Ja kāda grupa saucas „Darrva” (tieši tā, ar diviem r burtiem – izrunājiet pie sevis to un dzirdēsiet, cik tas skan „plēsīgi”!), tad ir pilnīgi skaidrs, ka tās repertuārā nav Laura Reinika kompozīcijas un pie mikrofona nestāv Normunds Rutulis vai Liene Šomase.
Tā arī ir - šī pērn pavasarī Jelgavā izveidotā brigāde spēlē veco, labo „nāvinieciņu metālu”, tikai dzied gan latviešu valodā. Par sevi grupa izsakās tēlainos epitetos: „Un tad... Darva sāka sūkties ārā. Drūma un smaga mūzika par zemi, kurai mēs piederam, par tās dabu. Varbūt pagāniska, varbūt mizantropiska. Dabas lielās un mazās uzvaras pār cilvēku. Mūzika tiek radīta, iedvesmojoties no negantām dabas parādībām, kas skar floru, faunu. Visas dziesmas principiāli ir veidotas šīs zemes valodā, bet dziesmas - ne Latvijai, bet latviešu zemei!” Šīs grupas sastāvā ir vokālists Mārcis Drava, ģitārists Slaviks Murugovs un basģitārists Mārtiņš Jansons jeb Maize, savukārt ar bungošanu studijā piepalīdzējis Rihards Siksna. Producents – attiecīgajās aprindās itin pazīstamais Jēkabs Vilkārsis. Starp citu, albuma atvēršanas koncerts notiks šopiektdien, 17. janvārī, klubā „Melnā piektdiena”, tajā vēl uzstāsies arī igauņu grupu „Goresoerd”, kā arī pašmāju „Deodium” un „Scent Of Blood”.
PAR. Šie vīri ir drošākie pretendenti uz Latvijas metālmūzikas „Gada balvu” (tās plānots pasniegt 22. februārī) debitantu kategorijā – izveidoti mazāk nekā pirms gada, bet jau spējuši sagatavot un izdot albumu, kas ir kvalitatīvs gan no mūzikas, gan skaņas un dizaina viedokļa! Spēlē labi, dzied (jeb rūc) vareni, viss kopā skan spēcīgi. Stilistiski viņu „old school death metal” no ģitārskanējuma viedokļa atsauc atmiņā senos „Morbid Angel” darbus.
PRET. Diez ko daudz sakāmā viņiem nav bijis – albumā iekļautas tikai septiņas kompozīcijas, no kurām turklāt viena ir intro (ievads), bet vēl viens – „izvads” (dzejas rīmes par Tēvzemi).
