Valsts pieņemto lēmumu rezultātā 90. gados tika likvidēta lauksaimnieciskā un rūpnieciskā ražošana.
No valdības puses veikta neveiksmīga privatizācija, kura likvidēja VEF, Alfa, Ogres trikotāžas kombinātu, Daugavpils ķīmiskās šķiedras kombinātu, Līvānu māju būves kombinātu, Rīgas, Liepājas un Jelgavas mašīnbūves uzņēmumus, RAF u. c.
Privatizāciju par neveiksmīgu atzinis arī esošais premjers Valdis Dombrovskis.
Toreiz privatizācijas rezultātā izdevās saglabāt a/s Liepājas metalurgs (LM), kura veiksmīgi nostrādāja līdz 2013. gada 10. maijam. Savas darbības laikā tā nodrošināja ar darba vietām 2000–2500 strādājošo. Saistītajos un meitas uzņēmumos tika nodarbināti vēl 1000 liepājnieku. A/s LM sponsorēja futbolu un hokeju vidēji ar 1,5 miljoniem latu gadā, tika iesaistīti 600 jauno sportistu. Tā visa jau ir vēsture.
Ko dara esošā valdība? Turpina likvidēt atlikušos rūpniecības uzņēmumus, veidojot aplamu ekonomisko politiku. 4. novembrī tika pieteikta a/s LM maksātnespēja, Cemex apsver konservācijas iespēju. Valmieras stikla šķiedra domā. Kāpēc?
Viens no būtiskākajiem iemesliem ir elektroenerģijas cena un politika. Atjaunojamie energoresursi ir samiksēti kopā ar attaisnotajiem energoresursiem un salikti obligātajā iepirkumu komponentē (OIK). Atjaunojamie energoresursi (biomasa, vēja enerģija un mazie HES) no OIK sastāda tikai ap 10%. Pārējo daļu veido Latvenergo TEC un pilsētu koģenerācijas stacijas.
Kādu iespaidu tas atstāj uz tautsaimniecību? LM gadījumā OIK ir ap 20 reižu augstāks nekā analogam uzņēmumam Vācijā. LM gadījumā tie ir papildu izdevumi ap 10 miljoni latu salīdzinājumā ar vācu uzņēmumiem.
Jau 2013. gada 28. janvārī jautājumu par OIK pārskatīšanu valsts augstākajām amatpersonām iesniedza a/s LM valde un padome. Diemžēl vēl līdz šai dienai nekādas izmaiņas nav notikušas, un diez vai a/s LM mantas pircējs būs gatavs maksāt šo nesamērīgo OIK un pirkt mantu vispār. Pat Eiropas Parlaments savā 11. jūnija metalurģijas nozares atbalsta rīcības plānā ir ieteicis dalībvalstīm pārskatīt elektroenerģijas cenas.
Šajā plānā pateikts, ka metalurģijas nozare ir stratēģiska nozare Eiropā, tas nozīmē – arī Latvijā. Diemžēl mūsu varasvīri to nav sapratuši. 2020. gadā tiek plānots, ka 20% no Eiropas IKP sastādīs metalurģija. Ko domājam un kā rīkojamies mēs? 90. gados mūsu valsts politika noveda pie ražošanas likvidācijas, neļaujot uzņēmīgiem valsts uzņēmumu vadītājiem strādāt uz līdzvērtīgiem nosacījumiem ar privāto uzņēmēju. Tika radīti papildu šķēršļi. Šobrīd tas ir noticis ar a/s LM.
Armatūras sertifikācija Latvijā, aizsargājot savu ražotāju – a/s LM –, nav notikusi, neskatoties uz to, ka a/s LM ir sagatavojusi Standartizācijas noteikumus. Latvijā jebkur metāla ražotājs brīvi var tirgot savus metāla izstrādājumus. Lai a/s LM varētu savu produkciju tirgot Eiropas valstīs, tai katrā atsevišķi bija jāsertificē sava produkcija pēc dalībvalsts standartiem. Vai tas ir valsts atbalsts saviem uzņēmējiem?
