Sociālajos tīklos nerimst runas un kaislības par skolēnu ēdināšanu, ģībstošajiem bērniem, kuru vidū bijuši pat sporta čempioni, un milzīgo slodzi aizvadītajos Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. »Vakara Ziņas« sazinājās ar Maestro Raimondu Paulu, lai noskaidrotu, ko par sacelto jezgu domā ilggadējais dziesmu svētku dalībnieks, kas neskaitāmas reizes muzicējis gan ar dažādiem koriem, gan lielo dziesmu svētku kori.
Latvijas bērnu veselības stāvoklis
«Pirmkārt, gribu uzsvērt, ka skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos bija ļoti daudz labu un saturīgu pasākumu. Un acīmredzams bija fakts, ka bērni itin visos pasākumos ļoti aktīvi piedalījās. Šajos svētkos ir iesaistīta visa Latvija, un ne jau visi bērni nokļūst uz šiem svētkiem. Visādā ziņā tie ir svētki bērniem. Kāpēc tagad pirmajā plānā ir jāizvirza sliktais? Problēmas būs vienmēr – gan ar ēdināšanu, gan ar bērnu ģībšanu. Šajā gadījumā priekšplānā jāizvirza problēma par bērnu veselības stāvokli visā Latvijā. Tā ir nopietna lieta. Kāda mums tā jaunatne aug? Cik viņi ir fiziski spēcīgi, kā viņi attīstās? Te ir daudz problēmu. Taču prese un televīzija tik runā par ģībšanu un ēšanas problēmām. Paldies Dievam nekādas traģēdijas taču nebija,» savu viedokli pauž pieredzējušais komponists.
Koristi vienmēr ģībuši
Atminoties skolu jaunatnes dziesmu svētku noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu, Pauls teic, ka sākotnēji pat nav sapratis, kas uz skatuves notiek. «Spēlēju dziesmai pavadījumu, koris dziedāja, kad pēkšņi sākuši skraidīt apkārt sanitāri. Patīkami tas nebija, un jau vēlāk tika pārtraukts mēģinājums. No savas pieredzes gribu teikt, un to jums arī visi diriģenti apliecinās, ka bieži vien koncertu laikā pāris koristiem paliek slikti un viņi ir spiesti noiet no skatuves. Pasēž malā, sliktums pusstundas laikā pāriet, un bērns atgriežas un skatuves. Un no tā neviens nekādas traģēdijas netaisa. Tāds ir liktenis, iespējams, pie vainas uztraukums un prožektori. Taču kādus vainīgos meklēt šādās situācijās un ko te tiesāt? Es ļoti cienu jauno dziesmu svētku organizatoru komandu. Tajā strādāja arī jaunais diriģents Edgars Vītols, kā arī citi talantīgi cilvēki. Protams, viņi ir jauni, un dziesmu svētku organizatoriskos jautājumus nākotnē ir jāpārskata, bet no tā nevajag uzpūst nezin ko. Tas taču pamatīgi sabojāja svētku noskaņu,» teic Maestro.
Strādāt uz kolhozu neviens vairs neies
Uzskaitot visus dziesmu un deju svētku koncertus un deju pasākumus, Maestro piekrīt, ka bērniem bijusi pārslodze: «Agrāk skolās fiziskā sagatavotība bija pavisam citā līmenī. Tagad zinu, ka skolēni bēg no fizkultūras stundām un neapmeklē tās. Lai gan fizkultūrai ir ļoti svarīga loma. Atminos, ka pirms kara bijušajā konditorejas fabrikā «Ķuze», tagad «Staburadze», darba līgumā bija skaidri rakstīts, ka strādniekam ik pa brīdim jāiziet ārā un jāpavingro. Protams, tā ir citādāka darba specifika, bet nākotnē dziesmu svētku mēģinājumos arī varētu veidot pārtraukumus un mūzikas pavadībā veikt dažādus vingrojumus. Taču vai tad šādas lietas bērni vairs atbalstīs, jo viņi tagad brīvajos brīžos aizraujas ar aparātiņiem [viedtālruņiem], kas katram ir priekšā, kā arī ēd saldumus un neveselīgos ēdienus. Tāpēc rezumējot, nevajag visu gāzt uz dziesmu svētku rīkotāju pleciem. Tā problēma jau nav tikai latviešu jauniešiem, bet gan visā pasaulē. Skaidrs, ka pie vainas ir arī fiziskā sagatavotība. Mūs taču savā laikā trieca vasarās un rudeņos strādāt uz kolhoziem. Protams, pie tā vairs neatgriezīsimies, bet toreiz bērniem bija pavisam cita fiziskā izturība. Tādēļ jādomā, ko mums darīt lietas labā, ja gribam kaut kā savu nāciju saglābt,» uzsver komponists.
Maestro ir par to, ka skolās tiek pasniegta militārā mācība. «Tas norūda jauniešus fiziski. Viņiem ir disciplīna, dresūra un vienmēr jābūt ierindā. Lai pamācās no Izraēlas, kur pat meitenēm obligātā mācību stunda ir militārā mācība. Zinu, ka šodien skolotājiem ar bērniem ir ļoti grūti strādāt. Ir ļoti nopietnas disciplīnas problēmas. Atceros, ka pirms 20 gadiem disciplīna bija daudz augstākā līmenī nekā tagad. Nu pamēģiniet zēnu korī kārtību ieviest. Viegli no malas ir runāt, bet pamēģiniet paši. It sevišķi mūsdienās, kad bērnam nevar aizrādīt, jo viņš uzreiz var sūdzēties policijā. Tad arī bērni un vecāki jūtas lieli. Nu nevar būt tik liela visautļautība. Ja esi iestājies skolā, tad ir jāpakļaujas disciplīnai,» apbēdināts par mūsdienu uzvedības normām ir Maestro.
Svētku pārbagātība
Raimonds Pauls arī norāda, ka mazajā Latvijā pārāk bieži tiek rīkoti dažādi dziesmu un deju svētki. «Tūdaļ būs starptautiskais folkloras festivāls «Baltica». Pirms skolēnu dziesmu un deju svētkiem bija Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki. Mūsu senči bija pieņēmuši lēmumu dziesmu svētkus rīkot vienreiz piecos gados. Tagad man rodas sajūta, ka ap dziesmu svētkiem ir aplipusi viena daļa cilvēciņu un viņiem šie svētki jau kļuvuši par biznesa lietu. Tā kā vajadzētu daudz rūpīgāk izvērtēt svētku nozīmīgumu un to vajadzību.»
