RECENZIJA: Vader - „Tibi Et Igni”

Kad pirms daudz, daudz gadiem šo rindu autora rokās nonāca poļu ekstremāli smagās mūzikas grupas Vader kasete (jā, tolaik bija kasetes!), šķita – ā, ko nu šie, kārtējie viendienīši!

Atskatoties uz tiem laikiem un pie vien palūdzot padomu draugam internetam, izrādījās, ka šī kasetīte ir bijusi 1992. gadā izdotais minētās grupas debijas albums „The Ultimate Incantation”, un, kā redzams, „viendienīši” nekur nav pazuduši. Pat vēl vairāk – šobrīd Vader pilnīgi noteikti ir poļu smagās mūzikas grupa Nr.1 (varbūt vienīgi Behemoth vēl attāli varētu pretendēt uz šo godu), kas arī Eiropā kotējas ļoti augstu. Šīs komandas kontā ir desmit studijas albumi, pie stūres – joprojām vokālists/ģitārists Peter jeb Pjotrs Vivčareks, bet pārējie gan ir bieži mainījušies – 1983. gadā Olštinā izveidotās brigādes dzirnām izmalušies teju divi desmiti mūziķu. Šo gadu gaitā koncertējuši visā Eiropā, tostarp arī pie mums, par šiem koncertiem saņemot pašas augstākās atsauksmes gan no klausītājiem, gan mūzikas kritiķiem, gan arī saviem kolēģiem.

PAR. Vader savā izaugsmē nav apstājušies, bet tajā tikai pieliek. Arī šeit – paklausieties kaut vai kompozīciju „Triumph Of Death” un tai sekojošo „Hexenkessel”! Pats labākais, protams, tikt pie albuma limitētās versijas, kuras bonusā ir poliski iedziedātā „Necropolis” un vāciskā „Des Satans Neue Kleider” – nav gan šiem poļiem tās tipiskākās dziesmas, toties ļoti interesanti un savdabīgi.

PRET. Protams, tas viss ir kvalitatīvi, bet... Kopš pirmā albuma izdošanas pagājis jau vairāk nekā divdesmit gadu, bet nav mainījies absolūti un pilnīgi nekas – pašiem neapnīk? Atšķirt Vader dziesmas vienu no otras ir diezgan bezcerīga nodarbe. Koncertos tas ir OK, bet albumā... Šķiet, ka tikai skalda skaldīšanas pēc. Iztulkojot krievu teicienu – spēks ir, prāta nevajag.

Sandris Vanzovičs

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.