Ja precei ir tikai viens avots, tad tās ražotājam un pārdevējam ir milzu priekšrocība: ja tik kāds viņa preci vēlēsies, viņš varēs brīvi diktēt pārdošanas noteikumus, tajā skaitā arī cenu.
Tautsaimniecībā to sauc par monopolu, pret kuru veidošanos valstis parasti pieņem dažādus likumus. Patērētājiem vēlamais stāvoklis ir ražotāju un izplatītāju konkurence, lai cenas būtu pēc iespējas zemākas, bet kvalitāte augstāka.
Arī Eiropas Savienības (ES) mērķis ir pasargāt visu dalībvalstu patērētājus no monopola diktātiem, vai tie būtu telekomunikāciju jomā, informāciju tehnoloģijās vai enerģētikā. Pirms pāris gadiem Eiropas Komisija (EK) vērsās pret informāciju tehnoloģijas gigantu Microsoft – un uzvarēja. Tagad EK ir paziņojusi, ka tā turpinās savu pret monopolu vērsto darbību enerģētikā, nomērķējot uz Gazprom. Pirms nedēļas EK paziņoja, ka tā uzsāk oficiālu izmeklēšanas procedūru pret Krievijas dabasgāzes ražotāju un piegādātāju Gazprom par iespējamu ļaunprātīgu monopola stāvokļa izmantošanu Austrumeiropā un Centrāleiropā, tajā skaitā Latvijā. Jau pirms aptuveni gada kļuva zināms, ka EK veic pārbaudes vairākos ar Gazprom saistītos uzņēmumos dažādās ES valstīs un Gazprom birojos Eiropā. Ir skaidrs, ka to laikā ir iegūts pietiekams daudzums materiālu, lai šobrīd uzsāktu procedūru.
Arī ES likumdevēji uzskata, ka enerģētikas jomā jāizbeidz monopolu diktāti un jāveido konkurence. Pirmais solis šajā virzienā bija direktīvas pieņemšana par enerģijas tirgu atvēršanu konkurējošiem piegādātājiem un ražotājiem, lai vienas valsts energokompānija varētu piegādāt enerģiju arī citā valstī. Tāpat tiek strādāts, lai ES valstu enerģētikas tīkli tiktu saslēgti vienotā tīklojumā, izbeidzot atsevišķu dalībvalstu (piemēram, Baltijas valstu) enerģētisko izolētību.
Lai ES enerģētikas politika būtu saskaņota un tiktu samazināta monopolu ietekme, šonedēļ EP balsos par manis sagatavoto likumprojektu, kas paredz vienotu Eiropas Savienības pieeju sadarbībai ar trešajām valstīm enerģētikas piegāžu jomā. Tas ir pirmais nozīmīgais solis vienotas enerģētikas ārpolitikas virzienā, par kuru tik daudz runāts, bet darīts – krietni mazāk. Nav nekāds noslēpums, ka Eiropa ik gadu kļūst atkarīgāka no importētiem energoresursiem. Izstrādātās likumdošanas mērķis ir mazināt monopolu ietekmi enerģētikā ES dalībvalstīs.
Kā enerģētikas patērētāji Latvijā mēs dzīvojam Gazprom monopola ietekmē. Kad 1997. gadā valdība privatizācijai nodeva toreiz bankrotējošo Latvijas gāzi, kontroli pār uzņēmumu ieguva Gazprom, līdz ar līgumā nostiprinātām tiesībām uz monopolstāvokli līdz 2017. gadam. Visus neatkarības gadus esam dzīvojuši apstākļos, kas citu ES valstu iedzīvotājiem ir grūti saprotami – kā piemēru var minēt pēkšņos cenu lēcienus gandrīz katru gadu. Tas viss ir iespējams ne tikai Latvijas gāzei piešķirtā monopolstāvokļa, bet arī infrastruktūras ierobežojumu dēļ. Konkurence Latvijā gāzes jomā joprojām nav iespējama – mūsu vienīgie savienojumi ir ar Gazprom gāzes piegādes sistēmu. Tas ietekmē visus Latvijas iedzīvotājus, jo gāzi izmanto ne tikai siltumu ražošanai Rīgā un citās lielākās pilsētās, kā arī, izmantodami gāzi kā enerģētikas avotu, Rīgas TEC ražo arī elektrību. Gāzes īpatsvars līdz ar to mūsu kopējā enerģētikas patēriņā ir milzīgs – gandrīz 1/3 no kopējā. Jebkuras svārstības gāzes cenā automātiski ietekmē visu tautsaimniecību.
Lai mainītu šo situāciju Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, EK vēlas ar dāsnu finansējumu atbalstīt sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) celtniecību, kas lauztu Gazprom monopola stāvokli. Terminālis ļautu konkurentiem piegādāt citu valstu gāzi Baltijas tirgū. Tā kā līdz šim trīs Baltijas valstis nav varējušas vienoties par to, kur šādu gāzes termināli būvēt, tad EK ir ņēmusi iniciatīvu savās rokās – tā ir pasūtījusi neatkarīgu pētījumu, lai no tirgus viedokļa izanalizētu, kur būtu visizdevīgāk šādu termināli būvēt.
ES mums ir nozīmīgs sabiedrotais cīņā par patērētāju interešu aizstāvību un monopolu ierobežošanu. Eiropas likumdošana enerģētikas jomā nosaka, ka visiem operatoriem savos fiksētajos tīklos ir jāpieļauj konkurence. Kaut Gazprom ir Krievijas uzņēmums, arī tam ir jāpakļaujas ES likumdošanai, ja vēlas darboties tās teritorijā. Ieguvēji no ES politikas esam mēs visi – patērētāji. Jo lielāka konkurence, jo lielāka izvēle, stabilākas un zemākas cenas. Tas jau ir skaidri redzams mobilajos telefona sakaros, kur veselīga konkurence Latvijā nodrošina kvalitatīvus un aizvien lētākus sakarus. Ar Eiropas palīdzību ir jāpanāk līdzīga situācija arī gāzes sektorā. ES apņēmība šajā jautājumā ir skaidri redzama.