Rīgas apgabaltiesai šodien izdevās pabeigt piecus gadus un vienu mēnesi ilgušo tiesas izmeklēšanu tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā.
Tiesas debates gan šodien vēl netika sāktas, jo procesa dalībniekiem nepieciešams laiks, lai tām sagatavotos. Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, debates tiks atklātas 22.novembrī plkst.10, un, kā jau ierasts, pirmais tajās uzstāsies prokurors.
Šodien procesa dalībnieki arī vienojās par tiesas sēžu datumiem visam novembrim, decembrim un nākamā gada janvārim.
Kā ziņots, tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Pirms tam kopš 2007.gada novembra beigām lietu skatīja tiesneses Žanetes Vēveres sastāvs, taču 2008.gada 19.maijā Vēvere pieņēma sev izteikto noraidījumu saistībā ar iespējamu interešu konfliktu.
Tiesas izmeklēšanas laikā viens no apsūdzētajiem - bijušais VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Māris Pauders - psihiski saslima, tāpēc tagad tiesā viņu pārstāv bāriņtiesas pārstāvis. Savukārt cita apsūdzētā - kādreizējā LVRTC pilnvarniece Ināra Rudaka - nesen nomira. Līdz ar to kriminālprocesā palikuši 19 apsūdzētie.
LETA jau ziņoja, ka šā gada aprīļa otrajā pusē prokurors Edvīns Piliksers digitālās televīzijas lietā nolēma grozīt apsūdzību. Vairāk nekā četros gados tiesā nopratināti 110 liecinieki, kuru liecībās izskanējušas gan jaunas, gan papildinošas detaļas, apstākļu papildinājumi un precizējumi, kā arī lietai ir pievienoti jauni materiāli, piemēram, ārvalstu dokumenti, savu lēmumu toreiz skaidroja prokurors.
Piliksers norādīja, ka apsūdzība tiek grozīta "papildināšanas vai precizēšanas virzienā", taču tās būtība paliek nemainīga.
Kā ziņots, vairāk nekā piecus gadus iztiesātā digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar LVRTC meitasuzņēmuma "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" un "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.
Saistībā ar minētā projekta izpildi 19 personām apsūdzības uzrādītas pēc dažādiem Krimināllikuma (KL) pantiem - 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.
