Daži smagās mūzikas pazinēji „Deodium” piesaka pat kā „Skyforger” gaitu turpinātājus – gluži precīzi tas nav, bet tālu no patiesības arī ne. „Saules kalpi” ir tikai EP ar sešām dziesmām, taču nav šaubu, ka sekos turpinājums – blice ķērusies pie lietas ar lielu apņēmību, un, ja tā, tad gan arī rezultāti neizpaliks.
„Saules kalpu” dziesmas kopīgā darbā radušās sākot no 2011. gada vasaras, kad „Deodium” uzsāka aktīvu koncertdarbību. „Necenšoties iespiesties noteikta žanra rāmjos, grupas un arī albuma skanējumu veido sajaukums starp „groove & thrash” un „death” ar nelielu daļiņu „black” vokālu. Pats galvenais – no klišejām un tukša patosa brīvs patriotisms,” tā mūziķi. „Saules kalpi” ir konceptuāls albums - kompozīcijas ir latviešu valodā un tās vieno kopīga tematika un tēli. dziesmu vārdu vadmotīvā par Ceļinieka - Svešinieka cīņu ar Raganu - Burvi ar metaforu palīdzību tiekot apzīmēta mūsdienu sabiedrības degradācija. Albums rakstīts Kārļa Šteinmaņa studijā „KS records”, pats studijas saimnieks arī veicis ieraksta miksēšanu.
PAR. Labi smacē! Nudien šī banda varētu būt „Skyforger” mantinieki (ja vien šī grupa grasītos doties citos medību laukos, taču, cerams, ka tas tik drīz nenotiks), jo mūzika spēcīga, bet galveno trumpi viņi paši definējuši absolūti precīzi – ne miņas no tukša patosa tekstos. Ģitārists malacis, labi spēlē.
PRET. Visticamāk, ka šo rindu autors sirgst ar kādu smagu grūtgalvības sindromu, tāpēc nav spējīgs uztvert „Deodium” tekstos pausto domu, bet – par ko stāsts? Ja šo disku apmaksājusi Latvijas Autoceļu direkcija vai arī kāds ceļu uzturēšanas uzņēmums, tad saprotams, kāpēc diskā tiek līdz apnikumam deklarēta nepieciešamība ceļiniekam pa ceļu doties uz ceļu, kur ceļš vedīs tālāk uz nākamo ceļu un tur būs ceļš ar ceļinieku tā galā (labi, labi, nedaudz pārspīlēju...), citādi gan nav skaidrs...
