RECENZIJA: "Leprous" - "The Congregation"

Ieraugot grupas nosaukumu un paskatoties uz šī CD vāciņu, spriedums ir gatavs – skaidrs, kārtējie „nāvinieciņi” vai kaut kas uz to pusi!

Taču, kā izrādās, tā nemaz nav, lai arī „Leprous” joprojām interneta materiālos piekodina nejaukt viņus ar dažādiem „leprozorijiem” – šī ir 2001. gadā norvēģu pilsētā Notodenā izveidotā progresīvā metāla grupa, kas balstās uz sarežģītiem ritmiem un vokālu „a’la gribu būt Metjū Belamijs”. Viņus savā paspārnē ņēmis norvēģu mūziķis Ihsahn (Vegards Sverre Teitens), kas pazīstams pēc darbības kulta blekmetāla brigādē „Emperor” – viņš bijis gan albumu līdzproducents, gan pat šo to iedziedājis. Starp citu, tas nav nekāds pārsteigums, jo viņa sieva ir „Leprous” vokālista/taustiņnieka Einara Solberga māsa. Par „Leprous” mūziku lasīts pat tāds interesants vērtējums, kas tas ir „”Pink Floyd” un „King Crimson” krustojums ar „Tool”” – šķiet, nereāls kokteilis... Norvēģu četrotnes (studijas darbos un koncertos talkā tiek ņemts arī basģitārists) kontā ir četri albumi, visi itin labi attiecīgajās aprindās novērtēti.

PAR. „Leprous” sarežģītais „avangardmetāls” ir pelnījis apbrīnu – labs vokāls, augsta instrumentālā meistarība, garas kompozīcijas ar izdomu un neskaitāmām ritma maiņām utt. Piemēram, astoņu minūšu ilgā „Food” – sākas kā „Depeche Mode”, turpinās kā „Tool”, bet noslēdzas kā... Pat nav definējuma, atliek vien ieteikt paklausīties. Starp citu, grupa 27. oktobrī būs Rīgā – Latvijas 1. rokkafejnīcā!

PRET. Nez, cik reizes „The Congregation” jānoklausās, lai tajā kārtīgi „iebrauktu”? Ar sešām vai septiņām nudien nepietiks. Par sarežģītu.