KĀ BŪT LAIMĪGAI. Kā diētas palīdzēja iemīlēt sevi

 
©pixabay

Veselīgs dzīvesveids vienmēr ir bijusi manas esības aktualitāte. Studiju laikā padziļināti meklēju informāciju par uzturu, tajā esošajiem vitamīniem un mikroelementiem, iepazinos ar dažādām interesantām teorijām un ieteikumiem veselīgu ēšanas paradumu izveidē. Steidzos tos ieviest dzīvē, katru jaunatklāto diētu uztverot kā risinājumu visām problēmām. Jāteic, katra diēta tiešām deva rezultātus, bet diemžēl tie bija īslaicīgi, kam sekoja smaga atkrišana atpakaļ vecajos ēšanas paradumos, ar uzviju atgūstot kilogramus. Katrs dzīves posms nāk ar savu pārliecību, un es biju nolēmusi, ka ēšanas paradumu maiņa ir mans glābiņš, ticot, ka, izvēloties pareizo režīmu, es sakārtošu savu svaru.

EMOCIONĀLĀ ĒŠANA

Sevis pieņemšana sākas tajā mirklī, kad objektīvi vērtē sevi. Ieraugot savu atspulgu, izjūti pozitīvu attieksmi pret savu ķermeni, kas arī kalpo kā motivācija pārmaiņām. Manuprāt, veselīgs cilvēks spēj tikt galā ar pārdzīvojumiem un dzīves izaicinājumiem, neapēdot savas problēmas. Tas bija brīdis, kad apzināti sāku meklēt informāciju par emocionālo ēšanu. Uzzinot vairāk par intuitīvo ēšanu, sapratu, cik ļoti nemīlu sevi, savu ķermeni un cik nepārdomāti esmu to pakļāvusi dažādām ekstrēmām diētām. Intuitīvās ēšanas metodi izstrādājuši dietologi, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuriem ir izteikti ēšanas traucējumi. Šie uztura speciālisti atklāja, ka tiem, kuri aizrāvušies ar dažādām diētām, ir radusies negatīva attieksme pret dažādām produktu grupām, kas savukārt veido spēcīgu vainas sajūtu ikreiz, kad tiek patērēta pārtika. Man šīs metodes atklāšana bija iztrūkstošais punkts, lai es atjaunotu saikni ar savu ķermeni, iemācoties sajust, ko patiešām vēlos, pārstājot ēst ieraduma vai garlaicības mākta. Es iemācījos atpazīt patieso izsalkuma un sāta sajūtu, pārstājot apēst savas negatīvās emocijas. Šobrīd esmu nonākusi pie secinājuma, ka pati labākā ir pozitīvā motivācija. Mēs ēdam ne tikai, lai apmierinātu fizioloģiskos procesus, bet bieži vien tas ir sociāls rituāls, kas rada pozitīvas emocijas. Emocionāla saikne ar ēdienu tiek veidota jau bērnībā, kad visos svētkos pie galda izjūtam īpaši pozitīvas emocijas. Atskārtu, ka man ēdiens saistās ar balvu un sevis lutināšanu un es tajā meklēju glābiņu, kad piemeklē stress un problēmas. Es apēdu savas negatīvās emocijas, un tas radīja vēl lielākus sirdsapziņas pārmetumus, jo kaut kur dziļi sevī vienmēr sapratu, ka tas nav risinājums. Tāpēc atkal pakāpeniski sāku mainīt attieksmi pret ēdienu, pārstājot ar to aizvietot meklēto mierinājumu un draugus.

