Iepazīstoties ar ļoti tendenciozajiem rakstiem Neatkarīgajā Rīta Avīzē: „Siguldā māte pusgadu izmisīgi cīnās par savu meitu" (18.02.2012) un „Cīņa par bērna atgūšanu nebūs viegla”(22.02.2012), nonācu pie secinājuma, ka šīs avīzes redakcija nevis cenšas bērnus aizstāvēt pret vardarbību, bet atspoguļo nepareizus un nepārbaudītus faktus.
Diemžēl pieredze rāda, ka Latvijā ļoti daudz bērnu cieš no vardarbības un ir zināmi gadījumi, kad iznākums ir ar letālām beigām. Piemēram, šobrīd notiekošā tiesas prāva pret medmāsu par divu bērnu nonāvēšanu un viena sakropļošanu. Aicinu atcerēties, ka pirms četriem gadiem sabiedrību pāršalca ziņa par kādu tēvu Rīgā, kurš nogalināja savus bērnus.
Manuprāt, šādi, uz nepareiziem faktiem balstīti raksti, veicina līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Mani šādi gadījumi uztrauc, tādēļ šajā lietā esmu iedziļinājies un sekoju līdz visam, kas ar to ir saistīts. Patiesība ir tāda, ka šī meitene pati aizbēga no saviem vardarbīgajiem vecākiem un baiļu dēļ atteicās atgriezties mājās. Ar Siguldas novada bāreņtiesas palīdzību viņa tika ievietota bērnu namā, kurā jūtas apmierināta un nemaz nevēlas atgriezties pie saviem vecākiem.
Ar Jāni Gulbi esmu ticies gan kopā mācoties, gan sava darba laikā Rīgas Domē, tādēļ esmu sašutis, ka Jūsu laikrakstā parādās „eksperts”, kurš uzdodas par bērnu tiesību aizsardzības centru direktoru. Šāds centrs ir sen jau likvidēts. Tātad loģiski, ka Jānis Gulbis nevar būt šī centra direktors. Iepriekšējā sasaukumā biju Rīgas Domes deputāts un strādāju arī Sociālo lietu komitejā. Kad šī komiteja no Jāņa Gulbja pieprasīja atskaites par darbu bērnu tiesību aizstāvniecībā, tad deputātiem nācās secināt, ka viņa vadītā centra darbs ir tikai darba imitācija. Rezultātā Jāņa Gulbja vadītais, neproduktīvais centrs tika likvidēts. Patrreiz Rīgā darbojas Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kura sen jau atteikusies no Jāņa Gulbja pakalpojumiem. Jānis Gulbis ir savdabīga personība, kuram būtu vēlams sakārtot savu iekšējo pasauli. Tiekoties mans kursabiedrs atstāja ļoti nomācošu un bēdīgu iespaidu. Manuprāt, viņu ir pārņēmis ļaunums un agresivitāte.
Tāpat mani ļoti izbrīna, ka Neatkarīgā Rīta Avīze aizstāv cietsirdību pret bērniem ģimenē, neieklausās galvenās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšnieces Lailas Riekstas - Riekstiņas teiktajā, bet publicē neticamus, izdomātus sižetus par bērnu tirdzniecību. Manā uztverē tie ir meli. Būtu interesanti uzzināt, kas ir šīs melu kampaņas īstenais pasūtītājs un kādi ir tā patiesie mērķi.
Ar šādām publikācijām Neatkarīgā Rīta Avīze nodara lielu kaitējumu cilvēkiem, kuri ļoti godprātīgi veic savu darbu aizsargājot bērnus pret vardarbību, varbūt pat pasargājot no letāliem iznākumiem. Sigulda jau pārdzīvojusi bēdīgo stāstu ar medmāsu un viņas nonāvētajiem, sakropļotajiem bērniem. Vai tiešām arī šim gadījumam jāsagaida letāls iznākums, lai avīze mainītu savu viedokli?