Publiskā sektora digitalizācija Latvijā ieguvusi visaptverošu mērogu. E-pakalpojumi tiek ieviesti lavīnveidīgi. Sabiedrības vairākums ir pārsteigts vairs ne par e-pakalpojumu plašo piedāvājumu, bet atklājot, ka joprojām pastāv procedūras, kuras nav iespējams veikt e-vidē.
Elektroniskie pakalpojumi turpina evolucionēt, kļūstot arvien tehnoloģiski sarežģītāki un daudz ērtāk lietojami gan iestāžu darbiniekiem, gan to klientiem. Pakalpojumi tiek pielāgoti lietošanai mobilās ierīcēs un kļūst pieejami vienmēr un visur. Vairums no tiem pārtop par 5. jeb augstākā līmeņa risinājumiem. Šiem e-pakalpojumiem nepieciešamās procedūras tiek īstenotas automātiski. Nepieciešamie dati tiek nodoti no vienas informācijas sistēmas otrai. Var teikt, ka pakalpojuma nav. Nepieciešamība pieprasīt konkrēto pakalpojuma ir izzudusi no iedzīvotāju dienaskārtības. 2005.gadā mēs, „ZZ Dats”, izveidojām šādu augstākā līmeņa risinājumu dzimtsarakstu nodaļām. Pēc bērna piedzimšanas fakta reģistrācijas vecākiem automātiski tiek piešķirts bērna kopšanas pabalsts. Vecākiem vairs nav jāapmeklē organizācijas, lai uzrakstītu iesniegumu, nav pat jāaizpilda pieteikums tiešsaistē.
Šī ir viena no galvenajām e-pakalpojumu attīstības tendencēm Latvijā un arī pasaulē. Otra - vairāku informatīvo sistēmu horizontālā sadarbība. Iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtie pakalpojumi ietver vairākus sadarbības līmeņus no dažādām funkcionālām nozarēm, iespējams pat no atšķirīgām sfērām. Šeit arī veidojas nepieciešamība pēc vienas pieturas aģentūrām, turklāt elektroniskā vidē, piemēram, pašvaldību portāliem.
Pašvaldību sniegtie e-pakalpojumi ir būtiski iedzīvotājiem, uzņēmējiem un paša novada attīstībai. Pašvaldības ir tās iestādes, kas piedāvā sabiedrībai visplašāko – sociālās drošības, finanšu, izglītības, attīstības un būvniecības, komunālo – pakalpojumu klāstu. Novada pārvaldes vajadzībām veidotie IT risinājumi mēdz būt viskomplicētākie un arī profesionāli intriģējoši izstrādātājiem. Piemēram, lai nodrošinātu Rīgas domes iestāžu darbinieku iespēju ikdienā ērti lietot dažādas informācijas sistēmas, mēs 2012.gadā izstrādājām „Universālo darba vietu”. Projekts guva atzinību LIKTA ikgadējā tehnoloģiju konkursā „Platīna pele”. Ar šo veikumu lepojamies arī šodien.
E-pakalpojumi ir arī efektīvs pašvaldības saziņas kanāls ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Šobrīd attīstām portālu "www.epakalpojumi.lv" un vienoto pašvaldību sistēmu (VPS). VPS izveidota ar mērķi nodrošināt integrētu IT atbalstu visām pašvaldību funkcijām un biznesa procesiem. VPS ir savstarpēji integrēts IT risinājums visām pašvaldībām, kuras kodols ir resursu vadības sistēma G-VEDIS, un vairākas pašvaldību lietojumprogrammas, tādas kā, nekustamā īpašuma administrēšana (NINO), sociālās palīdzības administrēšana (SOPA), personu dzīvesvietas reģistrēšana (PERS), personu dzimtsarakstu reģistrācija (DZIMTS), personāla vadība (KADRI) un citas.
