Ungārijas pieredze – piemērs efektīvam izglītības finansēšanas modelim
Iepriekšējā nedēļā, protestējot pret zemajām algām un nepietiekamo finansējumu, gājienā devās policisti, taču šī diemžēl nebūt nav vienīgā joma, kuru valsts nevar atļauties finansēt pietiekamā apjomā – arī medicīnas un izglītības sistēmās katastrofāli trūkst līdzekļu.
Pieticīgajā Latvijas valsts budžetā vēl nekad nav pieticis un joprojām nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu efektīvu šo Latvijas labklājībai un attīstībai tik būtisko nozaru finansēšanu. Pasaules ekonomiskā krīze jo īpaši padziļina un izceļ šo problēmu.
Tas, ka izglītības jomā valsts piešķirtais finansējums jau ilgstoši ir nepietiekošs, nevienam nav noslēpums, un līdzekļu trūkums ir arī galvenais iemesls, kādēļ skolu direktori ir spiesti meklēt iespējas piesaistīt skolai papildus līdzekļus, lūgt ziedojumus no skolēnu vecākiem un uzņēmējiem, kā arī meklēt citus ienākumu gūšanas veidus.
Taču ir valstis, kurās šajā jomā ir daudz lielāka sakārtotība. Viena no retajām postsociālisma valstīm, kur izglītības jomas finansējums ir apmierinošs, ir Ungārija. Ungārija to ir panākusi, likumā nosakot īpašu izglītības nodokli un šī nodokļa iekasēšanā iegūtie līdzekļi tiek izmantoti, lai finansētu skolas, bērnudārzus un citas izglītības iestādes. Izglītības nodokļa maksātāji ir privātā sektora uzņēmumi, un šis nodoklis netiek iepludināts valsts budžetā.
Likums nosaka, ka uzņēmumiem Ungārijā ir jāmaksā izglītības nodoklis 1,5% apmērā no uzņēmuma algu fonda. Pusi no šiem līdzekļiem uzņēmumi iemaksā Valsts izglītības fondā, bet otru pusi – kādas noteiktas izglītības iestādes attīstības fondā (piemēram, tās skolas fondā, kurā mācās lielākā daļa uzņēmuma darbinieku bērni vai kādā citā skolā). Uzņēmumi var izvēlēties visu nodokli ieskaitīt Valsts izglītības fondā, taču nevar visu nodokli iemaksāt konkrētās skolas budžetā.
Valsts izglītības fonds nodrošina skolu attīstību pēc vienotas sistēmas un valstī izstrādātas programmas. No šī fonda līdzekļiem katram skolotājam ir iespēja apmeklēt bezmaksas datorkursus. Pēc to beigšanas un īpaša datorprasmju eksāmena nokārtošanas katrs skolotājs tiek nodrošināts ar personīgu datoru.
Vēl viens tālredzīgs risinājums Ungārijas izglītības sistēmā ir tas, ka jau kopš 2000. gada Ungārijā tiek finansēta īpaša valsts mēroga talantu attīstības programma, kura tiek īstenota 22 skolās un, atbilstoši īpašiem kritērijiem, tajā piedalās aptuveni 3000 bērni. Šo, īpaši talantīgo bērnu, apmācībai papildus valsts finansējumam tiek piešķirts vēl 100% finansējums no fonda.
Tādējādi ir panākts, ka Ungārijas skolām netrūkst līdzekļu, par ko iegādāties mācību materiālus, samaksāt skolotājiem pienācīgu atalgojumu un nodrošināt skolēniem kvalitatīvus un modernus mācību apstākļus un vidi. Tā ungāri veic tālredzīgu ieguldījumu savas valsts nākotnē.
