Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Viedokļi

Ir efektīgi jāizmanto Eiropas dotās iespējas un pieredze

© Publicitātes foto

Labklājības ministra amatā esmu jau trešo reizi un varu profesionāli novērtēt, kā esam izmantojuši Eiropas Savienības dotās iespējas, lai celtu Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni.

Labklājības ministra amatā esmu jau trešo reizi un varu profesionāli novērtēt, kā esam izmantojuši Eiropas Savienības dotās iespējas, lai celtu Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni.

Pašlaik ļoti sekmīgi esam izmantojuši Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ieguldot labklājības nozarē vairāk kā 363 miljonus euro, un šie līdzekļi ir ļāvuši attīstīt jaunus sociālos pakalpojumus, tai skaitā deinstitucionalizācijas projektus, veicināt nodarbinātību un cilvēku piemērotību jaunajiem darba tirgus apstākļiem, apgūstot jaunas prasmes, kā arī ceļot institūciju veiktspēju.

Apgūstot ES līdzekļus, ir izveidotas 120 ģimeniskai videi pietuvinātas sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietas bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem, kuri saņem valsts finansētus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus; izveidotas vai labiekārtotas 54 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas personām ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem; izstrādāts un aprobēts jauns pakalpojums, sniedzot atbalstu 945 paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenes locekļiem; izveidoti 148 sociālie uzņēmumi, izstrādāts un aprobēts jauns pakalpojums.

Esmu vairākkārtīgi uzsvēris un turpināšu to darīt - ieguldījums cilvēkos un to prasmēs sniedz atdevi ekonomikā un budžetā caur ražīguma pieaugumu, labāk apmaksātām darba vietām, sociālo iekļaušanu un nabadzības mazināšanu.

Eiropas finansējums ir ļāvis paaugstināt 34 312 bezdarbnieku un 3000 bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikāciju un pilnveidot to prasmes, sekmēt 7 846 bezdarbnieku un 500 bezdarba riskam pakļautu nodarbinātu personu integrāciju darba tirgū;nodrošināi atbalsta pasākumus 2 477 nodarbinātām personām ilgākam un veselīgākam darba mūžam.

Īpaša tēma Eiropā ir nodarbinātības un sociālās politikas mijiedarbība ar ekonomikas un fiskālajām politikām, tādēļ sadarbība ir svarīga gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī, kura ir tieši vērsta uz ikvienu cilvēku. Pašlaik Eiropā ļoti aktuāls uz digitālo darba platformu izaugsmes potenciāls un sniegtās pozitīvās iespējas sabiedrībai kopumā. Latvijai ir jābūt klāt ar savu redzējumu un ideju pienesumu kopējā Eiropas sociālās politikas veidošanā.

Eiropa dod daudz iespēju, taču ir jāizzina šīs iespējas un jācīņās par tām, ņemot vērā Latvijas vajadzības sociālajā sfērā.

Tāds arī ir man prioritārais mērķis, kandidējot Eiropas Parlamenta vēlēšanās -saredzēt iespējas Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanai un cīnīties par tām.

Jautājumi, kas ir jārisina nākamajā Eiropas savienības ciklā:

  1. Sociālā iekļaušana - iespējams, vairāk tiks novērtēts dažādu pakalpojumu pieejamības nozīmīgums cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību (t.i. ne tikai sociālo, bet arī transporta, finanšu, enerģētikas u.c.). Sagaidāms, ka Eiropas Parlaments turpinās pievērst uzmanību vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai personām ar invaliditāti. Vienlaikus atkarībā no vēlēšanu rezultātiem tālāki risinājumi iespējami minimālo ienākumu pienācīguma jomā,* izceļot arī pensiju pienācīguma tematu.

  2. Darba aizsardzība - ES regulējums šajā jomā pastāvīgi tiek pilnveidots, ņemot vērā pētījumus par darba vides ietekmi uz strādājošo veselību (piemēram, saskarē ar kancerogēnām vielām, ķīmiskām vielām u.c.). Aktuālāki varētu kļūt jautājumi, piemēram, par garīgo veselību darbā (psiho-sociālie riski, darba izraisīts stress, darba - privātās dzīves saskaņošanas izaicinājumi utt.). Tāpat varētu būt risināmi specifiski darba vides riska faktori “zaļajās” darbavietās, aprites ekonomikā u.tml.

  3. ES daudzgadu budžets - budžeta apmērs un sadalījums pēc esošā perioda (2021-2027) beigām būs viens no nākamā ES institucionālā cikla sarežģītajiem jautājumiem. Gaidāms, ka Eiropas Parlaments turpinās iestāties par dalībvalstu sociālekonomisko konverģenci un atbilstošu finansējumu nodarbinātības veicināšanas un sociālās iekļaušanas mērķiem kohēzijas politikas ietvarā. Diskusijās tiek īpaši izcelta nepieciešamība turpināt ieguldījumus strādājošo prasmēs, bet arvien vairāk iezīmējas mājokļu pieejamības un bezpajumtniecības problemātika, kam būtu nepieciešami papildu risinājumi arī ES līmenī.

* Nevalstiskais sektors lobē minimālo ienākumu direktīvas nepieciešamību. Visticamāk, jau esošais Eiropas Parlaments to atbalstītu, ja Eiropas Komisija virzītu tādu priekšlikumu. Panākt vienošanos ar Padomi gan būtu sarežģītāk, ņemot vērā nacionālo kompetenci, turklāt dalībvalstīs vērojama arī atkāpšanās no šajā jomā iepriekš pieņemtiem lēmumiem. Piemēram, Itālijā no 2024.gada nav spēkā “pilsoņu ienākuma” shēma, kura esošās valdības skatījumā nebija sevi attaisnojusi (nemazinājās nabadzība un neuzlabojās nodarbinātība, īpaši jauniešu).

Reklāmu apmaksā Zaļo un zemnieku savienība