Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums par to, ka it kā pieņemts lēmums par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizāciju, pievienojot to Latvijas Universitātei, ir klaji maldinošs un atgādina apzinātu nomelnošanas kampaņu augstskolas reputācijas graušanai. Lēmumu par augstskolas reorganizāciju atbilstoši Latvijas Republikas likumiem ir tiesības pieņemt tikai Ministru kabinetam.
IZM nekādā veidā nav brīdinājusi RPIVA par šāda lēmuma gatavošanu un nav konsultējusies par iespējamajiem reorganizācijas modeļiem, lai gan jau ir sākusies studējošo ziemas uzņemšana. Demokrātiskā sabiedrībā šāda rīcība ir klaji nepieņemama. IZM šādi tracina gan topošos, gan esošos augstskolas studentus, gan pasniedzējus, gan visas tās Latvijas novadu pašvaldības, kuru iedzīvotājiem ir iespēja apgūt profesiju RPIVA filiālēs.
Akadēmija sagatavo vairāk skolotāju, nekā visas pārējās Latvijas augstskolas kopā, turklāt studējošo skaits pēdējo gadu laikā ir strauji pieaudzis. Praktiski visu RPIVA studiju programmu absolventiem ir valstī viens no augstākajiem nodarbinātības īpatsvariem, akadēmijas pamatprogrammu - „Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs” un „Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu mācību priekšmetu pamatskolā” absolventu vidū sasniedzot pat 100%! Visi RPIVA studiju virzieni ir akreditēti uz maksimālo termiņu - 6 gadiem, turklāt augstskola ir ieguvusi Latvijā augstāko kopvērtējumu sociālajās zinātnēs Technopolis starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā, apsteidzot Latvijas Universitāti. No RPIVA pasniedzējiem 78% ir ar doktora grādu!
Nav saprotams arī IZM arguments par valsts budžeta līdzekļu taupīšanu. RPIVA, būdama pēc studentu skaita trešā lielākā IZM finansētā augstskola Latvijā, patērē ievērojami mazāk valsts budžeta līdzekļus, nekā citas augstskolas. 2015. gadā no visiem RPIVA studentiem tikai 17.8% studēja valsts finansētajās studiju vietās, bet pārējās IZM finansētajās augstskolās šis īpatsvars ir no 30% līdz 77%.
Gan nemitīgi paaugstinot akadēmisko un profesionālo līmeni, gan ietaupot valsts budžeta līdzekļus, RPIVA ir vienlaikus spējusi kļūt par studentiem pieejamāko Latvijas augstskolu. RPIVA mācību maksa pamatprogrammās ir līdz 50% zemāka, nekā atbilstošās programmās Latvijas Universitātē. RPIVA ir filiāles astoņās Latvijas pilsētās, un tieši tajās, kurās nav reģionālo augstskolu, kas realizē tādas pašas vai līdzīgas studiju programmas.
Rodas iespaids, ka IZM patiesais mērķis ir iznīcināt konkurenci un dažu gadu laikā radīt monopolu ar visām no tā izrietošām sekām: ar augstu studiju maksu un papildu izmaksām, nekonkurētspējīgu saturu, formālo praksi un rezultātā - Latvijas iedzīvotāju zemāku izglītības līmeni.
Ilze Tumulkāne
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas,
Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja