Valda Dombrovska valdība, neskatoties uz sociālo partneru, lielākās daļas Latvijas pašvaldību un vairāku nevalstisko organizāciju iebildumiem, pirms pāris nedēļām pieņēma nākamā gada valsts budžetu.
Budžeta pieņemšanas procesā izgaismojās vairākas pašas koalīcijas iekšējās nesaskaņas, kas tikai atkārtoti parādīja, ka šī no visām Dombrovska valdībām ir iekšējām pretrunām visvairāk plosīta, jo to veido trīs (un tā sauktais Olšteina sešnieks) tik dažādas kapacitātes un atšķirīgu prioritāšu interešu grupas – partijas. Visas koalīcijas partijas gan bija vienisprātis atdzīvināt trekno gadu tradīciju – zināmu naudas summu – šoreiz 1 000 000 latu – solidāri sadalīt savā starpā, lai katrai partijai pirms vēlēšanām ir iespēja novirzīt līdzekļus sev tuvākam reģionam, pašvaldībai, skolai vai kādam pulciņam. Tā gan viennozīmīgi ir uzskatāma par vēlētāju uzpirkšanu, jo tik lielus līdzekļus neviena partija priekšvēlēšanu laikā nevarētu atļauties. Valdības koalīcija var.
Starp apstiprinātajiem pieprasījumiem no šā 1 000 000 latu vēlētos izcelt Reformu partijas vēlmi no valsts budžeta 90 000 latu novirzīt Pasaules bankas pētījumam par Latvijas ostu darbību un pārvaldi. Jāatzīmē, ka jau 75 000 latu Pasaules bankas ekspertiem ir samaksāts no šā gada valsts budžeta. Tātad kopā Reformu partija ir plānojusi iztērēt 165 000 latu no Latvijas nodokļu maksātāju naudas, lai realizētu pētījumu (turklāt bez konkursa), kura lietderība ir diezgan apšaubāma un vairāk kalpo kā pašas partijas sabiedrisko attiecību instruments.
Bija un vēl ir tautsaimniecības nozares, kur reformas tiešām jau ilgstoši ir nepieciešamas, bet ne pirmā, ne otrā Valda Dombrovska valdība tā arī nav izrādījušas iniciatīvu tās veikt. Taču ir tādas jomas, kur atsevišķi politiķi, pat neskatoties uz nozares ekspertu brīdinājumiem, mēģina reformēt un izmainīt. Viena no tādām ir ostas, kur šobrīd bez jebkādas pieredzes un zināšanām izmaiņas spītīgi vēlas iesviest reformatori, tādējādi reāli apdraudot nozares sekmīgu ilgtermiņa attīstību, attiecīgi negatīvi ietekmējot pienesumu arī valsts budžetā.
Reformatori jau gadu runā par neefektīvu ostu pārvaldi, sliktajiem darba rezultātiem un labajiem kaimiņu ostu panākumiem, kuri nodokļos papildina savu valstu budžetu kases. Tādā veidā cenšoties pieradīt savu apgalvojumu patiesumu un piemeklēt argumentus pārvaldes modeļa maiņas nepieciešamībai.
Taču apskatīsimies, kāda situācija ir šobrīd un vai patiešām Rīgas brīvosta tik slikti un neefektīvi strādā?
Rīgas brīvostā 2012. gada pirmajos desmit mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu 2011. gadā, ir pārkrauts par 7,7% vairāk kravu. Un ir redzams, ka šogad Rīgas brīvosta kravu pārkraušanā sasniegs vēsturiski augstākos rādītājus. Tikmēr kaimiņu ostās ir vērojami dramatiski kritumi – Tallinas ostā šā gada deviņos mēnešos pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar 2011. gadu, ir krities par 20%, Klaipēdas ostā pārkrauto kravu apjoms ir par 5,7% mazāks nekā pērn.
Šis ir arguments, kuru pat kaismīgākajiem reformatoriem būtu jāņem vērā, kad nākamreiz runās par nepieciešamajām reformām, jo neatkarīgi eksperti ir izrēķinājuši, ka katra Rīgas brīvostā pārkrautā kravas tonna dod ap desmit latu kopējai Latvijas ekonomikai. Savukārt, tiešie ienākumi valsts budžetā par vienu pārkrauto tonnu vidēji ir 1,20 latu, un, pēc provizoriskiem aprēķiniem, Rīgas brīvostas darbība nodrošina apmēram 3 līdz 3,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kā otrs arguments it kā neefektīvai brīvostas pārvaldībai tiek minēts valsts budžetā nomaksāto nodokļu apjoms, par piemēru minot Tallinas ostu, kas kopā ar ienākuma nodokli valsts kasē par pērno gadu ir iemaksājusi 57 miljonus eiro (39,5 miljonus latu). Rīgas brīvostas un ostā strādājošo uzņēmumu kopējie nodokļu maksājumi valsts budžetā 2011. gadā sasniedza 32,75 miljonus latu.
It kā mazāk nekā Tallinas osta, bet… Ir viens liels bet, par kuru nez kāpēc reformatori izliekas nezinām. Tallinas osta nenozīmē to pašu ko Rīgas, Ventspils vai Liepājas osta, kas katra strādā atsevišķi. Tallinas osta ir valsts akciju sabiedrība, kas apvieno un pārvalda piecas Igaunijas ostas. Salīdzinot ar Latviju, tas būtu tas pats, kas izveidot vienu akciju sabiedrību – «Latvijas ostas» –, kas pārvaldītu Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas. Tātad, ja Rīgas brīvosta viena pati valsts budžetā ienes gandrīz tikpat daudz, cik piecas Igaunijas ostas kopā, cik reižu vairāk tas ir, saskaitot kopā Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu nomaksātos nodokļus?
2000. gadā, pārņemot Rīgas ostas vadību, Rīgas brīvostas pārvalde valdījumā pieņēma aktīvus ar kopējo bilances vērtību 44 miljoni latu, taču līdz 2011. gada beigām to vērtība kapitālieguldījumu rezultātā ir palielināta četrkārtīgi – līdz 177 miljoniem latu. Ostas pamatlīdzekļu vērtība šajā laika periodā ir palielināta vairāk par trim reizēm – no 40 miljoniem latu līdz 148 miljoniem latu. Savukārt, 11 gadu laikā, kopš strādā šis «neefektīvais un nesaimnieciskais» pārvaldes modelis, kopējās investīcijas Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā sasniedz 80 miljonus latu.
Galvenie kvalitatīvie rādītāji, pēc kuriem var novērtēt Rīgas brīvostas darbības rezultātus un pārvaldības saimnieciskumu, tieši ir pārkrauto kravu apjoms, valsts budžetā iemaksāto nodokļu apjoms, uzņēmuma vērtības celšana un ieguldīto investīciju atdeve. Ja esošais pārvaldes modelis nodrošina attīstību un, salīdzinot ar kaimiņiem, strādā daudz efektīvāk, tad runas par tā maiņu ir uzskatāmas vai nu par apzinātu, noziedzīgu kaitējuma nodarīšanu valstij, vai par savu privāto interešu lobēšanu Rīgas brīvostā, vai arī reformatori ir vienkārši neprašas.