Ārlietu ministrija (ĀM) patlaban strādā pie risinājuma, lai mangāna rūda netiktu pārvadāta starp reģiona valstīm, šodien pēc koalīcijas sanāksmes pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Premjerministre ir uzrunājusi Lietuvas, Igaunijas un Somijas kolēģus.
Vienlaikus Siliņa uzsvēra, ka Eiropadomē ir pausta Latvijas nostāja par nepieciešamību iekļaut mangāna rūdu un alumīnija oksīdu sankcijās pret Krieviju.
Ja nevarēs "gana ātri" reģionāli vienoties, valdība meklēs citus nacionāla līmeņa risinājumus, solīja Siliņa.
LETA jau vēstīja, ka pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma krasi palielinājās ieroču rūpniecībā nepieciešamās mangāna rūdas piegādes Krievijai. Kā vēstīja laikraksts "Postimees", kopš pagājušā gada daļa piegāžu veiktas caur Sillamē ostu, kuras operatorkompānijā puse pieder bijušajam Igaunijas premjerministram Tītam Vehi, kā arī caur Latviju.
Krievija gandrīz pilnībā paļaujas uz mangāna importu. Lai gan valstī ir nelielas mangāna rezerves, to ieguve nav attīstīta industriālā līmenī. Provizoriskie dati liecina, ka 2023.gadā Krievija importē divus miljonus tonnu mangāna rūdas, kas ir rekordliels apjoms. Mangāna rūda tiek izmantota augstas kvalitātes tērauda ražošanā, kas nepieciešams ieroču stobriem, bruņumašīnām un šādu transportlīdzekļu kāpurķēdēm.
Kā liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija, no diviem miljoniem mangāna rūdas, kas pērn tika eksportēta uz Krieviju, gandrīz 90% tika pārkrauta Igaunijā un Latvijā. Visvairāk tādu kravu pārkrauts Rīgas un Ventspils ostās, bet kopš pagājušā gada arī Sillamē ostā tiek izkrauta un uzglabāta mangāna rūda pirms vilcieni ar to dodas uz Krieviju.
