Ja pats premjers mazgājis naudu?

 
©F64 Photo Agency

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā vienotība (JV) ir aizvadījis savas pirmās 100 dienas amatā un nosaucis virkni svarīgu veicamo darbu nākamībā. Viņu slavē par spožu runu Eiropas Padomē. Viņa valdība ir tapusi drausmīgās dzemdību mokās, kas vedina pret bērnu izturēties īpaši saudzīgi. Viņa partija JV salīdzinājumā ar dažu labu citu absolūti durnu politveidojumu kaut cik draudzējas ar veselo saprātu. Daudziem Kariņš šķiet jauks, un viss būtu jauki, ja nebūtu viena ļoti nelāga lieta, kas visam labajam, ko var tekt par Kariņu, velk treknu, melnu svītru pāri.

Pastāv aizdomas par iespējami izdarītu noziedzīgu nodarījumu - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un iespējamu politisko korupciju, jo Kariņa ģimenes budžetā nonākuši ievērojami naudas līdzekļi laikā, kad viņš ieņēma augstus amatus kā Eiropas Parlamenta deputāts. Publiski izskanējusī informācija, ko ir paudis Saeimas deputāts Andis Gobzems, un dati, kas pieejami publiskajos reģistros par nekustamā īpašuma Rīgā, Skolas ielā 2 atsavināšanu, liecina, ka Kariņa ģimene (sieva Anda Kariņa), izmantojot SIA “S2 Rīga”, ir saņēmusi, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus 6 348 750 eiro apmērā kā aizdevumus no ārzonu firmām “Blackmerk Ltd.” Un “Maalixo Ltd.”. Publiski pieejamā informācijā redzams, ka Kariņš, izmantojot par aizsegu nekustamo īpašumu Skolas ielā 2, ko zinām kā kādreizējo kinoteātri “Pionieris”, ieguvis savā rīcībā nezināmas izcelsmes naudu gandrīz 6,35 miljonu eiro apmērā no Krievijas pilsoņiem, kas cieši saistīti ar Krievijas enerģētikas gigantu “Gazprom”, realizējot nekustamo īpašumu caur rūpīgi saplānotu shēmu, kurā izmantoti fiktīvi sagatavoti dokumenti par uzņēmuma kapitāldaļu atsavināšanu. Par darījumu iespējami fiktīvo raksturu liecina datumi, kādos tie veikti, un tur izmeklēšanas profesionāļiem varētu būt šis tas secināms.

Vēl ir tā, ka vadoties no Krimināllikuma 70. panta, nekustamais īpašums Skolas ielā var tikt atzīts par prezumēti noziedzīgi iegūtu mantu, jo tā patiesais īpašnieks, kas slēpjas aiz ofšoriem, ir Krievijas pilsonis Kirils Silkins, kas ir saistīts ar Vladimira Putina varas vertikāli un Krievijas stratēģiskas nozīmes uzņēmumu „Gazprom”. Turklāt Kirils Silkins ir bijušā Maskavas mēra vietnieka dēls, kas arī ir pikanti.

Latvija pašlaik atrodas pastiprinātas uzraudzības procedūrā, jo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā mūsu valstī ir starptautiski konstatēti būtiski trūkumi. Pagājušā gada augustā nopietnās institūcijas „Moneyval” ziņojumā Latvijai tika izteikti pārmetumi un doti uzdevumi uzlabot līdz šā gada beigām cīņu pret netīrās naudas mazgāšanu. Kādus uzlabojumus var gaidīt no valdības, kuru vada persana, kas pats ir aizdomu ēnā kā iespējamais naudas atmazgātājs?

Kariņš ir dubultpilsonis - ne tikai Latvijas, bet arī ASV pilsonis. Amerikā pret naudas atmazgāšanu ir bargi likumi un noziedznieki var nonākt aiz restēm uz 20 gadiem. Latvijā nav tik ļoti baigi, bet arī pēc Latvijas likumiem var uz kādiem astoņiem gadiem nonākt cietumā. Interesanti, vai ASV Federālās izmeklēšanas birojs vai citas atbildīgas institūcijas neredz, kas notiek, vai kā?

Ja Latvija būtu kāda Skandināvija, kurā demokrātijas latiņa ir daudz augstākā līmenī nekā Latvijā, Kariņš vairs nevarētu būt premjers - viņš būtu jau atkāpies. Kariņam būtu tā jādara, ja viņš būtu valstsvīrs, nevis politikānis. Ir, protams, daudz visādu citu lietu mūsu zemē - „Rīgas satiksmes” iespējamā korupcija, KPV.LV Artusa Kaimiņa un Ata Zakatistova „ieberšanās” ar „piķi”, no papes gatvotā Jura Juraša lieta un daudzas citas, taču Kariņs ir Kariņš. Viņš ir augstākā persona starp visiem šiem, tāpēc nav devalvējama, nosaucama par smieklīgu vai aizmirstama lieta par to, kā pats valsts premjers ir, iespējams, krāpies ar savu nekustamo mantu, varbūt arī ar nodokļiem. Varbūt arī ir nonācis ietekmējamā, atkarīgā stāvoklī no krievu zemes. Tur var būt kukulis, lai Kariņš kā eiroparlamenta deputāts vai tagad kā Latvijas premjers izdara kādas darbības, kas krieviem būtu tīkamas.

Jebkurā gadījumā, ja Latvija sevi sauc par tiesisku valsti, publiski izskanējušās un dažādos publiski pieejamos informācijas avotos pietiek, lai tiesībsargājošajām iestādēm būtu par to jāinteresējas un jāuzsāk kriminālprocess. Cik zināms, Valsts policija tur kaut ko pēta, taču ir vajadzīga Ģenerālprokuratūras un ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera interese un iesaistīšanās lietā. Ir vajadzīgs kriminālprocess, kura gaitā var konstatēt, vai ir pierādījumi Kariņa kriminālām darbībām, vai to nav, jo neviens nav saucams par noziedznieku, kamēr tiesa tā nav nospriedusi.

Aizdomas par Kariņu ir šokējošas, un grūti noticēt to patiesumam, raugoties uz viņa publisko tēlu. Kariņš tāds mīlīgs, bet Gobzems nikns. Dabiska lieta, ka opozicionāri cenšas kompromitēt pozīciju. Tā domā liela daļa sabiedrības. Taču neatkarīgajai tiesu sistēmai būtu jābūt bezkaislīgai un jāvērtē lieta, neņemot vērā politiskas peripetijas, dažādu partiju ietekmes svaru un reitingus, vietējo vai ārzemju spiediena grupu intereses. Bet lieta te ir - ļoti, ļoti neērta, nepatīkama, slikti smirdoša lieta, kur vajag beigās skaidrību - ir Kariņš noziedznieks vai nav.