Aizkrauklē pensionāri nikni protestē pret bērnu šūpolēm

Vakar Aizkrauklē, iekšpagalmā starp Jaunceltnes ielas 31. un 35. māju, iedzīvotāju sapulcē tikās divu pretējo "nometņu" iedzīvotāji — pensionāri pieprasa, lai no jauna izvietotās šūpoles tiktu aizvāktas vai pārceltas tālāk no mājas, bet māmiņas ar bērniem vēlas, lai tās paliktu turpat un bērniem būtu, kur spēlēties, ziņo portāls Staburags.lv.

Pašlaik “Purvciemā” iekšpagalmus labiekārto, un tajos būs arī bērnu rotaļu laukumi.

“Aizvakar pie manām durvīm zvanīja kāda pensionāre, kura vāca parakstus par šūpoļu aizvākšanu vai pārcelšanu uz citu vietu,” stāsta četrgadīgo dvīnīšu Annas un Daces māmiņa Inese Pedere. “Pensionāri savāca 19 parakstu un iesniedza Aizkraukles novada domē. Kopā ar citu bērnu māmiņām arī mēs nolēmām vākt parakstus. Par šūpoļu atstāšanu parakstījās 30 cilvēku, lielākoties ģimenes ar bērniem, un arī mēs savu iesniegumu iesniedzām pašvaldībā. Vecās šūpoles bija tuvu mājai, tās demontēja, bet jaunās ir tālāk, apmēram 25 metrus no mājas. Novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs nolēma sarīkot iedzīvotāju tikšanos. Aizvaino tas, ka pensionā­riem prioritāte ir kaķi, smird gan kāpņutelpa, gan viņu dzīvokļi, šajā jautājumā viņi citu vēlmes neņem vērā, bet bērnus viņi uzskata par iznīcināmu sugu. Varbūt mēs viņiem varētu noorganizēt latviešu valodas kursus? Viņi latviski neprot, un es aiz cieņas ar viņiem runāju krieviski. Arī saviem bērniem mācīju ar kaimiņu tanti sasveicināties krieviski. Bet tagad meitenēm ar viņu visa draudzība vējā, jo tā ir tante, kas negrib šūpoles. Pensionāriem ir mazmazbērni, bet arī viņiem nav, kur spēlēties.”

“Mēs visi kādreiz bijām bērni, spēlējāmies, arī pensionāri reiz bija bērni,” sacīja kāda cita māmiņa.

“Esmu pensionāre, man ir 82 gadi, 42 gadus nostrādāju Telefona apa­rātu rūpnīcā, tagad dzīvoju viena ar kaķi un gribu atpūsties, mieru, klusumu,” sacīja Ļubova Vilkaste. “Bet bērni te rotaļāsies, trokšņos, un mums nebūs miera. Esmu aizrādījusi, lai netrokšņo, bet man ar krāsu nopūta durvis un reiz izsita logu,” viņa stāsta.

Cita pensionāre, kura savu uzvārdu negribēja nosaukt, un vēl vairāki pensionāri skaļā balsī protestēja pret šūpoļu ierīkošanu, kāds vicināja savu spieķi, bet viena pensionāre ieķērās Zēberga kungam kreklā. Viņi teic, ka bērni skaļi uzvedīsies, līdz pulksten 23 neļaus viņiem gulēt un turpat līdzās veļas žāvētavā izžautajā veļā slaucīs rokas, raksta Staburags.lv.

“Noorganizējām iedzīvotāju tikšanos, lai pensionāriem parādītu, ka ir arī pretējs viedoklis,” saka novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs. “Māmiņas priecājas, ka bērni iekšpagalmā varēs spēlēties, tur nav satiksmes, un bērnus varēs redzēt pa logu, dzīvoklī darot mājas darbus. Mēs te neko vairs nemainīsim. Te bija domāts arī vingrošanas laukums lielākiem bērniem, bet mēs to pārcēlām uz citu vietu pie profesionālās vidusskolas dienesta viesnīcas. Bruģētais celiņš bija ieplānots gar māju, mēs arī to pārcēlām tālāk no mājas tā, lai saglabātu divus bērzus. Pats skumjākais ir tas, ka pensionāri neiebilst pret šūpolēm, tās varētu tur arī palikt, ja vien tajās nešūpotos un netrokšņotu bērni... Bet tā taču ir mūsu jaunā paaudze! Mēs cenšamies, lai bērniem būtu labiekārtoti rotaļu laukumi, skaista, harmoniska vide, lai viņi varētu attīstīties. Bērni bez vecāku uzraudzības pagalmā nedrīkstēs būt ilgāk par pulksten 22, un trokšņošana ir audzināšanas jautājums, šūpoles nav vainīgas. Pensionāri arī nevēlas uzklausīt citu viedokli.”

“Aizkraukliešiem vajadzētu būt lepniem un priecāties, ka bērniem ierīko rotaļu laukumus. Parasti projektos ar Eiropas līdzfinansējumu pārbūvē tikai tranzītielas un galvenās ielas,” saka projekta autors Edvīns Tolmanis no Jēkabpils, kurš arī piedalījās iedzīvotāju sapulcē. “Līdz šim šādus rotaļu laukumus daudzstāvu māju iekšpagalmos esmu redzējis vienīgi Ventspilī. Ja pensionāri vēlas mieru, viņiem jāpērk lauku māja vai jāpārceļas uz veco ļaužu mītni, kur nebūs bērnu. Arī pie manas mājas Jēkabpilī ir šūpoles, bet tas man diskomfortu nerada. Bērniem ir jāspēlējas. Skumji, ka pensionāriem ir svarīgas tikai savas intereses un citu vajadzības viņi neņem vērā.”

Latvijā

Neapskaužamā situācijā nonākuši kādas ielas privātmāju īpašnieki Ķekavā. Saskaņojot projektu pašvaldībā, vairāk kā desmit māju īpašnieki par saviem līdzekļiem veikuši kopīpašumā esošās ielas remontu, tomēr pašvaldības būvvalde uz to skatās citādāk.