Kad pirmo reizi iepazinos ar Veselības ministrijas sagatavotajām " Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2011. - 2017. gadam", šķita, ka manās rokās nonācis darba dokumenta ievads, kuram sekos patiešām pamatīgi izstrādāts materiāls. Materiāls, kurā, ņemot vērā ilgtspējīgas veselības politikas principus, tiks izanalizētas šī brīža problēmas veselības nozarē un izstrādāti vērā ņemami risinājumi.
Diemžēl, atkārtoti pārlasot šo dokumentu, nācās secināt, ka ir izstrādāts kārtējais papīru žūksnītis, kura autoriem nav bijusi pietiekami kompetenta izpratne par dokumenta sagatavošanas mērķi vai arī - izpratne ir bijusi, bet nav bijusi vēlēšanās vai iespējas to sagatavot, skaidri definējot esošās problēmas un norādot risinājumus.
Ēd, kusties un ... lūdzies!
Aptuveni tā īsumā var pārstāstīt šo Veselības pamatnostādņu saturu. Izrādās, galvenā problēma ir Latvijas lielākās sabiedrības daļas nezināšana par to, kas ir veselīgs uzturs; nevēlēšanās sportot un pārāk lielā nosliece uz kaitīgiem ieradumiem. Kopumā šai atziņai es piekrītu, jo ikdienā vadot vienu no Latvijā lielākajām privātās veselības klīnikām "Premium Medical", arī mūsu mediķiem nākas saskarties ar mūsu pacientu ikdienas dzīves ieradumu sekām.
Taču, vai patiešām šī atziņa ir kaut kas tik jauns un nezināms, ka uz to bija jābalsta viss tik nozīmīgais dokuments?
Jā, es piekrītu, ka mums ir jāmaina cilvēku domāšana un paradumi, atkal un atkal atkārtojot par veselīgas uztura pamatprincipiem; fizisko aktivitāšu lietderību un smēķēšanas (narkotiku; alkohola; utt.) kaitīgumu. Diemžēl, ja valsts paralēli šai visnotaļ izglītojošai un informējošai funkcijai arī neveiks kardinālas izmaiņas pašā veselības sistēmā, tad mums visiem - gan neveselīgas, gan arī veselīgas dzīves piekritējiem, atliks tikai lūgties, kad nonāksim Latvijas veselības sistēmas rokās.
Viens elementārs piemērs. Arī veselīga dzīves veida piekritēji mēdz iegūt traumas, piemēram, laužot kādu locekli. Un, protams, šādos gadījumos viņi nokļūst slimnīcā. Ja tā ir Gaiļezera slimnīca ar savu šī brīža ļoti neefektīvo, bet dārgo Uzņemšanas nodaļu, tad slimniekam ir visas iespējas sastapties ar mūsdienu Latvijas veselības sistēmas nepievilcīgo pusi. Taču, diemžēl, veselības pamatnostādnēs netiek izvērtētas stacionāru reorganizācijas sekas, valstī plānotie tālākie soļi stacionāru efektivitātes uzlabošanā, utt..
Deklaratīvās un diskutējamās problēmas
Stacionāri, protams, nav vienīgā problēma. Visvairāk mani pārsteidz, ka Veselības pamatnostādnēs kopumā netiek skatīta veselības sistēma ilgtspējas kontekstā, uzdodot un atbildot uz jautājumiem, - kādi ir mūsdienu veselības sistēmas mīnusi un kas ir jādara, lai, piemēram, desmit gadu kontekstā tos pārvērstu par plusiem. Un konkrēti.
Esošā sistēma veicina neefektīvu darbu!
Viens no dokumentā minētiem skaidri deklaratīvajiem apgalvojumiem ir "ambulatorajā sektorā ieviest principu "nauda seko pacientam"". Skan skaisti un, jāteic, mēs sen to gaidījām.... Tikai tālāk nav nevienas norādes, kā šis princips tiek traktēts un kādas darbības tiks veiktas, lai to ieviestu!
Taču kontekstā ar šo varam paanalizēt arī citas nozarē identificētās un dokumentā fiksētās problēmas. Piemēram, "netiek nodrošināta integrēta, nepārtraukta un pēctecīga veselības aprūpe, ko veicina arī maksāšana ārstniecības personai par veikto manipulāciju, nevis ārstēšanas gala rezultātu."
