Nikotīna spilventiņā nikotīna ir mazāk nekā cigaretē

Latvijā ir aizliegta šņaucamās tabakas, košļājamās tabakas un tabakas orālai lietošanai tirdzniecība. Savukārt cigarešu, cigāru, cigarellu, tinamās tabakas, karsējamās tabakas (un to ierīču), kā arī elektronisko cigarešu tirdzniecība ir atļauta, tiesa ar vairākiem noteikumiem. Piemēram, šos produktus nedrīkst pārdot personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, uz iepakojuma ir jābūt brīdinājumam par ietekmi uz veselību, šie produkti tiek aplikti ar akcīzes nodokli. Kas ir nikotīna spilventiņi, par kuru aizliegšanu šodien diskutēs deputāti?

Nikotīna spilventiņi ir uz augu bāzes veidoti produkti, kas nesatur tabaku, taču tiem ir pievienots nikotīns. Šo spilventiņu lieto, aizliekot to aiz lūpas. Nikotīna spilventiņš nerada dūmus kā cigaretes vai tvaiku kā karsējamās tabakas ierīces, piemēram, IQOS.

Dažkārt nikotīna spilventiņi tiek salīdzināti ar zelējamo vai košļājamo tabaku, taču īsti pareizi tas nav, jo nikotīna spilventiņi ir pilnīgi cits produkts. Galvenā atšķirība ir tā, ka tie nesatur tabaku. Līdz ar to tiem nav tabakas garšas un smaržas, to lietošanas dēļ nedzeltē zobi.

Nikotīna daudzums

Nikotīna spilventiņi lielākoties ir no 0,6 g līdz 1g smagi. Nikotīna daudzums tajos atšķiras, tas variē no 10 līdz 20 mg/g, bet jebkurā gadījumā tas nepārsniedz 20 mg uz iepakojumu, kā tas ir noteikts Latvijas likumdošanā. Tajā pašā laikā standarta cigarete satur 8 - 12 mg nikotīna.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA), pēc Veselības ministrijas rosinājuma izvērtējot Latvijā pieejamos beztabakas nikotīna spilventiņus (sastāvu un arī marķējumu), konstatēja, ka viens beztabakas nikotīna spilventiņu iepakojums, kurā ir 16,8 grami produkta ar nikotīna koncentrāciju 14 miligrami uz gramu, satur 235,2 miligramus nikotīna (likuma anotācijā gan minēti 235,2 g nikotīna, bet, visticamāk, domāti ir mg), kas atbilst gandrīz 12 paciņām cigarešu. ZVA gan savā atzinumā nenorāda, ka nikotīna spilventiņu iepakojumā ir 20 spilventiņi, tas ir tikpat daudz, cik cigarešu ir vienā paciņā. Tātad nikotīna daudzums vienā spilventiņā ir mazāks nekā vienā cigaretē. Apzinoties šo faktu, nez kāpēc netiek diskutēts par cigarešu aizliegumu.

Turklāt pētījumi liecina, ka beztabakas nikotīna spilventiņu lietošanas laikā tiek absorbēti 50% no tajā esošā nikotīna, savukārt smēķēšanas laikā organisms uzņem aptuveni 80 - 95% no cigaretēs esošā nikotīna. Turklāt smēķējot nikotīns organismā uzsūcas daudz ātrāk, nekā lietojot beztabakas nikotīna spilventiņu. Pētnieki teic, ka tieši nikotīna ātrā uzsūkšanās un augstā koncentrācija asinīs nosaka to, ka cigaretes rada lielāku atkarību nekā nikotīna spilventiņu lietošana.

Neskaitāmos pētījumos ir pierādīts, ka cigarešu smēķēšana veicina vēža attīstību un tas ir kļuvis par galveno nāves cēloni pasaulē. Taču vēzi neizraisa vis cigaretēs esošais nikotīns, bet gan dūmi, kas rodas smēķējot. Tie satur vairāk nekā 6000 ķīmiskas vielas, tostarp 93 vielas, ko ASV Pārtikas un zāļu pārvalde ir atzinusi par kaitīgām vai potenciāli kaitīgām. Smēķētājus nogalina tieši dūmi, nevis nikotīns.

Tabakas produktu lietotāji Norvēģijā līdz 24 gadu vecumam (1. attēls) un tabakas produktu ikdienas patēriņš starp sievietēm līdz 25 gadu vecumam % no visiem iedzīvotājiem (2. attēls). Tumšākā līnija - snus (košļājamās tabakas) lietotāji, gaišākā līnija - smēķētāji Avots: Norvēģijas statistikas pārvalde / Ekrānšāviņš

Norvēģijas Sabiedrības veselības institūta veiktā pētījumā tika secināts, ka orāli lietojamie tabakas izstrādājumi palīdz sekmīgāk atnest smēķēšanu nekā citi alternatīvie tabakas veidi. Viens no iemesliem, pēc pētnieku domām, ir tas, ka nikotīna spilventiņi nodrošina līdzsvarotāku nikotīna uzņemšanu.

