Amerikāņu „industrial & groove metal” leģendu „Fear Factory” devītais studijas albums tapis vētrainu iekšējo nesaskaņu laikmetā, līdz ar to nav pat īsti skaidrs, kas to iespēlējis. Zināms tikai tas, ka ierindā ir abi grupas pamatkodola vīri – vokālists Bērtons Kristofers Bells un centnerīgais ģitārists Dino Kazaress.
Darbiņš atradies arī bundziniekam Maikam Helleram, taču liela loma šī albuma tapšanā piešķirta arī bungumašīnai (2012. gadā izdotajā „The Industrialist” vispār bungu partijas uzticētas tikai datoram). Šobrīd grupā ir iekļāvies basģitārists Tonijs Kamposs („Static X”, „Soulfly”), taču tas notika pēc albuma ieraksta. Producents – Rīss Falbers, kurš strādāja arī pie „The Industrialist”, stils – nekā jauna. „Es jūtu atvieglojumu un prieku, kas pārvērties trakā azarta vētrā. Mēs patiešām uzskatām, ka šis grupai būs īpašs albums. Mēs bijām uzmanīgi un centāmies neatkārtoties, tomēr arī šajā ierakstā joprojām vērojamas klasiskās „Fear Factory” vibrācijas, kuras patiks gan mūsu vecajiem, gan arī jaunajiem faniem. Agresīvie un melodiskie „industrial” elementi ir ar mums joprojām, tikai šoreiz iepriekš nepieredzētā griezumā,” jauno disku komentējis Dino Kazaress.
PAR. „Fear Factory” ir interesants stils, kas to izceļ uz dažādu „groove” pelēcību fona – ik pa laikam izmantotais melodiskais vokāls, industriālais piesitiens, slānošais Kalašņikova automāta ritms. „Baiļu fabrika” prot savas dziesmas pasniegt gan nikni, gan melodiski, tāpēc viņi patīk gan skarbiem „metālistiem”, gan rāmāku smago melodiju cienītājiem. No šī albuma izcelt gribētos kompozīcijas „Soul Hacker” un „Regenerate”, bet galvenais izceļamais te ir pats „Fear Factory”, ja precīzāk – grupas spēles stils.
PRET. Šādi „Fear Factory” spēlē jau n-tos gadus, viss prognozējami un nekādu novitāšu. Turklāt visai vienveidīgi. Un kas domāts ar kompozīciju „Expiration Date” aptuveni deviņu minūšu garumā? Pie tās var likt gulēt „metālistu” bērnus, aizmigs pie pusdziesmas!
* Materiāls sagatavots sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.