Vai "laika posmā, kad tika palielināts finansējums veselības aprūpes sistēmai un palielinājās izmaksas uz vienu iedzīvotāju, veselības aprūpes sistēmas efektivitāte nepalielinājās, piemēram, nepalielinājās pacientu apmierinātība attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību." Zelta vārdi! Tikai atkal, - neviena vārda par to kādas tieši nepilnības ir esošajai sistēmai?
Taču secinājums ir daudziem zināms, bet grūti atzīstams. Esošā sistēma pati par sevi veicina neefektīvu un uz kvalitāti nevērstu sistēmas dalībnieku darbu! Labklājības ministrijai būtu vērts paanalizēt, kāpēc Latvijas medicīnā ir virkne gan mazāku, gan lielāku ārstu prakšu un medicīnas iestāžu, kuras neiesaistās esošajā uz kvalitāti un pacientu vajadzību ignorējošās sistēmas darbību un neslēdz sadarbības līgumus ar valsti?! Interesanti, ka parasti šīs iestādes krasi atšķiras ar krietni augstāku pacientu apmierinātību; reputāciju un mediķu kvalifikāciju. Savus pakalpojumus šīs iestādes sniedz nevis valstij, bet - individuāli saviem klientiem, nesot atbildību tieši viņu priekšā! Jā, šo iestāžu cenas ir augstākas, bet pacienti izvēlas no savas kabatas maksāt nevis uzticēties valsts finansētajām iestādēm, kuras ieslīgušas finansu nodrošinājuma pašapmierinātībā, slaidi uzspļauj tādiem jēdzieniem kā reputācija, pacientu apmierinātība, serviss, utt, vienlaikus pieprasot no valsts arvien lielākus naudas līdzekļus.
Esmu pārliecināts, ka medicīnas nozare ir pēdējais sociālisma paraugs Latvijā un droši varam teikt, ka šī nozare "bauda" vislielāko Latvijas iedzīvotāju neuzticību salīdzinājumā ar citām. Līdz ar to valsts pati piedāvā un finansē sistēmu, ar kuru apmierināta nav neviena no iesaistītajām pusēm.
Veselības pakalpojumu kvalitātes izvēle pašu pacientu rokās
Dokumentā netiek runāts par to kā varētu notikt kvalitātes sistēmas izvērtēšana veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kas ļautu pacientam izdarīt motivētu izvēli par labu vienam vai otram pakalpojuma sniedzējam. Jā, dokumentā ir identificētas problēmas, ka "šobrīd nav visaptverošas kvalitātes sistēmas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem" kā arī, ka "primārās un sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darba kvalitātes kritēriji nav pietiekami, lai nodrošinātu efektīvu un drošu ārstniecības procesu un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos ilgtermiņā."
Taču nekur nav minēts kā tie varētu tikt vērtēti, nemaz nerunājot par tādām lietām kā ārstu atbildība, pacientu apmierinātība ar esošās sistēmas pakalpojumiem; utt. Neskatoties uz to, ka viss šis nozīmīgais dokuments sākas ar "Cilvēks veselības aprūpes centrā", vārsmojumu izlasot rodas sajūta, ka tieši cilvēks kā centrs ir pazudis jau šī dokumenta radīšanas sākumā. Interesanti, ka zem identificētajām problēmām ir noteikts apakšmērķis: nodrošināt efektīvu veselības aprūpes sistēmas pārvaldi un resursu izmantošanu, lai nodrošinātu izdevumu optimizāciju un veselības aprūpes sistēmas darbības ilgtspējību,..." Vārdu sakot, nekas par pacientu izvēli, pakalpojumu kvalitāti un tā kontekstā ārsta kvalifikācijas izvērtējumu, medicīnas iestāžu atbildību par sniegtajiem pakalpojumiem un iestāžu finansiālo atkarību no pacientu apmierinātības un izvēles.
Esmu pārliecināts, ka veselības sistēma būtiski sakārtotos, ja cilvēkiem ļautu izvēlēties kā pašiem tērēt valsts piešķirtos līdzekļus savas veselības labā. Ja ambulatorās un stacionārās iestādes sāktu piedalīties reālā konkurencē par pacientu (un tātad - par izdzīvošanu), tad Latvijas iedzīvotāji ar savu naudu "nobalsotu" par visefektīvāko pakalpojuma sniedzēju.
