Vai VID datu noplūde ir Valūtas fonda interesēs?

 

Jautājumā par t.s. vērienīgo datu noplūdi neizbrīna tas, ka noplūde notikusi. Ir gadījumi, kad notiek datu noplūdes, slepenu datu nozaudēšana, kad hakeri uzlauž un izvieto internetā miljoniem kredītkaršu numuru.

Tā notiek, un tas nepārsteidz. Pārsteidz varas pilnīgi impotentā un visatļaujošā reakcija uz tik liela mēroga datu zādzību. Lai ko kāds teiktu, svešas mantas (datu) slepena piesavināšanās ir zādzība. Zādzības faktu neatceltu arī tas, ja, piemēram, armijas bāzes garāža nejauši būtu atstāta neaizslēgta. Pirms dažiem gadiem noplūda tikai un vienīgi viena cilvēka (Einara Repšes) amatpersonas deklarācijas neatklātās daļas dati (par naudas kustību no norēķinu konta, maksājot par vērienīgu ASV fondu tirgu akciju iegādi). Pēc tam KNAB mani un Neatkarīgās izdevēju Armandu Puči vairākus mēnešus vazāja pa tiesām, cenšoties ar tiesas palīdzību piespiest mūs atklāt avotu.

Savukārt tagad, kad ir notikusi VID datu noplūde simtiem gigabaitu apjomā, spriežot pēc varas reakcijas, viss ir pareizi. Katru nedēļu tik publiskota kārtējā VID datu porcija par algām valsts iestādēs vai uzņēmumos, atsedzot pilnīgu algu struktūru vienā uzņēmumā pēc otra, bet vara izliekas, ka tā tam jābūt.

Lai gan, spriežot pēc publikācijas presē, kaut kādas armijas rokās ir nonākusi informācija, kas pēc Latvijas likumiem ir vismaz konfidenciāla. Dati par visu uzņēmumu algu struktūru ir nonākuši tādas armijas rokās, kuras mērķi, uzdevumi, finansētāji publikai nav zināmi. Publika nezina arī, ar kādām ārvalstīm vai ārvalstu izlūkdienestiem ir saistīta šī armija un kādas ir tās attiecības ar slepenajiem starptautiskajiem tīkliem. Tagad armijas rokās ir VID datu bāze. Dati par algu struktūru uzņēmumos, kas darbojas tirgos ar augstu konkurences pakāpi. Ļoti daudziem uzņēmumiem algu lielums ir viskonfidenciālākā informācija, kas netiek izpausta pat darbiniekiem, kur nu vēl konkurentiem. Dažkārt viens viceprezidents nemaz nezina un nedrīkst zināt, cik liela ir otra viceprezidenta alga. Vienā globālā līmeņa reklāmā, kas aicināja uzlabot datortīklu aizsardzību, kāds hakeris sūta algu sarakstus tiem viceprezidentiem, kuru algas ir divas reizes mazākas nekā viņu kolēģiem.

Ja tiek publiskota (vai tirgota) informācija par komerciālu uzņēmumu iekšējo algu sadalījumu, tad tas iznīcina biznesa konfidencialitāti un maina konkurences apstākļus. Tie, kam ir pieejama konkurentu algu struktūra, var nojaust, cik jāpiesola, lai pārpirktu vai uzpirktu konkurējošu uzņēmumu darbiniekus, nepārmaksājot vai nepiesolot nepiedienīgi maz.

Valsts varas mazspējai un pilnīgai ignorancei par datu noplūdi ir divi skaidrojumi. Pirmā versija. Caurums VID datos bija zināms jau sen un tika izmantots kā informācijas kanāls politiskajai elitei un politiskajai elitei pietuvinātajiem biznesiem. Caurums VID datos politiskajam augšgalam – varas partijām sniedza informāciju, apejot formālās, tiesiskās procedūras. Kad atklājās, ka kanālā ir notikusi liela mēroga noplūde, tad visiem mutes bija vaļā, jo partijas informāciju savām privātām vajadzībām ieguva no šā kanāla.

Otrs variants. Caurums VID datos ir izmantots kā Valūtas fonda (valdības) atbilde uz to, ka valsts īpašumā esoši uzņēmumi un t.s. neatkarīgās valsts institūcijas atrada ietekmīgus lobijus un izvairījās no savu struktūru iekļaušanas vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Tos uzņēmumus, kurus vēl pirms pusgada par atteikšanos iekļauties vienotajā valsts atalgojuma sistēmā kritizēja Dombrovskis, tieši tos tagad kaut kāds Neo atmasko. Turklāt t.s. Neo savās instrukcijās žurnālistus aicina sašust tieši par to, ko nepanāca Dombrovskis pērn pavasarī. Tie ir algu lielumi, tie ir mājieni par atteikumiem izpildīt valdības rīkojums samazināt tarifus, tā ir uzņēmumos noteiktā darbaļaužu tiesiskā aizsardzība. Tieši pret to – arodbiedrību panāktajiem un koplīgumos iestrādātajiem atlaišanas pabalstiem – savulaik visvairāk protestēja tieši Dombrovskis. Lielos uzņēmumos, kuros ir stipras arodbiedrības, koplīgumos ir iekļautas sociāli taisnīgas kompensācijas par atlaišanu. Sociāli atbildīgā valstī kompensācijām darba zaudēšanas gadījumā varbūt vajadzētu būt katrā lielā un vidējā uzņēmumā. Par atlaišanas pabalstiem noslēpumainais Neo ir īpaši sašutis. Izskatās, ka t.s. armija vēlas Latvijā tieši tādu iekārtu (darba tirgus bez sociālas atbildības), uz kādu aicina Valūtas fonda sociāldarvinisti.

Par kuriem uzņēmumiem tiek publiskoti dati? Par tiem, kas atteicās iekļauties Starptautiskā Valūtas fonda programmā. Turklāt dati tiek publiskoti ļoti eleganti. Tiek identificētas tikai valsts amatpersonas, kuru algas jau ir pieejamas vai par 2009. gadu būs pieejamas publiskai apskatei VID amatpersonu deklarāciju datu bāzē.

Tādejādi Neo izskatās nevis pēc opozīcijas varai, bet gan pēc pašreizējās varas kliķes instrumenta, lai apspiestu pēdējos pretestības iedīgļus valsts uzņēmumu un neatkarīgu iestāžu sistēmā.