanās tiesību pamata, lai varētu brīvi pašnoteikties un kā valstsnācija veidot nākotni pati savā valstī".
Savukārt jaunajā projektā šīs punkts skan šādi: "1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību".
Šajā Satversmes preambulas projektā, līdzīgi kā iepriekšējā, norādīts, ka Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās, neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem, atguva savu brīvību, uz valsts nepārtrauktības pamata atjaunoja valstisko neatkarību. "Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus un nosoda okupācijas režīmus," teikts preambulas projektā.
Satversmes ievada projektā arī teikts, ka "Latvijas valsts darbības augstākā vadlīnija ir cilvēka cieņa un brīvība, tā ievēro demokrātiskas tiesiskas, sociāli atbildīgas un nacionālas valsts virsprincipus, atzīst un aizsargā cilvēktiesības, to skaitā mazākumtautību tiesības".
Tāpat tajā teikts, ka mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā ir būtiski veidojušas it sevišķi latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, universālās humānās un kristīgās vērtības. "Latviešu valodai kā mūsu kopējai valodai ir būtiska nozīme demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības nodrošināšanā. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība. Ģimene ir sabiedrības pamatvienība, darbs ir katra cilvēka un visas tautas izaugsmes un labklājības pamats," paredz Satversmes ievada projekts.
Savukārt katra pilsoņa pienākums ir aizsargāt Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību, tautas suverenitāti, demokrātisko valsts iekārtu. "Ikkatram pēc savām spējām ir jārūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, jāizturas atbildīgi pret saviem līdzcilvēkiem, sabiedrību, valsti, vidi, dabu, nākamajām paaudzēm," teikts Satversmes ievada projektā.
Tāpat norādīts, ka Latvija aktīvi piedalās starptautiskajos procesos, aizstāvot savas intereses un dodot pienesumu Eiropas Savienības un pasaules humānai, ilgtspējīgai, demokrātiskai un atbildīgai attīstībai.
Kā ziņots, "Vienotība" šodien kongresā pieņēma rezolūciju, kurā uzsver nepieciešamību rūpēties par valsts pamatu un vērtību stiprināšanu, sekmējot Satversmes preambulas pieņemšanu Saeimā, tajā atspoguļojot Latvijas valsts pamatus un tās konstitucionālo identitāti un stiprinot Latvijas valsts jēgas un būtības izpratni sabiedrībā.
"Vienotības" pārstāvji uzskata, ka preambulā arī jānorāda uz Latvijas valsts dibināšanu kā latviešu tautas pašnoteikšanās īstenojumu, atklājot Latvijas valsts galvenos mērķus - brīvības un labklājības veicināšanu, latviešu nācijas, tās kultūras un valodas pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, norādot uz latviešu tautas un Latvijas valsts vēstures galvenajiem mezglu punktiem. Tāpat, pēc partijas pārstāvju domām, nepieciešams uzsvērt Latvijas parlamentārās demokrātiskās valsts iekārtas galvenos principus un mūsu sabiedrības pamatvērtības, kā arī iezīmēt Latvijas līdzdalību un līdzatbildību Eiropā un pasaulē.