E-pakalpojumu ieviešana būtiski veicina pašvaldību darbu. Tiek nodrošināta augstāka pakalpojumu sniegšanas kvalitāte un ātrums. Informācijas sistēmas, balstoties uz sasaisti ar datu reģistriem un citām informācijas sistēmām, spēj dažu sekunžu laikā nekļūdīgi paveikt darbu. Piemēram, kuram no bērniem, kas reģistrēti pirmsskolas izglītības iestādes rindā, pienākas atbrīvojusies vieta? LEdžus Žeiris, Dr.sc.ing., informācijas tehnoloģiju risinājumu izstrādes uzņēmuma „ZZ Dats” direktora vietnieks attīstības jautājumos
ai pieņemtu šo lēmumu, kādu laiku atpakaļ, darbiniekam datu bāzē būtu jānoskaidro, vai bērns ir deklarēts pašvaldības teritorijā, vai bērnudārzā jau iet tā brālis vai māsa (kas sniedz priekšrocību) u.c. jautājumi. Šobrīd šis lēmums tiek pieņemts dažu sekunžu laikā, pateicoties informācijas sistēmu sasaistei. Var droši apgalvot, ka investīcijas programmatūrā atmaksājas jau gada laikā.
Pašvaldībās strādājošiem ir iespēja veikt darbu ar augstāku pievienoto vērtību. Piemērs - sociālie darbinieki vairs netiek noslogoti ar atskaišu aizpildīšanu un var pievērsties tiešajiem pienākumiem. Tukuma novada sociālais dienests pirmais ieviesa sistēmu, kas integrēja pašvaldības resursu vadības sistēmu ar sociālās palīdzības reģistru, ļaujot operatīvāk sniegt pašvaldības atbalstu sociāli maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.
E-pakalpojumu ieviešanu pašvadības finansē no saviem budžetiem. Rīga šajā ziņā attīstās ļoti strauji, turklāt kalpo citām pašvaldībām par ledlauzi. Galvaspilsētā jau aprobētus risinājumus izmanto arī citas pašvaldības. Tādējādi pakalpojumu izstrādes un ieviešanas izmaksas samazinās. Tomēr jārēķinās, ka pilnīga e-pakalpojumu un informācijas sistēmu unifikācija nepastāv. Katrai pašvaldībai var būt sava specifika, kas prasa risinājumu pielāgošanu vai īpašu izstrādi.
E-pakalpojumu attīstība un izplatība cieši saistīta ar vispārējo interneta pieejamību sabiedrībai. Latvijā tas pieejams 69 procentiem iedzīvotāju, savukārt Dānijā gandrīz jau simtprocentīgi. Tādēļ e-pakalpojumi šajā valstī ir augstākā līmenī. Uz šo mērķi ejam arī mēs. Lietuvā interneta pieejamība ir zemāka, un arī pakalpojumi nav tik attīstīti. Igaunijai e-pārvalde ir spēcīgāka valsts varas līmenī, savukārt Latvijā pašvaldībās ir labāka pieejamība dažādām funkcijām, Rīgā e-nodrošinājums ir izteikti pārāks nekā Tallinā.
Latvijai, kā arī citām nelielām valstīm, ir savu mazo mērogu sniegtā priekšrocība, salīdzinot ar Vāciju un citām ES lielajām dalībniecēm, kurās mīt vairāki desmiti miljonu iedzīvotāju. Maza valsts informācijas sistēmas var veidot ātrāk un veiksmīgāk, jo veicamā darba apjoms ir jūtami mazāks.
Patlaban vienīgais, kas vēl jūtami traucē e-pakalpojumu attīstību, ir personas autentifikācijas valstiskas sistēmas trūkums. Attiecīgais likums joprojām nav izstrādāts. Patlaban veiksmīgi darbojas alternatīva sistēma – internetbanku kodu kartes. Paldies bankām, ka tās nopietni attīstīja savus interneta pakalpojumus līmenī, ar ko Latvija var globāli lepoties. Tomēr valdībai ir jāturpina elektroniskā paraksta ieviešana (to patlaban lieto tikai 15 tūkstoši cilvēku), jo citādi jauna līmeņa e-pakalpojumu un īpaši e-dokumentu izstrāde tiek bremzēta – ar kodu kartēm tos parakstīt nevar.
E-pakalpojumu tālākai attīstībā nav robežu, jo tajos var pārveidot praktiski visas ar dokumentiem un pakalpojumiem saistītās procedūras, kas nepieciešamas dažādu iestāžu klientiem. E-pakalpojumu izplatības temps ir tikai sabiedrības uzticēšanās jautājums – vai tā ir pārliecināta par risinājumu efektivitāti un to drošību. Savukārt uzticību veido un nostiprina cilvēku pozitīvā ikdienas pieredze, un to vairot ir mūsu – IT risinājumu veidotāju un ieviesēju – darba sastāvdaļa.