Valdība izdomājusi nošaut divus zaķus uzreiz: nākamgad palielināt savus ieņēmumus par diviem miljoniem latu un samazināt kaitējumu videi, ko nodara papīra ražošana un apdrukāšana, nogādāšana iedzīvotājiem un visbeidzot atkritumu izgāztuvēs.
Grūti pateikt, vai izdosies reāli trāpīt zaķiem, kas aizskrien pretējos virzienos. Proti, jaunais nodoklis domāts samērā šaurai poligrāfiskās produkcijas grupai, ko iespējams aizvietot ar citiem produktiem, kādus piedāvā gan poligrāfija, gan reklāmas industrija kopumā. Tādā gadījumā iespējami divi varianti: vai nu ar papildu nodokli aplikto reklāmas materiālu daudzums būtiski samazinās un nedod valstij cerētos ieņēmumus, vai arī reklāmas pasūtītājiem izdodas ielikt reklāmas izdevumus savu preču un pakalpojumu cenu kopējā pieaugumā un valdība neizpilda solījumu atbrīvot iedzīvotāju pastkastītes no nepasūtītu reklāmas materiālu kaudzēm. Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša sarunā ar Neatkarīgo izteica tādu pieņēmumu, ka nākamajam gadam plānotos ieņēmumus valdība saņems tāpēc, ka pārsteidz uzņēmumus nesagatavotus. Gada laikā uzņēmēji izdomās, kā samazināt papīra nodokļa maksājumus, bet valdība izdomās nākamos nodokļus.
Jaunais nodoklis tiek mērķēts uz papīru, «kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu». Tā rakstīts likumprojektā, ko Saeima jau pieņēmusi pirmajā lasījumā, bet tas izrādījies pilnīgi formāls pasākums. Kamēr Saeima lēma par šo tekstu, likumprojektu iniciējusī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sasauca nodokļa aizskarto uzņēmēju un valsts iestāžu pārstāvju apspriedi, kas beidzās ar lēmumu likumprojektu pilnīgi pārstrādāt. VARAM ir gatava atkāpties no likumprojektā ierakstītās nodokļa likmes 1,30 eiro par kilogramu reklāmai izlietota papīra uz šogad vēl lietošanā esošajiem 40 santīmiem, kuri turpmākajos gados tikšot pieaudzēti līdz 75 santīmiem jeb joprojām mazāk nekā 1,30 eiro. Būtiskākais tomēr ir tas, kā tiks vilktas ar nodokli apliekamās produkcijas robežas.
VARAM skaidrojumā Neatkarīgajai par apliekamiem ar nodokli tika dēvēti «neadresēti sūtījumi». Uz šādu terminu jālūkojas ar aizdomām, jo reklāmas ir ļoti viegli pārsaukt par adresētiem sūtījumiem. Ne jau bez nolūkiem veikali tik ļoti cenšas izplatīt atlaižu kartes, apmaiņā pret kurām cilvēki sniedz informāciju par sevi, tai skaitā uzrāda savas adreses. Vēl jo vieglāk izmantot adreses ir pašvaldībām, kas ik pa laikam atrod naudu izdevumiem, kuros informē iedzīvotājus par savu darbu. Uz izrāvienu šajā jomā pretendē Rīga, kas izveidojusi speciālu iestādi Riga.lv sava laikraksta izdošanai. Nodibinājuma valdes locekle Laila Īvāna dalījās ar Neatkarīgo cerībās, ka vajadzēs tikai reģistrēt jauno avīzi Uzņēmumu reģistrā tajā pašā sadaļā, kur, sacīsim, Neatkarīgo, lai nodoklis nebūtu jāmaksā. VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs turpretī Neatkarīgajai uzsvēra, ka par kritēriju izdevuma neaplikšanai ar nodokli kalpošot tas, vai izdevuma saņēmējs to ir pasūtījis. Tādā pagriezienā papīra nodokļa jautājums kļūst galēji politizēts. Varbūt varas partijas atbrīvos sevi no nodokļa, kas būtu jāmaksā Saeimas un Eiropas Parlamenta pārvēlēšanas gadā, bet varbūt rīkosies tieši otrādi – nodokļa likmi palielinās un noteikti attiecinās uz politisko reklāmu, lai neļautu izpausties ārpus varas palikušiem un tāpēc trūcīgākiem konkurentiem.