#

Sestdiena, 1.novembris

Vārda dienas: Ikars

+2°C 2 m/s DR uz plkst.7

Saule lec 07:34, riet 16:39

Būvkompānija atzīst, ka sākotnējais sagruvušā "Maxima" jumta projekts mainīts

Zolitūdes lielveikala "Maxima" būvniecības laikā projektā mainīts jumta metāla konstrukciju veids un sākotnējā projektā paredzētās vienlaidus metāla sijas aizstātas ar divdaļīgām sastiprinātām sijām, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina ēkas inženierprojekta autora SIA "HND grupa" īpašnieks, projektētājs Ivars Sergets.

"Pārprojektēt jumta metālkonstrukcijas nācās tāpēc, ka to ražotājs lielās vienlaidus sijas nevarēja piegādāt uz būvlaukumu," sacīja Sergets.

Jautāts, vai pēc vienlaidus siju aizstāšanas ar divdaļīgajām tika pārrēķinātas slodzes un tās atbilda sākotnējam projektam, Sergets atbildēja apstiprinoši. "Arī pēc noslodzes pārrēķina jumta metāla sijām bija jāiztur sākotnēji paredzētā vidējā noslodze ap tonnu uz kvadrātmetru un 1,5 tonnas uz kvadrātmetru atsevišķās vietās uz jumta, kurās bija paredzēti koki," skaidroja Sergets.

Inženieris piebilda, ka būvniecības laikā siju stiprinājuma vietās izmantotais stiprinājuma skrūvju skaits atbilda projektā paredzētajam. "Man gan nav informācijas, vai skrūvju materiāls atbilda projektā paredzētajam," piebilda Sergets.

Lielveikalā izmantoto jumta metālkonstrukciju ražotāja un piegādātāja SIA "Vikom Industry" ražošanas projektu vadītāja Svetlana Andrianova biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra, ka ražotājs garantē piegādāto metāla konstrukciju atbilstību projektā prasītajai kvalitātei.

"Sijas tika izgatavotas atbilstoši projektam. Skrūves mēs neražojam, tāpēc tās tika iepirktas SIA "Eurobolts", taču visai skrūvju partijai bija atbilstības deklarācija, kas apliecina to atbilstību prasībām," piebilda Andrianova.

Kā ziņots, 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" griestiem, Zolitūdē bojā gājuši vismaz 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guvuši smagus savainojumus. Gruvešos turpinās glābšanas darbi - iespējams, veikala drupās atrodas vēl kāds bojāgājušais.

Sabiedrībai meklējot atbildes, kāpēc sagruva "Maxima" lielveikala ēka un kas būtu jāsauc pie atbildības par cilvēku upuriem, publiskajā telpā izskan dažādi viedokļi, bet populārs ir pieļāvums, ka vājā vieta lielveikalā varētu būt metāla sijas, kas balstīja jumtu.

Būvniecības jomā strādājošais Raitis Krinbergs savā blogā izvirzījis versiju, ka jumts varētu būt sabrucis, jo nav izturējušas metāla kopnes jeb sijas, kas turējušas pārsegumu - betona dobumotos paneļus. Savukārt kolonnas savu darbu varētu būt izpildījušas, jo traģēdijas vietas fotogrāfijās neesot redzamas to deformācijas.

Krinbergs novērojis, ka arī pašas metāla kopnes neesot būtiski deformējušās, taču tās sadalījušās uz pusēm. Kopnes izskatoties veidotas no divām daļām un vidū sastiprinātas ar skrūvēm. "Diemžēl šo savienojumu fotogrāfijās neatradu, tāpēc nezinu, vai ir deformējies metāls kopnes apakšējā savienojuma vietā, un nevaru neko apgalvot, bet domāju ka tās ir skrūves, kuras nav izturējušas slodzes," pieļauj būvnieks, mudinot skaidrot, vai projektā šim mezglam paredzētās skrūves bija ar pietiekamu noturību, vai būvniecības darbu veikšanai uz jumta izmantoto būvmateriālu radītās slodzes pārsniedza projektā paredzētās maksimālās slodzes un vai projektā tika ievērtētas šīs būvdarbu veikšanas slodzes.