Pētnieki gan atzīst, ka arī beztabakas nikotīna spilventiņi ir atkarību izraisošs produkts un grūtniecēm, jaunajām māmiņām, kas baro bērnu ar krūti, cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām nikotīnu nevajadzētu uzņemt nekādā formā.

Tomēr, kamēr cigaretes ir brīvā apritē, tie ir nepieciešami kā alternatīva cilvēkiem, kas vēlas atmest smēķēšanu, taču nespēj vai negrib pārtraukt nikotīna uzņemšanu. Beztabakas nikotīna spilventiņu ražotāji vienmēr ir atbalstījuši regulējuma ieviešanu, taču kā ar jebkuru populāru izstrādājumu pārmērīgs regulējums vai produktu kategorijas tirdzniecības pilnīgs aizliegums neizbēgami noved pie plašas nelegālās tirdzniecības. Plaukstoša melnā tirgus galvenā negatīvā ietekme ir nevis zaudēti nodokļu ieņēmumi, bet gan pārdoto produktu kontroles trūkums un pircēju vecuma neierobežošana, jo dīleriem ir vienalga, vai produktu pērk pieaugušais vai nepilngadīgais.

Spilventiņi no tirgus nepazudīs

Pirms izlemt par nikotīna spilventiņu tirdzniecības aizliegumu, deputātiem vajadzētu izvērtēt globālo situāciju. Beztabakas nikotīna spilventiņu likumīga tirdzniecība Eiropā izplatās strauji. Igaunijā, Zviedrijā un Ungārijā šo produktu tirdzniecība ir atļauta un šie produkti tiek aplikti ar akcīzes nodokli. Igaunijā akcīzes nodoklis ir 89,63 eiro par kilogramu izstrādājuma neto svara. Zviedrijā noteiktā nodokļa likme ir 22,00 eiro/kg, Ungārijā - 54,00 eiro/kg. Arī daudzās citās ES dalībvalstīs šobrīd norit darbs pie šīs produktu kategorijas regulējuma izstrādes. Produkta tirdzniecības aizliegums nenozīmē, ka tas kā uz burvju mājienu pazudīs no valsts un nekad vairs tajā neparādīsies. Lai gan košļājamās tabakas tirdzniecība Latvijā ir aizliegta, to var nopirkt ārvalstu interneta vietnēs, iegādāties melnajā tirgū vai legāli nopirkt Zviedrijā, kur tā ir atļauta. Lēš, ka Latvijā nelegālā ceļā ir pārdoti vidēji 100 000 košļājamās tabakas vienību vienā mēnesī jeb 12 miljoni desmitgades laikā. Šobrīd melnais tirgus varētu būt sarucis par aptuveni 40%, jo beztabakas nikotīna spilventiņi tiek likumdošanai atbilstoši pārdoti lielākajās degvielas uzpildes stacijās un vairākos veikalos. Balstoties uz Igaunijas pieredzi, sagaidāms, ka līdz ar legālās tirdzniecības izvēršanos beztabakas nikotīna spilventiņu nelegālais tirgus turpinās mazināties.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka Igaunijas parlaments 4. maijā pieņēma likumu, kas atļauj Igaunijā pārdot atsevišķus jaunos tabakas izstrādājumus, tajā skaitā nikotīna spilventiņus. Pirms tam Igaunijā to tirdzniecība bija aizliegta. Viens no argumentiem, kāpēc Igaunijas parlaments izšķīrās par labu šādai rīcībai, bija fakts, ka aizliegums nav efektīvs, jo Igaunijas patērētājs šos produktus lietoja tāpat, turklāt iegādājās tos Latvijā.

Kaimiņvalstī Igaunijā par tabakas aizstājējproduktu iespējamo regulējumu diskutēja vairāk nekā gadu, jo viedokļi dalījās. Vieni uzskatīja, ka šādu produktu tirdzniecība nav atļaujama, otri apelēja pie veselā saprāta, sakot, ka aizliegums problēmu nerisina, jo, pat neskatoties uz to, ka Igaunijas veikalos šādu atsevišķu produktu tirdzniecība (piemēram, IQOS) nebija atļauta, iedzīvotāji lietoja šos produktus. «Tā kā mūsu kaimiņi Eiropas Savienībā jau ir pilnībā pieņēmuši direktīvu, mēs neizbēgami sāksim šeit redzēt produktus, kurus šeit nedrīkst pārdot. Citiem vārdiem sakot, mēs radīsim labvēlīgu vidi melnajam tirgum,» Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas «Eesti Rahvusringhääling» portālam err.ee likuma grozījumu izskatīšanas laikā teica Igaunijas parlamenta Sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Tonis Melders. Vēl viens ļoti svarīgs faktors, ir melnais tirgus, kas Igaunijā parādījies pēc visu aromatizēto e-šķidrumu tirdzniecības aizlieguma (izņemot tabakas aromātus un bez aromātiem), pēc milzīgā akcīzes nodokļa ieviešanas e-šķidrumiem un citiem drakoniskiem noteikumiem, raksta ethra.co. Nevēloties atkārtot šīs kļūdas, Igaunijas parlaments nolēma atļaut atsevišķu tabakas aizstājējproduktu tirdzniecību.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā