Starptautiska vienošanās aizliedz nojaukt Uzvaras pieminekli

Diskusija par Uzvaras pieminekļa demontāžu ir sabiedrības maldināšana, jo starptautiskie līgumi aizliedz šādi rīkoties – tā norāda politologi un politiķi.

Tikmēr ekonomisti brīdina: apspriežot vēlmi nojaukt pieminekli, būtu nopietni jāizvērtē arī eknomiskie aspekti, jo Krievija var Latvijai sāpīgi atspēlēties.

Vakar tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka Uzvaras piemineklim nav vietas līdzās tādai simboliskai celtnei kā Latvijas Nacionālā bibliotēka. Tādējādi šis ir jau otrais valdības loceklis, kurš atklāti iestājas par Uzvaras pieminekļa demontāžu. Pērn līdzīgu viedokli pauda arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kuraprāt, «morāli šis piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu». Kopš pagājušā gada Uzvaras pieminekļa tālākais liktenis tiek aktīvi apspriests arī interneta vidē. Šobrīd iniciatīvu par pieminekļa aizvākšanu ir atbalstījuši vairāk nekā desmit tūkstoši aktīvistu, kas nozīmē, ka ierosme tiks iesniegta izskatīšanai Saeimā. Tikmēr politologi un ekonomisti brīdina, ka diskusija par strīdīgā objekta tālāko likteni var izrādīties ļoti komplicēta.

Kā zināms, daudzus gadus Krievijas attiecības ar Baltijas valstīm bija sarežģīti ievirzīt racionālā gultnē, priekšplānā nonākot pārmetumiem par pazemojošu attieksmi pret krievvalodīgajiem un ekstrēmu nacionālismu. Lai gan pēdējā laikā, palielinoties ekonomiskajai sadarbībai, starpvalstu attiecības ir uzlabojušās, tomēr Krievija joprojām mēdz izmantot eksporta ieročus, lai sodītu Baltiju par kādu tai netīkamu soli. Tā Igaunijai ir nācies maksāt augstu cenu par 2007. gada lēmumu pārvietot no Tallinas centra tā dēvēto bronzas Aļošas statuju. Zaudētā tranzīta veidolā Igaunijas dzelzceļam un ostām bronzas karavīra epopeja izmaksājusi vairākus miljardus latu. Savukārt Eiropas Savienībā prezidējošās Lietuvas mēģinājums tuvināties Ukrainai šomēness ir izvērties par piena kariem, kas Lietuvas produkcijai slēgusi milzīgo Krievijas tirgu.

Turpina sliktākās tradīcijas

Ekonomists Pēteris Strautiņš sarunā ar Neatkarīgo neslēpj: «Uzskatīju, ka tādi paņēmieni kā produkcijas boikots ir palikuši kaut kur tālu deviņdesmitajos gados un ka mūsdienās Krievija neriskēs politisku motīvu dēļ bojāt attiecības ar visu Eiropu. Diemžēl esmu maldījies. Tas nozīmē, ka Lietuvas pieredze ir jāpatur prātā arī Latvijai,» klāsta eksperts, atzīstot, ka Uzvaras pieminekļa liktenis nenoliedzami varētu būt šāds jūtīgs jautājums. P. Strautiņš arī norāda, ka īpaši atkarīgas no Krievijas tirgus ir tādas Latvijas tautsaimniecības nozares kā tranzīts, kur vairāk nekā pusi veido kravas no Krievijas, arī pārtikas produktu eksports un vieglā rūpniecība. Krievijas tirgus jo īpaši svarīgs ir arī farmācijas nozarei. «Lai gan bažas var raisīt arī gāzes cenas, domāju, ka tik demonstratīvam solim Krievija nebūtu gatava. Tas būtu milzīgs paškaitējums, jo kļūtu par signālu visai pasaulei, ka rēķināties ar Krieviju nedrīkst,» prognozēja eksperts.

Jāapzinās sekas

Tikmēr politologs Filips Rajevskis uzsver – ja Latvijas sabiedrībai ir vitāli svarīgi atbrīvoties no Uzvaras pieminekļa, tad nevajadzētu baidīties. «Krievija vairs neēdīs Latvijā ražotas šprotes! Mums ir skaidri jāapzinās sekas, taču bailes nedrīkst ietekmēt lēmumu. Jā, Igaunija pēc bronzas zaldāta epopejas zaudēja daļu tranzīta, taču valsts ekonomika nesabruka un Tallinas osta joprojām strādā. Cits jautājums, ka Uzvaras piemineklis tiek izmantots kā iegansts, lai nerunātu par valstiski svarīgām lietām. Domāju, ka tie, kuri vēl nesen šūpoja valdību, izmanto šo jūtīgo tēmu, lai uzpumpētu savu popularitāti,» klāsta F. Rajevskis, piebilstot – jautājuma musinātāji lieliski apzinās, ka sarunas par pieminekļa nojaukšanu ies tukšgaitā, jo ar Krieviju noslēgtais līgums aizliedz bez saskaņošanas aizskart piemiņas vietas.

Ceļ reitingus

Šo apgalvojumu Neatkarīgajai apstiprināja arī Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājs Valērijs Agešins. 2007. gadā starp Latvijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību tika pieņemta vienošanās par apbedījuma un piemiņas vietu uzturēšanu, kas abām valstīm uzliek stingrus pienākumus rūpēties par piemiņas vietām. «Latvija nevar nepildīt starptautiskās saistības, tādēļ visas tālākās diskusijas ir neauglīgas,» uzsver V. Agešins. «Tas, ar ko nodarbojas nacionāļi, ir sabiedrības maldināšana un savu reitingu celšana,» pārliecināts ir SC līderis.