Šīs bezdarbības rezultātā a/s LM ražošanas procesu 2013. gada 10. maijā bija spiesta apturēt, jo pietrūka apgrozāmo līdzekļu, lai iegādātos metāllūžņus un citas izejvielas. Jāpiemin arī fakts, ka akcionāra K. Lipmana iniciētās tiesvedības pret savu a/s LM un akcionāriem radīja papildu problēmas starptautiskajos tirgos un banku sektorā.
Un tā 2013. gada 10. septembrī Liepājas tiesa pēc uzņēmuma valdes iesnieguma, kurš tika saskaņots ar kreditoru klubu, t. sk. Finanšu ministriju, pieņēma lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu a/s LM.
Tālāk jau tika pildīti uzstādījumi par būtisko akcionāru akciju nodošanu vai pārdošanu valstij par vienu latu vai 10 miljonu latu katra būtiskā akcionāra ieguldījumiem. Sergejs Zaharjins un Iļja Segals, saņemot kreditoru kluba nolīgtā konsultanta sagatavotās vienošanās projektu, parakstījās par savu akciju nodošanu kreditoru klubam, dokumentu papildinot tikai ar punktiem, kuri nodrošinātu a/s LM ražošanas procesa atsākšanos. Vienošanās projekts, kuru no konsultanta saņēma būtiskie akcionāri, jau paredzēja nodrošināto kreditoru prasījumu 40% apmērā kapitalizāciju un 75% prasījumu kapitalizāciju nenodrošinātajiem kreditoriem. S. Zaharjina un I. Segala papildinājums bija, ka kreditoru klubam a/s LM darbības atjaunošanai apgrozāmajos līdzekļos jāiegulda 40 miljoni latu, bet jau bez savas esamības akcionāru sastāvā. Valdībai kā lielākajam kreditoru kluba dalībniekam bija iespēja atbrīvoties no diviem būtiskajiem akcionāriem. Ko darīja valdība? Publiskajā telpā paziņoja, ka vienošanās ir sagrozīta tik tālu, ka to nav iespējams pieņemt, un sarunas šajā jautājumā ir beigušās. Nav gan pārliecības, ka valdības vadītājs un finanšu ministrs būtu iepazinušies ar vienošanās saturu pēc būtības, ko apliecina advokātu iekšējā sarakste, gatavojot vienošanos par akciju nodošanu.
Tāpat nesaprotams bija kreditoru kluba konsultanta SIA Prudentia piedāvājums akcionāriem nodot akcijas nezināmām juridiskām personām. Kā vēlāk izrādījās pēc informācijas publiskajā telpā, savlaicīgi jau bija nodibinātas SIA LM1 un SIA LM2, kuras tika reģistrētas uz fiziskas personas K. Krastiņa vārda.
Kas notiek tālāk. Prudentia Adviser rīko apspriedes ar kreditoru klubu, akcionāriem, potenciālajiem investoriem, a/s LM valdes un padomes locekļiem. Apspriedes notiek, norobežojot visas puses. Koleģiāls darbs nenotiek.
