Amerikāņu zinātnieki izpētījuši komponista Ludviga van Bēthovena matu šķipsnas un izvirzījuši jaunas hipotēzes par to, kāpēc komponists bijis kurls. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā "Clinical Chemistry", raksta "The New York Times".
Zinātnieki no Kalifornijas universitātes Bēthovena matos atklājuši pārsteidzoši lielu svina daudzumu - tas ir gandrīz simt reizes lielāks par normu. Arī arsēna saturs pārsniedzis normu 13 reizes, bet dzīvsudrabs - četras reizes.
Pētnieki pieļauj, ka šīs vielas varētu būt nonākušas komponista organismā kopā ar vīnu.
Ludvigs van Bēthovens bija ievērojams vācu komponists, kurš savas dzīves laikā bija ļoti slims - viņš cieta no kurluma, kuņģa problēmām, nieru slimībām, pankreatīta un, iespējams, arī cukura diabēta.
Pirms dažiem gadiem Sanhosē universitātes Bēthovena studiju centra zinātnieki nolēma izpētīt Bēthovena matus un vēlreiz mēģināt noskaidrot viņa sliktās veselības iemeslus.
Viljams Meredits, centra dibinātājs, meklēja matus izsolēs un muzejos - galu galā viņš kopā ar kolēģiem atrada piecas šķipsnas, kas patiešām piederēja Bēthovenam.
Zinātnieki saņēma divas matu šķipsnas arī no Austrālijas uzņēmēja Kevina Brauna, kurš apbrīnoja Bēthovenu un vēlējās piepildīt viņa 1802. gadā izteikto vēlmi - komponists lūdza, lai pēc viņa nāves ārsti mēģina noskaidrot, kāpēc viņš bijis tik slims.
Kevins Brauns nosūtīja paraugus uz "Mayo Clinic" laboratoriju, lai veiktu smago metālu pārbaudi. Rezultāti pārsteidza.
"Rezultāti norāda, ka Bēthovens tika pakļauts lielai svina koncentrācijai. Tie ir augstākie līmeņi matos, kādus līdz šim esmu redzējis," sacīja laboratorijas direktors Pols Džaneto.
Pētnieku komanda norāda, ka lielais svina daudzums varētu būt izraisījis daudzas komponista kaites - tik augsts šī toksiskā metāla līmenis parasti ir saistīts ar dzirdes zudumu, kuņģa-zarnu trakta un nieru slimībām, turklāt lielas svina devas ietekmē arī nervu sistēmu.
Tomēr pētījuma autori apgalvo, ka svina līmenis nav pietiekami augsts, lai to uzskatītu par galveno Bēthovena nāves cēloni.
No kurienes radušies smagie metāli komponista ķermenī?
Viens no iespējamiem augsta svina līmeņa avotiem Bēthovena ķermenī bija lētais vīns, ko komponists bieži dzēra. Džeroms Nriagu, svina saindēšanās eksperts un Mičiganas universitātes profesors, skaidroja, ka svins bija bieži sastopams vīnā, pārtikas produktos un medikamentos, ko izmantoja 19. gadsimta Eiropā.
Svina acetātam, ko sauc arī par "svina cukuru", ir salda garša, un Bēthovena dzīves laikā to bieži pievienoja sliktas kvalitātes vīnam, lai tas būtu garšīgāks.
Vīnu raudzēja arī ar svinu lodētos katlos, un vīna pudeļu korķus iepriekš mērcēja svina sālī, lai uzlabotu to hermētiskumu.
Tā kā zināms, ka Bēthovens dienā izdzēra apmēram pudeli vīna, viņš no šī dzēriena varēja saņemt lielas svina devas. Tomēr šobrīd nevar apgalvot, ka komponistu nogalināja smagie metāli, tāpat zinātnieku rīcībā nav pierādījumu, ka komponists būtu tīši saindēts.
Tomēr pēc rūpīgas pārbaudes zinātnieki ir sapratuši, ka Bēthovena ķermenī bija pietiekami daudz svina, lai vismaz daļēji izskaidrotu viņa kurlumu un pārējās slimības.
