Baiba Lulle

«Vienīgā partija, kas zina, kā panākt reālas pārmaiņas.» Kura? Protams, KPV LV. Bet – jāsāk ar sevi!
 
Latvijas iedzīvotāji pamazām sāk zaudēt pacietību un attieksmē pret politiķiem, jo īpaši valdošajiem, kļūst kritiskāki. Piedāvātās reformas, atlaišanas, epopeja ap Rīgas domes atlaišanu un nesaskaņas pašā domē nav devušas redzamu labumu nevienam no iesaistītajiem.
 
Liela daļa iedzīvotāju, vismaz autovadītāji, jau pirmajās šā gada dienās sajuta akcīzes nodokļa paaugstināšanas radītās degvielas cenu izmaiņas, bet atklāsme par virkni citu 2020. gada izmaiņu daudziem vēl tikai priekšā. Viena no tām – pensiju 2. līmeņa uzkrājuma mantošanas iespēja, par ko plašākai sabiedrībai acīmredzot vēl maz informācijas.
 
9. Saeimas koalīciju un Aigara Kalvīša valdību 2007. gadā iegāza ne tikai nepamatotā drošības likumu steidzamība, bet pamatā «jūra līdz ceļiem sajūta». Tā 9. Saeimas un Tautas partijas vadītās koalīcijas drīzo galu, kas sākās ar drošības likumu grozījumiem, kurus apturēja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, bet beidzās ar Saeimas atlaišanu referendumā, komentēja toreizējais koalīcijas deputāts, vēlākais premjers Māris Kučinskis.
 
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna virzīto grozījumu ideja likumā Par tiesu varu, paplašinot lēmēju loku ģenerālprokurora amata kandidāta izvēlē, izskatās tīri pieklājīgi un izklausās labi. Līdz brīdim, kad palūkojas izdekorētā priekškara aizkulisēs, un līdz brīdim, kad pārstājam ticēt propagandai. Salīdzinot Saeimas vēlēšanu rezultātus ar partiju šodienas reitingiem, šādu cilvēku paliek mazāk, bet joprojām ir pietiekami daudz.
 
Vēl pirms valdība un Saeima atbalstījušas ministra Jura Pūces rosināto Rīgas domes (RD) atlaišanu, Saeima jau ratiem pa priekšu nekaunīgā veidā steidzamības kārtā stumj grozījumus, lai potenciālajās domes ārkārtas vēlēšanās to ievēlētu nevis uz atlikušo pusotru gadu, bet arī jau uz nākamo termiņu, kopā pieciem ar pusi gadiem.
 
Melnā piektdiena jeb Black friday aizvadītajā piektdienā risinājās arī Rīgas domē – domes sēde, kas beidzās vien melnā naktī no piektdienas uz sestdienu un noslēdzās ar netīkamu rezultātu tās sasaucējiem un daļai sabiedrības – ar Gods kalpot Rīgai (GKR) un Saskaņas koalīcijas saglabāšanu, pateicoties tās jaunajiem atbalstītājiem – labējo partiju eksdeputātiem. Arī komerciāla ietekme balsojumā tika piesaukta un bija klātesoša.
 
Nevaru piekrist viedokļiem par to, ka nav jēgas parakstīties par Saeimas atlaišanu, jo ārkārtas vēlēšanu gadījumā Saeimas sastāvs būtiski nemainīsies, jo vēlētāji būs tie paši.
 
Vai nākamgad varētu notiks bezprecedenta gadījums, kad atlaista varētu tikt gan Saeima, gan Rīgas dome? Iedīgļi ir, lai gan procesi atšķirīgi.
 
Pilsoņu parakstu skaits par šīs Saeimas atlaišanu veļas kā sniega bumba, iniciatīvai līp klāt ne tikai paraksti, bet arī dažādas intereses un spekulācijas. Ne bez iemesla.
 
Iepriekšējās politiskās apņemšanās kārtējo reizi palikušas uz papīra – dzimstība Latvijā sarūk jau ceturto gadu pēc kārtas, bet rindas uz bērnudārziem tikpat kā ne, jo īpaši Rīgā, Pierīgā un atsevišķās lielajās pilsētās. Bet varbūt Jurim Pūcem ir atbilde, kā viņa teritoriālā superreforma, kas visiem Latvijas iedzīvotājiem sola uzlabot pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti, risinās šo nebeidzamo problēmu? Kāds labāks variants par lauku iztukšošanās pastiprināšanu ar migrāciju uz Rīgu, Pierīgu vai par ārzemēm.
 
Neraugoties uz neskaitāmām strīdīgām niansēm, uzskrūvētā valsts finansējuma izlietojuma regulācijas trūkumu, valdošā koalīcija ar sarkanbaltsarkanām lentītēm pie krūtīm grūž cauri Saeimai likuma izmaiņas ar tādu sparu un nekaunību, kuras priekšā līdzšinējie politikas buldozeri nobāl.
 
Vai tūkstošiem protestētāju pret administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un mediķu brutālu piemānīšanu Krišjāņa Kariņa valdībai un 13. Saeimai ir kā pīlei ūdens? Suņi ries, bet karavāna ies tālāk?
 
Potenciālā Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce ir pārliecināta, ka KNAB nekonstatēs šķēršļus, kas liegs viņai ieņemt šo amatu, arī ņemot vērā nopietno atlases procedūru, fonda padomes noraidījums būtu grūti saprotams.
 
Augšup! Savas nevalstiskās organizācijas Ascendum idejai jeb tulkojumam no latīņu valodas sekojusi Zaiga Pūce, piesakoties Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktores amatam. Virzību augšup netraucēs arī viņas vīrs, vides un reģionālās attīsītbas ministrs Juris Pūce, kurš ir SIF padomes loceklis.
 
Eksprezidents Raimonds Vējonis var ieraut. Viņa iepriekš aktīvi virzītā, iepriekšējās Saeimas noraidītā iniciatīva par automātisku pilsonības piešķiršanu šajā Saeimā radusi atbalstu.
 
Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un izmaiņām partiju finansēšanas apjomā un kārtībā pamatīgu triecienu piedzīvos reģionālās, vietvaru partijas, nemaz nerunājot par vēlētāju apvienībām, kuru dienas ir jau skaitītas. Vai šodien šie veidojumi ir nevajadzīgi, atmetami relikti, kas modernajā demokrātijā nav vajadzīgi?
 
2020. gada valsts budžetu varētu dēvēt par tumsonības, partiju alkatības budžetu vai «kā varēja nesolīt!» budžetu, bet nez vai tā to nosauks arī finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš valdības piektdien atbalstīto budžeta projektu šodien nesīs uz Saeimu.
 
«Finanšu sektora kapitālais remonts iet uz priekšu.» Tā līdzšinējo bankas Citadele valdes locekles Santas Purgailes apstiprināšanu valdībā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes vadītājas amatā novērtēja premjers Krišjānis Kariņš.
 
Piecu tik atšķirīgo partiju un nesaskanīgo personāliju valdības cena ir ļoti augsta. Pārāk augsta.
 
Pienācis laiks izrauties no atkarības no partiju sponsoriem! Tā valdības jauno prioritāti – strauji palielināt finansējumu partijām jau nākamgad – pamato tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
 
Grūti saprast, kā intereses aizstāv izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, bet nedz pedagogu, nedz viņu izglītojamo intereses tās nav.