Arī Somijas kompānijas "Rak Tek Solutions" galvenais inženieris, igaunis Tomass Kaljass, spriežot pēc medijos pieejamajām fotogrāfijām, pauž viedokli, ka "Maxima" sabrukusi nepietiekami izstrādātu un kļūdainu metāla konstrukciju savienojumu dēļ. Projektēšanas laikā spiediena spēks uz balstiem nav ticis ņemts vērā un griestu kopņu savienojumu vietās skrūvju skaits nav bijis pietiekams, uzskata Kaljass, gala plāksnes biezums un izmēri būtu jānosaka, pamatojoties uz skrupuloziem aprēķiniem par to svara radīto spiedienu. Kā atzīmē Kaljass, fotogrāfijās redzams, ka balsta kopņu rāmji ir īsi un savienoti, bet tā vietā būtu varēts izgatavot viengabalainas pārseguma konstrukcijas, izvairoties no kļūdām savienojuma vietās.

Kaljass arī uzsver, ka šāda savienojuma neveiksmes var pārbaudīt uz vietas pēc tam, kad evakuācijas un glābšanas darbi ir pabeigti. Šī reālā pārbaude arī varētu izbeigt visas diskusijas, jo ar liela ātruma kameru var ierakstīt sabrukuma procesu no dažādiem rakursiem un ar pietiekami augstu kvalitāti.

DALĪTIES AR ŠO ZIŅU

Komentāri (21)
#
Raimonds

Mums, lūdzu, papīrus galdā ar visiem aprēķiniem un aprēķinātāju vārdiem un uzvārdiem!

#
LIF

Sveiki!

Ja tie kuri atļāva būvēt uz jumta ziemas dārzu ar bērnu rotaļu laukumu, būtu kaut ko zinājuši par pastāvīgajām un mainīgajām slodzēm , kā arī par materiālu nestspēju un robežstāvokļiem utt.
Ar vienu vārdu sakot konstruktori, pēc soda izciešanas, atpakaļ uz skolu, mācīties rēķināt.
Lai Dievs stāv klāt Latvijai un tās inženieriem- turieties.

#
EU!!!

Vai tad pirms dažām dienām arhitekti nestāstīja, ka UZ JUMTU pieļaujamā noslodze ir 1500kg/kv.m, bet tagad jau stāsta, ka UZ SIJĀM paredzētā noslodze bijusi tikai 1t/kv.m, kas ir TRĪS REIZES MAZĀKA?!!!

#
Runcis » EU!!!

Ka Tev ar matematiku? 1t=1000kg!

#
Jana

Dievs nav mazais bērns - par ''labiem darbiem '' parasti piešķir ''labu samaksu''. Guliet naktīs mierīgi gan projektētāji, gan būvuzraugi, gan būvnieki, gan jau sapelnītos miljonus neviens neatņems.

#
vgy7

nu cik var malt vienu un to pašu... aprēķini uz papīra ir par patstāvīgu slodzi, bet visi nez kāpēc izliekas ka tas bruģis tur uzradās pats no sevis... nu tak dārgie būvnieki, esat jau aizmirsuši ka gan pamats bruģim, gan pats bruģis tika blietēts ar konkrētiem kilogramiem uz kvadrātcentimetru... un pie visiem tiem aprēķiniem šī vibrācija netika ņemta vērā, bet tur tā skrūvīte staipās un jebkurš automehāniķis pateiks ka pie vibrācijas skrūves mēdz skrūvēties vaļā...un atskrūvējoties vienai skrūvei uz atlikušajām slodze palielinās...
vislielākais izsmiekls par paziņojumu, ka nebija iespējams uz objektu nogādāt fermu vienā gabalā, viņa ko, formā izlieta? sametinam viņu no divām daļām objektā un nekādu problēmu, vai tad šajā tūkstošgadē vairs nepastāv tāda profesija kā elektrometinātājs?
es padomijā strādāju pie konstrukciju montāžas, saskrūvējām tos gabalus kopā, salikām nepieciešamos pastiprinājumus un sametinājām... rezultātā vienlaidu konstrukcija gatava un tās skrūves vari pat ņemt laukā... bet tādas muļķības izskatās ka tikai pērnajā tūkstošgadē darīja...

Vairāk komentāru
Pievienot komentāru

Vārds *

Ziņojums *