pixabay

STRESS NO SVĒRŠANĀS

Stresa līmenim paaugstinoties, organisms pastiprināti izstrādā kortizolu - hormonu, kas neļauj zaudēt liekos kilogramus, bet veicina kāri pēc sāļiem vai saldiem ēdieniem. Pierādīts, ka hroniski augsts kortizola līmenis rada pastiprinātu uzbudinātību, agresiju, ko bieži vien pavada miega traucējumi, un tas vainagojas ar lēnāku svara zudumu, pat lietojot pareizu uzturu. Hroniski augsts stresa līmenis pastiprina emocijas un arī sevis nepieņemšanu. Sākot savu diētu maratonu, svēros katru dienu, pierakstīju katrus zaudētos vai iegūtos gramus. Ja iedomātais rezultāts netika sasniegts, tas radīja papildu negatīvās emocijas un pastāvīgu spriedzi par katru iegūto gramu. Zaudētie grami bija svarīgāki par visu. Katra svēršanās ievilka ciklā, kur hronisks stress veicināja apetīti. Pat ja atturējos no pārēšanās, svara zudums notika daudz lēnāk. Izlēmu svērties ne biežāk kā reizi nedēļā, dažreiz pat reizi divās, tā mazinot stresa līmeni par katru apēsto kumosu. Ķermenis ir sarežģīts mehānisms. Ja pārmērīgi aizraujies ar saldumiem, pavisam nemanot piezogas insulīna rezistence. Receptori, kas iepriekš kalpoja, lai paziņotu tavam organismam, ka cukura līmenis ir optimāls, notrulinās. Ievērojot diētu ar samazinātu kaloriju daudzumu, pat pēc vidēji sātīgas maltītes turpini justies izsalkusi. Tieši insulīna rezistence palēnina tievēšanas procesus, jo kavē enerģijas ieguvi no ķermeņa tauku šūnām. Lai atjaunotu organisma spēju sajust sātu, uzturā jāiekļauj produkti, kuru glikēmiskais indekss ir zemāks. Saliktie ogļhidrāti, pilngraudu produkti dos ķermenim laiku, lai tas saprastu, ka ir paēdis. Nekādā gadījumā nevajadzētu taupīt kalorijas uz olbaltumvielu rēķina. Lai diētas laikā tu uzplauktu, īpašu vērību piešķir jūras velšu iekļaušanai kādā no ikdienas ēdienreizēm. Tas ir lielisks omega taukskābju avots, kas uzlabos ne tikai sirds un asinsvadu sistēmu, bet arī padarīs matus un ādu veselīgus un mirdzošus. Man lielisks atklājums bija biezpiens, olas un soja, tieši šie superprodukti sniedz pietiekamu sāta sajūtu, nodrošinot organismu ar visiem nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām. Ķermenim ir vajadzīgs ūdens, tas piedalās ne tikai gremošanā un veicina vielmaiņu, bet arī padara ādu veselīgu un mirdzošu. Pamazām pieradini sevi pie ūdens dzeršanas, pievieno tam piparmētru lapiņas un laima gabaliņu. Atvēli savā ikdienas grafikā vismaz 30 minūtes kustībām. Pietiek ar raitu pastaigu - darot to regulāri, sajutīsi, ka esi labākā garastāvoklī,ar papildu enerģijas lādiņu.

pixabay

VAI TIEŠĀM DIĒTAS NESTRĀDĀ? KO DARĪT?

Varētu šķist, ka diētas nedarbojas, bet pēc būtības tās pilda savu uzdevumu - kilogramu skaits mazinās. Tikai nedomāju, ka prāts spēj ilglaicīgi noturēt cilvēku šādā stresa stāvoklī. Ierobežojumi, dažādi nosacījumi, kas pavada diētu, var būt motivējoši uz brīdi, bet ne ilglaicīgi. Es atbalstu arī īslaicīgas, bet veselīgas diētas, kuras ļauj sasparoties, tomēr pastāv arī dzīve pēc diētas. Izvirzot savus uztura mērķus, svētīgi atcerēties, ka katrs mazais solītis, katra pareizā izvēle rada veiksmīgu rezultātu. Svars nepazudīs vienā dienā, jo tas tika uzņemts pakāpeniski, tāpēc jāizvēlas realizējams mērķis. Tā tu izvairīsies no vilšanās, negatīvām emocijām un lieka stresa, kas neļauj zaudēt svaru. Lai diētas būtu efektīvas, ir jāatjauno sadarbība ar sevi pašu un tikai tad jāpievēršas uztura plānam. Tomēr arī veselīgai ēšanai ir jāatrod sava īpašā veiksmes formula. Man tā ir ikdiena ar regulārām pastaigām, veselīga ēdiena izvēli. Varu teikt, ka mans ceļojums cauri diētām sniedzis labu pieredzi. Es neesmu sava diētu ceļojuma galamērķī, bet man patīk šie mazie atspēriena punkti. Beidzot es to daru ar prieku savas emocionālās labsajūtas dēļ.

***

DIĒTU LABIRINTĀ

Izpratne veidojās pakāpeniski - apgūstot katru no diētām, atklāju arvien jaunus iztrūkstošos puzles gabaliņus. Veselīga uztura ieteikumu frontē ierasti izdalīja divas līnijas: viena bija par ogļhidrātiem un pret taukiem. Otra tikpat pārliecinoši deklarēja, ka ogļhidrāti ir ļaunuma sakne. Mans raibais diētu ceļojums sākās ar uzturu, kurā bija atļauti ogļhidrāti un ne tik ļoti - mīlēti tauki.

SVARA VĒROTĀJI

Tolaik Svara vērotāju metode bija īpaši populāra. Šī metode patiešām strādā, tomēr tā arī nespēju izturēt stresu, ko radīja punktu skaitīšana, rēķināšana,
produktu svēršana un mazliet histēriskā tauku procenta novērtēšana visos pārtikas produktos. Atzīšos, ka šajā plānā visspēcīgāk iztrūka tieši sātīgu ēdienu un tas arī radīja vēlmi svētkos norauties un pēc tam neatgriezties ierindā. Katrs diētas plāns sniedza papildu zināšanu drumstalas, kuras man noderēja.

