RECENZIJA: Laimas Muzykanti - "Rodi"

Etnoroka grupa "Laimas Muzykanti" jau aizvadījusi savu pirmo 20 gadu jubilejas koncertu Latgales vēstniecībā jeb koncertzālē „Gors” Rēzeknē, nākamais koncerts būs 30. oktobrī Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē, pēc tam pasākums Jelgavas Kultūras namā (8. novembrī) un noslēguma akords koncertzālē "Rīga" (28. novembrī).

Šajos koncertos gan plānots retrospektīvs atskats uz divās desmitgadēs sadarīto, tomēr interesi rada arī ansambļa jaunākais veikums – albums „Rodi”. Kā viesmūziķi ierakstā piedalījušies arī Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Lielbritānijas mūziķi. Piemēram, dziesmā „Ķēvīt, mana svilpastīte” dzirdami arī apvienību „Keksi” un „Miracle Jazz Orchestra” mūziķu Sandra Skrejanska un Eduarda Raubiško iespēlētie pūšamie instrumenti, bet dziesmā „Gauži raud saulīte” dzirdams 17 cilvēku liels Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas akadēmisko un folkloras mūziķu orķestris, kurš ierakstīts trīs valstu studijās. Par tradicionālu jau kļuvusi pieredze katrā „Laimas Muzykantu” albumā iekļaut vienu elektroniskās mūzikas aranžējumu: šajā tāds ir „As gribieju mežā braukt”, kurš rakstīts kopā ar Vaboles pagasta etnogrāfisko ansambli „Vabaļis” un no Britu salām atbraukušo operdziedātāju Natāliju Kotonu. Nav iztikts arī bez latvju etnomūzikas personības Kristīnes Kārkles, kura grupā „Laimas Muzykanti” sāka darboties 16 gadu vecumā un, lai arī tagad aizņemta citos ar etnomūziku saistītos projektos („Raxtu raxti” u.c.), joprojām ir kopā ar grupu kā ierakstos, tā arī atbildīgākajos koncertos. „Albuma nosaukumam dažādās valodās ir vairākas nozīmes: latgaliski un bengāļu valodā tie ir „radi” radinieku nozīmē, latgaliski „rādi” virziena prasīšanas nozīmē, latviski – uzruna atrašanas procesa nozīmē, čehu valodā – „vecāki”, rumāņu – „nest”, javiešu – „rīkojums”, slovēņu – „dzimt”, savukārt krievu valodā tas nozīmē „dzemdības”. Visi šie tulkojumi atbilst albuma mūzikas saturam,” smaidot skaidro grupas līderis Artūrs Uškāns.

PAR. No albumā iekļautajām ducis dziesmām tikai viena ir Uškāna pilnībā komponēta („Sorgeņģeļs” – latgaliešu pops ar tautisku piesitienu), pārējās ir balstītas uz tautasdziesmu motīviem. Lielākā daļa derētu Deju svētkos, zaļumballēs vai Jāņudienas svinībās: tipiska lecammūzika, kas nav slikti – nebūs vismaz jāklausās Latvijas Radio 2... „As gribieju mežā braukt” etnogrāfiskā ansambļa skanējuma krustojums ar Kotonas perfekto dziedājumu vispār ir ļoti interesants.

PRET. Etnoroks? Nu, nu... Šādam apzīmējumam der varbūt vienīgi „Upe nesa ozoliņu” ar roķīgo ģitārskanējumu, bet pārējās gan šim stilistiskajam pieteikumam neder.