Sporta klubi norāda uz dzīvē nestrādājošu valsts atbalsta politiku sporta nozarei Covid-19 laikā

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, kurā ir apvienojušies lielākie sporta klubi Latvijā, norāda, ka nozares apgrozījums 2020.gadā ir samazinājies par 40%. Tā atgādina, ka sports un sporta klubi ir viena no retajām nozarēm, kuras darbība tika pilnībā pārtraukta, kā rezultātā tās tālāka pastāvēšana bez valsts atbalsta nav iespējama. Turklāt valsts solītie atbalsta instrumenti ir vāji un vairāk darbojas uz papīra, nekā dzīvē.

Tāpēc asociācija nosūtījusi vēstuli par nozari atbildīgajai izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, kurā aicina to vairāk iesaistīties nozares problēmu pārstāvēšanā valdības lēmumu pieņemšanā.

Asociācijas veiktie aprēķini liecina, ka 2019. gadā tās pārstāvēto sporta klubu apgrozījums 2019. gadā sastādīja 25 miljonus eiro. Nozarē nodarbināti vairāk nekā 1500 darbinieku - sporta, fitnesa treneri un administratīvais personāls, par kuriem maksāts gan sociālais, gan ienākumu nodoklis. Nomaksātie nodokļu apjomi budžetā sastādīja vairāk nekā vienu miljonu eiro gadā. Pērnā gada finanšu rezultāti rāda, ka nozarei ir bijis katastrofāls nozares apgrozījuma kritums - vismaz 40% apmērā.

“Mēs ar lielām cerībām saistījām valdības solījumus par jēgpilniem atbalsta mehānismiem nozarei, kopīgi solidarizējoties krīzes pārvarēšanai. Bet rezultātā redzam, ka tā ir tikai izkārtne un skaļi paziņojumi, kuri dzīvē vairāk nestrādā, nekā strādā. Mēs sagaidām par nozari atbildīgās izglītības ministres Ilgas Šuplinskas lielāku atbalstu, jo šobrīd valdības dienaskārtībā ir tikai izglītības jautājumi. Ir steidzami jāsēžas pie galda un kopīgi jāpārstrādā šie atbalsta mehānismi, pielāgojot tos individuāli nozarēm, tostarp sporta, jo tas, kas der visiem, beigu beigās neder nevienam! Spēlēšanās ar cilvēku dzīvēm ilgtermiņā ir tikpat bīstami, kā vīruss. Ir jāveido dažādi attīstības modeļi un ministrei būtu jābūt tiltam starp valdību un nozari un pretēji starp nozari un valdību,” norāda asociācijas vadītājs valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Ievērojot normatīvajos aktos noteiktos kritērijus, dīkstāves pabalsti un subsidētās algas nesasniedz mērķi. Daļa uzņēmumi nekvalificējas atbalstam, līdz ar to darba ņēmēji faktiski tiek atstāti bez iztikas līdzekļiem. Kopš 2020. gada 10. novembra valdības lēmumi nav pārskatīti un grozīti vai papildināti ar tādiem atbalsta instrumentiem, kas pēc iespējas paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, nevis to ierobežotu vēl vairāk.

Būtiski paredzēt atbalsta pasākumus uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, kas piesaistīts pie uzņēmuma apgrozījuma laika periodā, kad uzņēmumi netika ierobežoti savā darbībā (2019. gads), lai uzņēmumi varētu segt saimnieciskos izdevumus (telpu noma, komunālie pakalpojumi, kredīta maksājumi u.c.) par piespiedu dīkstāvi valdības noteiktajā ārkārtas situācijas periodā.

Sniegtais valsts atbalsts faktiski ir tikai uzņēmumu darbiniekiem: dīkstāves pabalsts, algu subsīdijas. Taču tas nav motivējošs pašiem uzņēmumiem, kuriem bez algu maksājumiem ir daudzi citi ar saimniecisko darbību saistīti regulāri izdevumi, kaut arī uzņēmumi atrodas dīkstāvē.

Neloģisks solis ir noteikt, ka atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai ir jābūt piesaistītam pie uzņēmuma darba ņēmēju bruto algām - 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī. Tieši tajā laikā sporta un fitnesu klubu darbība jau bija būtiski ierobežota un tie darbojās tikai ar piektdaļu iespējamās darbības kapacitātes. Daudzi no treneriem ir reģistrējušies kā pašnodarbinātās personas. Šādi pieejamie atbalsti ir vērsti vienīgi uz darba vietu saglabāšanu, bezdarbnieku skaita ierobežošanu un nav uzskatāmi par valsts atbalstu nozarē strādājošiem uzņēmumiem.

Saskaņā ar asociācijas biedru sniegto informāciju, laika periodā no 2020. gada martam līdz novembrim klubu ieņēmumi jau tā bija samazinājušies līdz pat 55%, salīdzinot ar to pašu periodu 2019. gadā.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, kurā ir apvienojušies tādi nozares dalībnieki kā “Lemon Gym”, “MyFitness” , “People Fitness”, “DCH Studija”, “Squad Hour”, “FitSpot Gym”, “F1 Sporta klubs”, “Panatta”, “Only Private Gym”, “Global Fitness”, “SPORTA CENTRS JUGLA”, “Siguldas Sporta centrs”, “Banana Fitness”, “Gym!”, “Mūsu Fitness”, “Gfitness”.

Informāciju sniedza:

Latvijas Veselības un Fitnesa Asociācijas

valdes loceklis Gints Kuzņecovs