Ieguvums

No Svara vērotāju metodes guvu izpratni, kādām jābūt veselīgām maltītēm. Iemācījos sadalīt porciju, ņemot vērā olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku pareizo attiecību. Komplektējot maltīti, lielāko daļu (pusi) porcijas vienmēr veido dārzeņi, bet viena ceturtā daļa ir atvēlēta graudaugiem, tāpat kā otra ceturtdaļa - gaļai vai zivīm. Šajā periodā diezgan haotiski aizrāvos ar sportošanu, līdz pat piecām reizēm nedēļā dodoties uz ūdens aerobiku, un tas deva lielisku rezultātu. Esmu cilvēks, kas visu dara kaislīgi, un, ņemot vērā manu tendenci pārcensties, sastiepu muguru. Tas apturēja manu sportošanas maratonu.

VEĢETĀRS UZTURS

Diezgan dabiski ēdienreizēs sāku iekļaut veģetāru pārtiku. Atceros, kā pirmo reizi ieturējos veģetārajā kafejnīcā, nogaršojot sojas karbonādi. Tā bija gana sātīga maltīte, bet ne smagnēja. Manā dzīvē sākās periods, kad nemanot gaļu aizvietoju ar sojas ēdieniem. Pirmo pusgadu izjutu patīkamu vieglumu, lietoju daudz dārzeņu, graudaugu, ikdienas uzturā iekļāvu vairāk sojas un dažreiz mielojos ar jūras veltēm. Tieši tad uzzināju, cik ļoti man garšo dažnedažādas zivis. Fiziskā pašsajūta, tāpat kā garastāvoklis, uzlabojās, bija viegli, kaut arī pastiprinājās kāre pēc žāvētiem augļiem un riekstiem. Lieko kilogramu skaits mazinājās, bet pats lielākais ieguvums bija veselīga, mirdzoša āda. Diezgan komfortabli šādu diētu ievēroju aptuveni gadu, tomēr sāku sajust, ka arvien biežāk mani piemeklē reiboņi, kāre pēc gaļas vai saldumiem. Sapratu, ka jāpievieno tie produkti, kas tika izslēgti no uztura. Ļoti pakāpeniski atsāku lietot gaļu un lūkoties uz citiem diētu plāniem.

Ieguvums

No veģetārās virtuves ieguvu pāris vērtīgu ieradumu, piemēram, sojas produktu (tai skaitā tofu un sojas piena) lietošanu. Soja, manuprāt, ir noderīgs produkts, īpaši tiem, kuri vēlas samazināt holesterīna līmeni asinīs un uzlabot vispārējo veselības stāvokli. Soja līdzsvaro cukura līmeni,un tas savukārt mazina vēlmi pārēsties.

KETO DIĒTA

Turpināju eksperimentēt, izmēģinot dažādas pavisam absurdas diētas, pat modeļu diētu, kur bija jālieto daudz biezpiena, olu un dārzeņu. Kā var nojaust, tās bija diezgan neveselīgas, īslaicīgas diētas, kuras palīdzēja radīt mežonīgu apetītes lēcienu. Šādā režīmā liekie kilogrami tiek pazaudēti ūdens rezervju, ne tauku zuduma dēļ. Viena no manām draudzenēm bija izlasījusi grāmatu par ketogēno (keto) uzturu un aicināja to izmēģināt, un es, protams, piekritu.Šajā uztura plānā ogļhidrātus samazina līdz minimumam, liekot uzsvaru uz taukiem un olbaltumvielām. Ketodiētā 70 procenti no visām dienā uzņemtajām kalorijām tiek uzņemti ar dažādiem taukiem. Organismam tiek radīts ekstrēms ogļhidrātu deficīts, un rezultātā galvenais enerģijas avots ir tauki, kas tiek sašķelti ketonos, kas nosacīti aizvieto ogļhidrātus, pildot līdzīgas funkcijas. Lieliskās atsauksmes par šo uztura plānu mani mudināja noticēt, ka ir atrasta ideālā diēta. Pirmajā mēnesī bija patīkami, jo nevajadzēja iespringt uz mazkaloriju ēdieniem, tomēr arvien vairāk sāka pietrūkt tādu produktu kā rīsi, ierastā auzu pārslu putra un rupjmaize. Atskārtu, ka ogļhidrāti ir pilnīgi visos ēdienos, tāpēc jāmeklē iespējami labākās kombinācijas, lai ierakstītos atļautajā normā. Diētas rezultāti iepriecināja, tomēr mani pavadīja savādas emocionālas svārstības, tāpēc nespēju izturēt vairāk par diviem mēnešiem. Kaut arī fiziski jutos spēcīgāka, vairāk spēju izdarīt, prāts bija skaidrs un ass, emocijas bija pārāk nospiedošas. Atceros brīdi, kad skatījos uz tikko pagatavotām pusdienām un izlēmu - ja es nevaru ēst normāli, tad neēdīšu vispār. Tieši tad, kad sāku atteikties no maltītēm, atskārtu, ka man ir problēmas, un uz saviem ēšanas paradumiem sāku lūkoties no citas puses. Tas motivēja dzīvot patiesi veselīgi, ne tikai būt brīvai no liekiem kilogramiem.

***

Žurnāla "Kā būt laimīgai" jaunais pavasara numurs pieejams visās preses tirdzniecības vietās.

Publicitātes foto