«Ķemeru sanatorijas izsoles rīkošana turpinās vēsturiskās būves agoniju,» Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) skarbi izteicās ziņu aģentūrai LETA pēc tam, kad Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes izvirzīto priekšnosacījumu dēļ tapa skaidrs, ka Jūrmalas dome nespēs realizēt nolemto – paņemt kredītu un iegādāties Ķemeru sanatoriju.
«Sanatorija faktiski jau bija izglābta: domes lēmumi bija pieņemti, un finanšu situācija ļāva Jūrmalas domei sanatoriju iegādāties. Bija palicis pats mazumiņš. Esmu šokā par to, kas notiek valstī un ka tā kādu lietu var sabojāt. Latviešu valodā nav tādu vārdu, kā to apzīmēt,» Gatis Truksnis piebilst. Viņš uzskata, ka, pieņemot lēmumu par Ķemeru izsoli, administrators ir apliecinājis domes iepriekš pausto, ka Finanšu ministrijas izvirzītie «mājasdarbi» pašvaldībai nav izpildāmi.
Neatkarīgā piedāvā interviju ar Gati Truksni – par valsts varas radīto absurdo bedri, kurā iegrūsta Ķemeru sanatorija, kā arī par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem Jūrmalā.
– Kas tad īsti ir tie «mājasdarbi», kurus finanšu ministrs Vilks uzdeva Jūrmalas domei sakarā ar Ķemeru sanatoriju?
– Varbūt ne ministrs Vilks, bet Kredītu uzraudzības padome, kas darbojas pie Finanšu ministrijas (FM) un Valsts kases. Bet tā dēvētie mājasdarbi ir absurdi un neizpildāmi, un tos varētu vērtēt kā valsts atteikumu Jūrmalas domei saņemt aizdevumu Ķemeru sanatorijas iegādei. Jūrmalas domei esot jāapliecina, ka Ķemeru sanatorijas ēka pirms aizņēmuma saņemšanas ir atbrīvota no apgrūtinājumiem un ķīlām, bet tas ir pretrunā ar Maksātnespējas likumu un veselo saprātu. Tas tāpēc, ka kreditori, kas ir gan būvnieki, gan Privatizācijas aģentūra, ir uzlikuši hipotēkas, lai viņi būtu nodrošinātie kreditori, kuri pirmām kārtām saņem atlīdzību, kad tiek veikts kāds maksājums, nevis kļūst par kaut kādiem trešās kārtas kreditoriem. Tas ir loģisks maksātnespējas process. Mēs saņemam aizņēmumu, noslēdzam līgumu, kur viss ir atrunāts, un tad hipotēkas tiek dzēstas automātiski, nevis tās dzēš pirms tam. Tāpēc FM nosacījums nav nedz saprotams, nedz izpildāms. Otrs «mājasdarbs»: mums esot jāsniedz sanatorijas iegādes tiesiskais izvērtējums. Šim jautājumam ir divas puses. Pirmām kārtām – par Jūrmalas tiesībām iegādāties šo īpašumu. Mēs esam pārliecināti, ka Jūrmalai ir visas tiesības to darīt. Dome pat līdz burtam precizēja savu lēmumu attiecībā uz Ķemeru sanatoriju, lai šis lēmums pilnībā atbilstu Likumam par pašvaldībām. Likuma 15. pants nosaka pašvaldībai rūpēties par kultūras pieminekļu aizsardzību. Mēs šo pirkumu grasījāmies veikt, lai nezustu Ķemeru sanatorijas vērtības. Tas bija politisks lēmums, un visas domē pārstāvētās partijas šo lēmumu atbalstīja. Nākamais moments – finansiālais. Domes finanšu disciplīna ir laba: ir atļauts ņemt aizņēmumus 20% vērtībā no pamatbudžeta, un kopā ar aizņēmumu, kas būtu attiecināms uz Ķemeriem, tie būtu tikai 14%. Mūsu spēju finansiāli atļauties šo pirkumu ir atzinusi arī Finanšu ministrija. Bet ir arī otra puse – vai valsts līdz šim ir rīkojusies tiesiski jautājumā par Ķemeriem? Katram skaidrs, ka to izvērtēt nav Jūrmalas domes kompetencē – mēs nevaram pamatot ministriju vai citu valsts atvasināto institūciju darbības tiesiskumu, lai to dara šīs institūcijas, ne jau Jūrmalas dome! Administratoram ir atļauts par piespiedu atsavināšanas cenu pārdot pašvaldības institūcijām šādus objektus maksātnespējas procesā, Kreditoru padome šo lēmumu ir apstiprinājusi, un tas noteiktā laikā nav pārsūdzams. Jūrmalas domei tas viss nav jāpamato. Ministrijai un citām valsts iestādēm ir daudz lielāka juridiskā kapacitāte, tad lai tās arī to pamato. To es arī pateicu Kredītu uzraudzības padomē. Vēl Jūrmalas domei bija jāiesniedz izvērtējums un apliecinājums, ka Jūrmalas domes rīcība, iegādājoties Ķemeru sanatoriju, atbilst normatīvo aktu prasībām komercdarbības atbalsta jomā. Tas ir diezgan absurdi, jo mēs taču nerunājam par kaut kādām tālākām komercdarbībām, ir runa tikai par to, ka mēs vēlamies iegādāties šo sanatoriju, lai likumīgi tajā varētu ieguldīt līdzekļus – pirmām kārtām konservācijā. Tālākos attīstības scenārijus veido darba grupa, kas turpmāk izstrādās visus attīstības modeļus. Konsultējoties ar citām institūcijām un vērtējot atbilstību likumam, ir pilnīgi skaidrs, ka visas darbības gan šajā, gan citās jomās pilnībā atbildīs visiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā Likumam par komercdarbības atbalstu. Tas nav ne vienas, ne divu dienu darbs, bet par to mēs patlaban nerunājam. Tā ka visu nosacījumu kopa faktiski ir neizpildāms uzdevums. Tāpēc beigsim muļķoties: ja nedodat kredītu, tad nedodiet ar’. Pietiek jau ar vienu nosacījumu, lai kredīts nebūtu saņemams, tāpēc jau nevajag pieprasīt vīzijas par to, kas Ķemeru sanatorijas ēkā notiks pēc desmit vai divdesmit gadiem – cik maksās viens numuriņš un kāda būs jūsu peļņa?
– Jūs nesen teicāt, ka tas nav domes pašmērķis – iegūt Jūrmalas īpašumā šo sanatoriju.
– Protams, nav! Mēs vērsāmies pie valsts: tā kā šis arhitektūras un kultūras piemineklis netiek pienācīgi uzturēts, tad, lūdzu, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ņemiet šo ēku savā īpašumā! Mēs jau būtu laimīgi, ja valsts to pārņemtu un rūpētos par to, jo tā būtu spēcīga garantija, ka šis piemineklis tiks saglabāts, kā arī darbības profils būs nodrošināts saskaņā ar Jūrmalas pilsētas attīstības plānu. Valsts tagad ir iestrādājusi Tūrisma likumā sadaļu par kūrortoloģiju kā atbalstāmu nozari. Mūs tiešām apmierināti situācija, ja valsts būtu šīs sanatorijas saimniece. Bet tagad kaut kādi lēmumi tiek pieņemti steigā un nepārdomāti... Jūrmalas domei nav zināms neviens investors, kas būtu gatavs ieguldīt naudu Ķemeru sanatorijā – tādā situācijā, kāda tur tagad ir. No Investīciju un attīstības aģentūras, kā arī no maksātnespējas administratora esam saņēmuši apliecinājumu, ka arī viņiem nav ziņu par reāliem investoriem. Maksātnespējas administrators arī apgalvo, ka viņam nav līdzekļu, lai ziemas laikā uzturētu sanatoriju un lai samaksātu par apkuri.
– Notikšot taču sanatorijas izsole.
– Tā aizņems zināmu laiku. Tas varētu būt kāds pusotrs mēnesis, pēc tam notiek apmaksas līguma slēgšana, un tad jau ziema saldēs pilnā sparā. Bet tas ir scenārijs, ko var nosaukt par eventuāli optimistisku, ja vispār kāds pircējs uzrodas. Būtu labi, ja atrastos atbildīgs investors, bet mēs jau redzējām – viens investors bija, un arī tajā laikā darbojās tie paši likumi par kultūras pieminekļu aizsardzību. Bet diez kā tie netika pildīti... Pieņemu, ka maksātnespējas administratora rīkotajā izsolē un tālākpārdošanas līgumā nebūs nekādu nosacījumu, kas interesētu Latvijas valsti un arī Jūrmalu, proti, cik ilgā laikā jāveic investīcijas, cik stingras jānosaka sankcijas, kā jāatrunā darbības profils, termiņi, apkārtējo teritoriju iekārtošana un tamlīdzīgi.
Līdz ar to pastāv iespēja, ka turpmākos piecus vai desmit gadus situācija būs krietni līdzīga tai, kāda bija ar iepriekšējo investoru. Neesmu sazvērestības teoriju piekritējs, tomēr es domāju, ka var būt arī tā: Lietuvā un Igaunijā jau vairākus gadus darbojas kūrorta likums, ir dažādi atbalsta fondi, un mēs redzam, cik strauji attīstās turienes kūrorti – Lietuvā aug Druskininki un turas Palanga, tur viss notiek ar valsts atbalstu, bet pie mums desmit gadu garumā bijusi tikai cīņa līdz spēku izsīkumam – par to, lai atbalstu kūrortam iestrādātu Tūrisma likumā un Nacionālās attīstības plānā. Un tad domāju: ja es, piemēram, būtu apkārtējo ārzemju kūrortu īpašnieks, es izdarītu visu, lai turpmākos gadu desmitus te nekas nenotiktu. Tiešām, kāpēc gan man būtu nepieciešams konkurents, kas plaukst un zeļ?
– Bet Jūrmalas domei taču tiek solīts, ka tā, lūk, varēšot piedalīties izsolē.
– Sāksim ar to, ka pašvaldības izsolēs īsti piedalīties nedrīkst, ja nu vienīgi – par sākuma cenu. Pašvaldība nedrīkst solīt. Bet tik un tā nekas nemainās. Lai mēs varētu piedalīties izsolē, ir jāiemaksā 10% drošības nauda, bet mēs nevaram piedalīties izsolē, jo mums nav piešķirts kredīts. Ja tiek uzstāts, ka kredīts tiks piešķirts tikai tad, kad Ķemeru sanatorijas ēka tiks atbrīvota no hipotēkām, tad saprotam, ka šo kredītu mēs nedabūsim nekad. Likuma ietvaros darbojoties, pašvaldība ir autonoma savos lēmumos, un to, vai mums ir lietderīgi vai mazāk lietderīgi veikt tādu vai citu darbību, vērtē pašvaldība, vērtē mūsu vēlētāji, tas ir atspoguļots mūsu attīstības plānos, un mēs pieņemam attiecīgus lēmumus. Mēs vērsāmies Kredītu uzraudzības padomē ne jau tādēļ, lai kāds mums atļautu veikt šo darījumu, bet gan tāpēc, ka gada otrajā pusē ir neiespējami atrast budžetā 4,5 miljonus latu brīvas naudas. Budžets šogad pildās labi, domāju, ka par kādiem pieciem vai sešiem procentiem tas pārpildīsies, tomēr daudz kas no šīs pārpildes jau ir sadalīts citās programmās. Ja mums šobrīd būtu brīvi līdzekļi, mums nevajadzētu nekādā Kredītu uzraudzības padomē vērsties pēc kaut kādām atļaujām. Mēs vienkārši veiktu šo darījumu un pēc tam paši arī atbildētu par to, kas notiek Ķemeru sanatorijā. Šobrīd situācija kļuvusi nevadāma, mūsu mērķi ir neizpildāmi, tāpēc ar atklātu vēstuli esam vērsušies pie valsts amatpersonām, lai tās nāk ar savu redzējumu.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"