Neizmantotā konkurences iespēja
Pamatnostādnēs vajadzētu būt ierosinājumam, kā šo "iestrēgušo" valsts medicīnas sistēmu pavērst pacienta interesēs. Šķiet, viena no identificētajām problēmām šai dokumentā uz to vedina: " Nav pietiekami izmantota iespēja slēgt līgumus tikai ar efektīvākajiem (darbības efektivitāte un izmaksu efektivitāte) ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem. Līdz ar to veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaits un struktūra nav optimāla." Jāapbēdina šī dokumenta autorus, jo ... rezultāta nebūs, kamēr tirgus likumi spēlēs pret vēlamo rezultātu. Savukārt problēmu es pārfrāzētu sekojoši:
"Nav izmantota iespēja izmantot savstarpējo konkurenci kā pakalpojuma kvalitātes un pacientu apmierinātības veicinātāju, ļaujot līgumiestādēm pašām brīvi noteikt pacientu līdzmaksājumus par sniegtajiem pakalpojumiem." Šādā veidā jebkura privātā iestāde būtu ieinteresēta, lai kaut neliela daļa no tās pakalpojumiem tiktu segta no valsts puses. Īpaši iegūtu pacienti, jo viņi būtu tiesīgi izvēlēties, kur tērēt savu naudu.
Tieši ieslēdzot konkurences un privātās uzņēmējdarbības mehānismus, medicīnas sistēma pavērstos pacientu interešu virzienā viena gada laikā. Tieši šādā veidā būtu arī visreālāk dzīvē īstenot principu "nauda seko pacientam", jo pacients izvēlētos, kur saņemt valsts apmaksātos pakalpojumus, kā arī vai un cik viņš būtu gatavs piemaksāt par papildus kvalitāti un servisu. Ejot jau tālāk "nauda seko pacientam " sistēmas iedzīvināšanā, valsts medicīnas administrācijai būtu jāatsakās no iejaukšanās pacientu plūsmas regulēšanā, paužot savas simpātijas pret vienu vai otru medicīnas iestādi, dalot tām kvotas jeb valsts pasūtījumu apmaksātajiem pakalpojumiem. Ļaujot pacientiem izvēlēties iestādes, kur saņemt pakalpojumus ar valsts pilnīgu vai daļēju apmaksu.
Un noteikti nevajadzētu bažīties, ka tādejādi pieaugs medicīnas pakalpojumu cenas valstī. Nepieaugs, jo iedzīvotāju maksājumi privātām iestādēm samazināsies valsts apmaksātās daļas dēļ. Savukārt valsts iestādes varēs turpināt sniegt pakalpojumus zem pašizmaksas, jo, kā līdz šim valsts un pašvaldības īpašumā esošas iestādes pastāvīgi saņem papildus līdzekļus dažādu finansējumu veidā. Šādā veidā Latvijas pacientiem tiks sniegta reāla un godīga iespēja izvēlēties cenu, kvalitāti, kvalifikāciju, reputāciju un servisu.
Vai farmaceiti - ārstēs?
Un visbeidzot punktu uz "i" uzlika sekojošs Veselības nostādnēs minētais:
"Nepieciešams nodrošināt farmaceitiskās aprūpes harmonisku iekļaušanos primārās veselības aprūpes sistēmā, izveidojot optimālu pakalpojumu sniedzēju (farmaceitu, aptieku) infrastruktūru un izstrādājot farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanas kritērijus." Vai arī: " Veicināt farmaceitu neatkarību profesionālo lēmumu pieņemšanā un palielināt neatkarīgo farmaceitu lomu primārajā veselības aprūpē, " vai " stiprināt primāro veselības aprūpi, t.sk, arī farmaceitisko aprūpi kā izmaksu efektīvāko un visaptverošāko veselības aprūpes līmeni."
Ziniet, mani patiešām pārsteidz tik liels uzsvars dokumentā uz veselīgu uzturu; kustību nepieciešamību un dažādu atkarību apkarošanu; tik mazs uzsvars uz sistēmas kopējo maiņu, bet tai pat laikā tik izteikts farmācijas nozares lobisms! Gandrīz vai prasās nākamais uzstādījums, - neviens ambulatorās iestādes kabinets bez sava farmaceita! Manuprāt šai gadījumā skaidri nolasās interešu konflikts, lai gan jāpiekrīt, ka valsts kabatai būtiski samazināsies izdevumu daļa, ja farmaceiti sāks ārstēt pacientus. Protams, ar nosacījumu, ka pacienti tieši no konkrēta farmaceita arī medikamentus iegādāsies... Līdz ar to papildinot - farmaceitu kabatu! Ja nemaldos, tad tieši pirms vēlēšanām jaunievēlētie politiķi skaļi deklarēja par farmācijas ietekmes mazināšanas nepieciešamību uz ārstniecības nozari. Paralēli deklaratīvajām runām, klusi tapa šāds dokuments!