Valdības pieaicinātais konsultants SIA Prudentia Adviser izstrādā tiesiskās aizsardzības plānu (TAP), saskaņojot to ar nodrošinātajiem kreditoriem – Finanšu ministriju, Citadeles banku, a/s Latvenergo, SEB, angļu Stemcor –, un plānu nodod iesniegšanai tiesā a/s LM valdei. Valdei un administrācijai šeit bija atvēlēta statista loma, kura sniedza izejas datus TAP sagatavošanai. Atsevišķas sarunas un konsultācijas notika arī ar būtiskajiem akcionāriem S. Zaharjinu, I. Segalu un K. Lipmanu. Kāda runa var būt par valdības ieinteresētību pasargāt a/s LM no maksātnespējas vai reāla investora piesaistē, ja TAP tiek ielikta norma, ka par aizņemto naudu no nodrošinātajiem kreditoriem divu gadu periodā būs jāmaksā 6% likme, kredītiestāžu likmei esot zem 3%. Tas papildus a/s LM jebkādā akcionāru sastāvā nozīmēja papildu blakus izmaksas 10 miljonu latu gadā. Kāpēc ražot armatūru Latvijā, ja analoga lieluma uzņēmums, piemēram, Vācijā, var strādāt, nemaksājot 10 miljonus latu gadā OIK un 10 miljonus latu gadā kredītprocentu maksājumus, papildus neizdodot 20 miljonus latu gadā? Nepieņemt šādi sagatavoto un saskaņoto TAP nozīmētu maksātnespējas ierosināšanu jau jūnijā. Cerējām, ka valdība pieņems lēmumus, kuri būtu vērsti uz paaugstināto maksājumu novēršanu. Diemžēl līdz šim brīdim izmaiņu nav.
Akcionāru, valdes, padomes un arodbiedrības ierosinājumi kapitalizēt valsts un to uzņēmējsabiedrību izsniegtos kredītus a/s LM netika sadzirdēti, neskatoties uz to, ka paši kreditori jau 31. maija vienošanās projektā bija plānojuši daļu parādsaistību kapitalizāciju. Piedāvātā kapitalizācija nozīmēja 78,9 miljonus latu aizdotās naudas pārvēršanu jaunizlaistās a/s LM akcijās. Atsākoties ražošanai, akcijas būtu iespējams pārdot interesentiem vai investoriem, kuri vēlētos pārņemt kontroli a/s LM. Valdība par šādu iespējamību pat nesāka diskusiju ar iesniedzējiem. Mūsuprāt, tas izslēdza iespēju atgūt valsts ieguldītos līdzekļus 78,9 miljonu latu apmērā a/s LM. Pēdējā iespēja vēl bija valdībai VSAA personā ar savām vairāk nekā 400 tūkstošu akcijām piedalīties a/s LM 30. oktobra akcionāru sapulcē un balsot par akciju emisijas vienu no variantiem. Diemžēl neviens no pilnvarotajām personām neieradās.
Šobrīd a/s LM administrators Haralds Velmers ir iesniedzis prasību Liepājas tiesā sākt maksātnespējas procedūru. Saprotam, ka administratoram nebija citas iespējas, jo kreditoru klubs, valdība, akcionāri, investors, valde strādāja pilnīgi autonomi. Nebija vienojošā posma. Tam vajadzēja būt valdībai. Tā to līdz šim nav izdarījusi. Rezultātā 2000 liepājnieku ir palikuši bez darba un iztikas līdzekļiem, valsts, visticamāk, ir pazaudējusi jau ieguldītos 78,9 miljonus latu, un vēl būs jāmaksā atlaistajiem darbiniekiem. Nav personas Latvijā, kura spētu argumentēti nodrošināt a/s LM joprojām esošos darbiniekus ar iztikas līdzekļiem tuvākā mēneša laikā.
Ja tuvāko mēnešu laikā Latvijā netiks atrisināti jautājumi par OIK komponenti un Enerģētikas likumu, kurš atbrīvotu metalurģijas nozari no papildus 10 miljonu latu gadā izmaksām elektroenerģijai, tad mūsu metalurģijas nozare nebūs konkurētspējīga ar pārējo dalībvalstu metalurgiem. Vienlaikus ir jāierobežo metāllūžņu eksports uz trešajām valstīm un jāveic izmaiņas Latvijas būvnormatīvos (LBN), kas paredzētu tikai Latvijā sertificētu stiegru izmantošanu būvniecībā. Tikai izpildot šos mājasdarbus, ir izredzes Liepājai piesaistīt nopietnu investoru.
Lai mums kopīgā darbā izdodas saglabāt valsts stratēģisko nozari – metalurģiju – Latvijā!