Latvija desmit valstu vidū, kur zemākā Covid-19 izplatība

Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati liecina, ka visaugstākā pēdējo divu nedēļu saslimstība ar Covid-19 joprojām ir Zviedrijā, kur saslimušo rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem ir pat palielinājies. Otra valsts, kur Covid-19 ir augstā līmenī, ir Lielbritānija, tiesa, pēdējās 14 dienās jauno gadījumu skaits ir mazāks, bet trijnieku noslēdz Portugāle, kur saslimušo skaits diemžēl palielinās.

Piecas “bīstamākās”

Eiropas valstu sarakstā, kurā tās sarindotas pēc saslimšanas gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem, brīdinājums nebraukt izteikts tikai uz trim valstīm - jau minētajām Zviedriju, Lielbritāniju un Portugāli, savukārt izvērtēt brauciena nepieciešamību epidemiologi aicina attiecībā vēl uz divām valstīm - Beļģiju un Īriju, kur pēdējās divās nedēļās saslimšanas līmenis krīt, bet joprojām ir pietiekami augsts.

Lielākajā daļā valstu saslimstības līmenis pēdējo nedēļu laikā ir ievērojami krities, tomēr virs desmit saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem pēdējo divu nedēļu laikā vēl joprojām ir virknē valstu - Francijā, Spānijā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā un Dānijā, kas liecina par vīrusa izplatīšanos sabiedrībā.

Arī citās valstīs reģistrē jaunus gadījumus, tomēr skaits ir salīdzinoši ļoti neliels un daudz mazāks, nekā “topa” augšgalā esošajās valstīs. Latvija ir starp valstīm, kur saslimšana ir trīs līdz pieci Covid-19 pozitīvi gadījumi pēdējās nedēļās uz 100 000 iedzīvotājiem - bez Latvijas šo valstu vidū ir arī Norvēģija, Lietuva, Bulgārija, Kipra, Ungārija un Šveice.

Visvairāk inficēto 30-40 gadu vecuma grupā

Līdz ārkārtas situācijas pēdējai dienai Latvijā vispār bija veikti 120 052 Covid-19 izmeklējumi, kopumā reģistrēti 1089 saslimušie (tie ir 0,9 procenti pozitīvu gadījumi no visiem izmeklētajiem), bet 26 cilvēki ar Covid-19 šīs epidēmijas laikā miruši. 794 cilvēki atveseļojušies.

Pacientu ar apstiprinātu Covid-19 infekciju vidū ir visa vecuma ļaudis - gan bērni, gan sirmgalvji. Taču iezīmējas trīs vecuma grupas, kurās saslimušo ir visvairāk - no 30 līdz 39 gadiem, no 40 līdz 49 gadiem un no 50 līdz 59 gadiem. Visās šajās grupās vairāk ir saslimuši vīrieši. Tikai divas pacientu grupās ir vairāk saslimušo sieviešu - tie ir bērni un jaunieši no desmit līdz 19 gadiem, kā arī seniori virs 80 gadiem.

69% mirušo vīrieši

Slimību profilakses un kontroles centrs apkopojis arī datus par cilvēkiem, kuri miruši ar Covid-19. Lielākais mirušo skaits ir vecuma grupā virs 80 gadiem. Nāves gadījumi jaunākiem cilvēkiem par 50 gadiem nav reģistrēti. Septiņi mirušie ar Covid-19 ir vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem un tikpat vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem. Vecuma grupā no 60 līdz 69 gadiem miris viens iedzīvotājs.

Dati rāda, ka 69 procenti mirušo ir vīrieši, bet trešā daļa - sievietes. Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka kopumā stacionāros pašlaik ārstējas 12 pacienti, no kuriem septiņi ir ar vidēji smagu, bet pieci ar smagu slimības gaitu. Kopumā no stacionāriem izrakstīti 166 pacienti. Pacientu skaits, kuriem bijusi nepieciešamība ārstēties slimnīcā, sākot no aprīļa beigām nepārtraukti sarūk, tomēr pēdējās nedēļu slimnīcā ārstēto Covid-19 pacientu skaits ir stabils, proti, nesarūk.

Testēt nepārtrauc

Vidēji diennaktī Latvijā veic ap 1700 testus, inficēšanās ar Covid-19 tiek atklāta vienam (9. jūnijā) līdz astoņiem cilvēkiem (3. jūnijā). Veselības ministrijā informē, ka pēc ārkārtējās situācijas Covid-19 testēšana netiks pārtraukta un valsts apmaksātus testus varēs veikt ikviens - arī cilvēki bez saslimšanas simptomiem. Šādu lēmumu valdība pieņēmusi, lai pēc ārkārtējās situācijas beigām, mazinoties ierobežojumiem, sabiedrībā būtu plaša testēšana, kas ļautu savlaicīgi atklāt iespējamu slimības uzliesmojumu, pastāstīja Veselības ministrijas speciāliste Anna Strapcāne. Sīkāku informāciju, kā pieteikties uz valsts apmaksātiem testiem, jāmeklē Veselības ministrijas mājas lapā.

“Ja cilvēkam nav saslimšanas simptomu, uz paraugu ņemšanas punktu var ierasties arī ar velosipēdu, kājām vai, lietojot masku, ar sabiedrisko transportu. Ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, Veselības ministrija tomēr iesaka vispirms sazināties ar savu ģimenes ārstu, kurš varēs konsultēt arī par nepieciešamo ārstēšanu un nosūtīt uz Covid-19 testu,” norāda A. Strapcāne.

Neprognozē tālāko

Veselības ministre Ilze Viņķele, raksturojot situāciju, sacīja, ka saslimšanas tendence pašlaik ir lejupejoša, bet 40 procentos jaunatklāto gadījumu vidū ir cilvēki, kuri atgriezušies no ārzemēm. Tādēļ viņa aicina veikt testus gan šiem cilvēkiem, gan arī citiem, tai skaitā bez slimības simptomiem.

Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis norādījis, ka, izpētot statistiku, infektologi secinājuši, ka visvairāk cilvēki inficējušies tieši slēgtās telpās - mājas, darba vieta un citas telpas, kurās cilvēki uzturas kādu ilgāku laiku. Epidemiologi vīrusa otro vilni saista nevis ar kādu gadalaiku (piemēram, rudeni, kad tradicionāli vairāk izplatās vīrusa infekcijas), bet gan ar pārāk strauju ierobežojumu samazināšanu un cilvēku sajūtu, ka nekādi ierobežojumi vairs nav jāievēro - ne distancēšanās, ne pastiprināja higiēna. Vai un kad varētu būt otrs Covid-19 vilnis, epidemiologi un infektologi atturas prognozēt.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā