Ja grupas nosaukums ir “Aptiekas Bēru Ansamblis”, diez vai kādam rodas ilūzijas, ka tā varētu spēlēt akadēmisko mūziku vai… Hmm, patiesībā visu pārējo tā varētu spēlēt gan, sākot no metālmūzikas līdz pat šlāgerim! Taču spēlē tā tomēr tādu kā indī-šlāgeri ar varen nerātniem tekstiem.
Bārā “Aleponija” sestdien notika šīs savdabīgās grupas debijas albuma atrādīšana plašākai auditorijai, līdz ar to bija iespējams klātienē apskatīties, ka šie ir par dīvaiņiem, kuri spēlē tik jokainus sacerējumus. Rezumējot - ABA ir spilgts piemērs tam, ka katrs var piepildīt savu sapni kļūt par muzikantu, kopā ar draugiem nepiespiestā gaisotnē izpildīt savas dziesmiņas un pat izdot tās albumā, pie viena radot labu noskaņojumu citiem saviem draugiem.
No vēstures. “Aptiekas Bēru Ansamblis” radies 2018. gadā savulaik megapopulārā Vecrīgas kroga “Aptieka” telpās, kopīgā radošajā darbībā vienojoties bāra darbiniekiem un draugiem. Grupas sastāvā ir Irbe Šmite (vokāls), Agnese Želneronoka (vokāls), Laima Edīte Cīrule (ģitāra), Līga Inkēna (bass), Ilze Barkeviča (akordeons), Madara Markovska (akordeons) un Mārtiņš Rutks, viņš arī Rutkis (bungas). Grupa savu pārstāvēto stilu dēvē par neo-eklektiskā-panka-indī-šlāgeri jeb starpžanru mūziku. “Tā ir radoši nekārtīga mūzika neprofesionāļu izpildījumā, kas papildinās visus svarīgākos dzīves notikumus, tajā skaitā kāzas, bēres un dzimšanas dienas,” informē ABA.
Apskatnieks ar ABA pirmoreiz tikās bāra “Nemiers” jauno grupu konkursā “Nemiera Blice”, kurā šī apvienība pārsteidzošā kārtā vinnēja, finālā pārspējot smagmetāla grupu “Sxima”. Tiesa, šim biogrāfiskajam faktam nevajadzētu pievērst īpaši lielu uzmanību, jo “Nemiera” konkursu specifika paredz, ka labākie ir tie, kuru atbalstītāji vakara gaitā spēj nomaitāt vairāk alkohola… Lai kā tur būtu, šis panākums stimulējis “bēriniekus” turpināt un sagatavot savu pirmo albumu “Tunku cincis”, jo iespēju to ierakstīt grupa ieguva tieši pateicoties uzvarai “Nemiera Blicē 2023”.
Paceļot priekškaru albuma nosaukuma mīklai, grupas dalībnieki stāsta, ka: “Malajiešu valodā “tunku” apzīmē titulu “princis”, savukārt “cincis” ir reti sastopams vietvārds, kas nozīmē “kaķis, mincis”. Bet īstenībā nosaukums ir mēģinājumu laikā netīšām izskanējis apzīmējums bungu skaņām, kas labi raksturo mūsu radošo darbību - nedaudz pārprotama, viegli saprotama un diezgan nenopietna.” Pat žēl, ka tam ir tik argumentēts izskaidrojums, jo “tunku cinci” varētu labi izmantot… kā lamuvārdu.
Albumā iekļauti 13 skaņdarbi (ieskaitot intro un outro jeb iedzert aicinošos “Uro” un “Buro”), kas radušies pēdējo pāris gadu laikā. To mūzikas un vārdu autori ir paši ABA dalībnieki, bet ierakstu miksējis un māsterējis Ģirts Laumanis jeb Lomiks savā “Hodila Records” Valmierā. Šī ir kārtējā reize, kad Lomika un viņa pacietības priekšā atliek tikai noņemt cepuri - ar ko tikai visu viņam nenākas sastrādāties…
No muzikālā viedokļa šim indī-šlāgerim ir tāda pati vērtība kā jebkuram parastam šlāgerim, tikai ABA gadījumā atšķirība ir elegantais akordeonu skanējums un sievbalsu tandēms (viena prot labi komunicēt ar publiku, bet otra prot dziedāt), kā arī dažbrīd pie noteicošajām lomām pielaistā ģitāra ar basu (piemēram, dziesmā “Perdix perdix” - basģitāriste nudien labi spēlē!), tāpēc lielākā uzmanība jāpievērš tekstiem, kuriem vajadzētu būt jautriem un jokpilniem. Droši vien kādai vecuma un uztveres kategorijai tie tiešām tādi arī liksies, bet pārējiem būs grūti. “Dzirdu, dzirdu, segā pirdu / Veļās, veļās, p****s ceļas” un “bakstu, bakstu, d***ā lakstu (ievadošā dziesma “Skatos skatos”), vēl dziesmiņas par sievieti-pagali un maksti, tāpat arī komentārus neprasošais “Pupi un cīsiņi” u.tml. Laikam smieklīgi. “Mēs dzeram alu, lai nedabūtu galu / Mēs dzeram šņabi, lai visiem būtu labi” - lipīga melodija un arī pantos tik tālu viss labi, bet piedziedājums ar “bļizkij viskij” un ko nu tur vēl atsit vēlmi klausīties arī šo gabalu. “Kangars” ar jestro “sit pa dupsi Kangaram”, kurš šādu godu izpelnījies, “jo katrā draugu grupā ir nodevējs, kurš katru vakaru negrib iedzert” - arī laikam jautri un smieklīgi, tikai balkānveidīgā melodija ar šo dupsi neiet kopā.
Protams, ļoti iespējams, ka publika par “Tunku cinci” sajūsmā lauzīs krēslus, arī daži zinoši ļaudis pauž par šīm dziesmām pārsteigumu un dēvē tās par mūsdienu nerātnajām dainām (Uldis Rudaks), taču apskatniekam vienīgā dziesma, kas nekrita uz nerviem, bija spriganā un relatīvi asprātīgā “Supernova” (koncertā ar kaut ko aizķēra arī “Pulksteņdziesmiņa”). Nu jā, ABA jau brīdina, ka, piemēram, no viņu dziesmas “Zāles” klausīšanās iespējamās blaknes ir vecuma bezmiegs jaunībā, “rīta stienis” pēcpusdienā, kantaina kaka utt. - šķiet, vismaz kaut ko no minētā var “noraut” arī no visa šī albuma kopumā.
