RECENZIJA: Sanctimony - “Unholy Five”
Jau no 1994. gada pastāvošā smagmetāla komanda “Sanctimony” (starp citu, pēc “Rūsas” un “Inokentija Mārpla” viņi uzskatāmi par trešo pastāvēšanas gadu skaita ziņā cienījamāko “underground” brigādi) beidzot izperinājusi savu piekto studijas albumu – ilgi gan nācās līdz tam gaidīt!
Šī ripuļa tapšana būtībā aizsākās jau 2008. gada nogalē, noslēdzoties albuma “Hell In Stereo” koncertu sērijai Baltijas valstīs un Somijā. Pirms pieciem gadiem gan tika izdots EP “Perfection”, taču pēdējais grupas studijas lieldarbs datējams ar tāltālo 2007. gadu - jau pieminētais “Hell In Stereo”. Šajā laikā grupas rindās notikušas diezgan ievērojamas izmaiņas, taču “Sanctimony” fani ar tām jau sen ir apraduši - pie bungām ir Jēkabs Zemzaris, savukārt otra ģitāra nodota Paula Ruško pārziņā. Jaunas asinis (burtiskā nozīmē)! Jaunais disks ierakstīts "Sound Division" studijā, pie pults bijis grupas ilggadējais sadarbības partneris skaņu inženieris Sergejs Laļetins. Albumā iekļautas desmit dziesmas, tostarp arī “Sounds” no albuma “Devil And Men” (2005) akustiskā versija. “Albuma nosaukums simbolizē “Sanctimony” dalībnieku stabilo piecvienību - lai gan ilgajā un grūtajā albuma tapšanas posmā grupa piedzīvoja sastāva maiņu, iekšējas nesaskaņas un pat radošu izsīkumu, tad šim skaitlim ir lemts palikt nemainīgam. Turklāt “Unholy Five” ir arī grupas piektais studijas albums,“ tāds ir oficiālais skaidrojums.
PAR. Par laimi, stilistiski nekas nav mainījies - “Sanctimony” turas sevis iekoptajā “death’n’roll” lauciņā un tikai pa brīdim ielien “nāvinieciņu” druvā, kur bez viņiem jau tāpat ir čupu čupām grupu. Pozitīvākās izmaiņas, kas ar grupu notikušas pēdējos gados un ko labi var dzirdēt šajā albumā, attiecināmas uz vokālo pusi - metālrīklei Jānim Boļšakam palīgos nācis Jēkabs, turklāt tandēmā viņiem abiem saskan perfekti. Otrs tandēms ir ģitāristi Viesturs Grīnbergs-Pauls Ruško - viņi vienmēr spēlējuši tik virtuozi vai arī īpaši pacentušies šim skaņu materiālam?! Par dziesmām: “Loud“ var likt kaut vai pasaules “death’n’roll“ zelta fondā, turpat vietiņa droši vien atrastos arī “Freefall“, varbūt “Tiny Gleams“ un “Human Gridge”, taču arī pārējām dziesmām nav ne vainas. Arī no ieraksta kvalitātes viedokļa viss ir kārtībā, turklāt vīri nav “žmiegušies“ un pievienojuši diskam bukletu ar dziesmu tekstiem - mūsu laikos latvju mūzikā tas ir retums. Ko te vēl piebilst, piecas zvaigznes no piecām! Bet tas no “Sanctimony” jau bija gaidāms.
PRET. Desmit dziesmas, no kurām viena būtībā ir kaverversija par pašu iepriekš iespēlēto, bet trīs bija iekļautas 2011. gadā izdotajā “Perfection” - par darba ražīgumu tas neliecina. Slaistāmies, čaļi, slaistāmies...