Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Viedokļi

Amerikāņi izlaboja savu kļūdu

© F64

ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs pret Ventspils brīvostu sankcijas noteica 9. decembrī, bet jau 18. decembrī, ļoti negaidīti, sankcijas tika atceltas. Negaidīti tāpēc, ka tieši divas stundas, pirms tika publiskots amerikāņu lēmums atcelt sankcijas pret Ventspils brīvostu, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja lēmumu, lai visas Ventspils brīvostas funkcijas nodotu jaundibinātai valsts akciju sabiedrībai Ventas osta.

Pēc Saeimas balsojuma Ventspils brīvosta kļuva lieka, nevajadzīga un pār bortu pārmetama čaula. Savukārt pēc amerikāņu lēmuma atcelt sankcijas pret Ventspils brīvostu, sanāk, ka visas manipulācijas ar Ventas ostu ir bijusi nevajadzīga histēriska raustīšanās.

Līdz pat 18. decembra vakaram tie valdošās koalīcijas saprātīgākie eksemplāri, kuri apjēdza, kādās nepatikšanās ir iekūlusies Latvija, drudžaini mēģināja ar jaunas ostas nodibināšanu novērst draudošo katastrofu Latvijas tranzīta nozarē.

Tā kā līdz pat 18. decembra vakaram pārliecības, ka Ventspils brīvostu var tikt ātri izņemt no sankciju saraksta, nebija, tad lielā steigā un ar ZZS atbalstu notika juridisko risinājumu meklējumi.

Pēkšņi kā zibens no skaidrām debesīm ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs izsvītroja Ventspils brīvostu no sankciju saraksta.

Pēc Saeimas balsojuma par Ventas ostu valdošai koalīcijai šāds ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja lēmums jau bija lieks un nevajadzīgs. Tieši pretēji amerikāņu lēmums tagad traucē veikt jau ieplānoto Ventspils ostas pārņemšanas formu - pāris dienu laikā Ventspils brīvostas funkcijas un pienākumus nodot Ventas ostai.

Tāpēc mēģināsim saprast, kas īsti ir noticis laikā starp 9. un 18. decembri.

Pirmais secinājums. ASV lēmums izsvītrot Ventspils brīvostas pārvaldi no sankciju saraksta, deviņas dienas pēc lēmuma to sankciju sarakstā iekļaut, ir tiešs un nepārprotams signāls, ka Ventspils brīvostas iekļaušana sankciju sarakstā bija kļūdains lēmums. Tā bija liela mūsu amerikāņa draugu kļūda, kuru viņi ātri izlaboja neatkarīgi no tā, kādi teksti ir ierakstīti 18. decembrī izplatītajā ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja paziņojumā presei. Atklāts ir jautājums, kāds bija amerikāņu kļūdas cēlonis?

Visticamāk, taisnība ir tiem, kas apgalvo, ka vairāki ļaundari no Latvijas nogādāja uz ASV sarakstu ar Latvijas uzņēmumiem un organizācijām un motivēja ASV amatpersonas noteikt sankcijas pret sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem. Amerikāņi noticēja vietējo aktīvistu safabricētajiem tekstiem, tos līdz galam nepārbaudot. Tāpēc sankcijas tika noteiktas pret uzņēmumu, kas ir nevis vienas privātpersonas, bet gan Ministru kabineta pārraudzībā un kontrolē. ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs faktiski noteica, ka aizdomas par korupciju un teroristu finansēšanu ir attiecināmas uz visu Latvijas Ministru kabinetu, kuru, cita starpā, vada ASV pilsonis Krišjānis Kariņš. Sanāk, ka vietējie Latvijas aktīvisti pamatīgi uzmeta mūsu amerikāņu draugus. Kad amerikāņi apjēdza, kāda aplamība tika pieļauta, to steigšus izlaboja, laikus nenoinformējot par to Latvijas valdību.

Kad pirmais šoks pēc jaunā amerikāņu lēmuma bija pārgājis, tad tie paši politiķi, kuri vēl 18. decembra vakarā steidzināja Saeimas deputātus dibināt Ventas ostu, lai nodotu tai visas Ventspils brīvostas funkcijas un saistības, sāka bļaut, ka jaunais amerikāņu lēmums ir viņu panāktais vislielākais ārpolitiskais sasniegums Latvijas 21. gadsimta vēsturē. Tagad par to latvju tautai ir jābūt mūžīgā pateicībā valdībai, bet jo īpaši ārlietu ministram.

Šeit gan ir jāpiezīmē, ka Latvijas ārlietu ministrs deviņu dienu laikā, kamēr pret Ventspils brīvostu bija noteiktas amerikāņu sankcijas, neizvēlējās steigšus lidot uz ASV, lai tiktos ar ASV valdības amatpersonām, Latvijas ārlietu ministrs neiesniedza notu ASV vēstniecībā par ASV valdības iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās utt. Tieši pretēji. Edgars Rinkēvičs divas dienas no šī laika veltīja, lai piedalītos ES Ārlietu padomes un Vispārējo lietu padomes sanāksmēs Beļģijā, divas dienas, lai piedalītos Āzijas un Eiropas (ASEM) valstu ārlietu ministru sanāksmē Spānijā, kā arī strādāja ar Latvijas diplomātisko pārstāvniecību vadītājiem, kuri šajā laikā sabrauca Rīgā, tikās ar Latvijā studējošiem Ukrainas studentiem, piedalījās Saeimas un Ministru kabineta sēdēs un darbos.

Tāpēc ir pamats ticēt pavisam citam skaidrojumam, kā tika panākts ASV lēmums izsvītrot Ventspils brīvostu no sankciju saraksta.

Par to, ka sankciju sarakstā ir iekļauts Latvijas valstij piederošs uzņēmums, kurš atrodas Ministru kabineta (nevis vienas fiziskas personas) kontrolē un pārraudzībā, mūsu amerikāņu draugus informēja ar koalīcijas vadību nekādā veidā nesaistītas personas.

Tagad ir izveidojusies divvaldība. Sankcijas pret Ventspils brīvostu ir atceltas, bet visas Ventspils brīvostas funkcijas ar Saeimas lēmumu ir nodotas Ventas ostai. Pateikt amerikāņu draugiem: «Jūsu lēmums noņemt sankcijas no Ventspils brīvostas valdošai koalīcijai vairs nebija vajadzīgs» - arī nav īsti pieklājīgi. Tas var tikt uztverts kā spļāviens sejā mūsu lielajiem sabiedrotajiem, kas, izlabojot savu kļūdu, vēlēja Latvijai labu.

Taču tagad ir izcila iespēja unikālai ostu pārvaldes reformai. Ventspils ostas akvatorija un piestātnes ir jāsadala divās daļās. Vienu pusi lai apsaimnieko Ventspils brīvostas pārvalde, bet otru pusi lai apsaimnieko Ventas osta! Lai konkurē, un pēc pāris gadiem izvērtēsim. Lai tā, kura strādās labāk, nākotnē pārvalda visu ostu!

Pārvērtīsim defektu par efektu un sarīkosim unikālu divvaldības eksperimentu vienā no Latvijas svarīgākajam ostām.