Pieci padomi, kā rudens sezonā parūpēties par veselību
 
©pixabay.com

Rudens ir viens no gadalaikiem, kad īpaša uzmanība jāpievērš veselībai. Krasā laikapstākļu maiņa reizēm ir arī pamatīgs pārbaudījums cilvēka imūnsistēmai, tāpēc esam apkopojuši vairākus padomus, ko darīt, lai šajā sezonā izvairītos no saslimšanas ar kādu vīrusu.

#MAZGĀ ROKAS

Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina, ka svarīgākais nav roku mazgāšanas reižu skaits.

"Nomazgā rokas!" Šī ir frāze, ko savas dzīves laikā, iespējams, katrs no mums dzirdējis desmitiem reižu. Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina, ka svarīgākais nav roku mazgāšanas reižu skaits (piemēram, 10 reizes dienā), bet gan to mazgāšana tad, kad tas ir īpaši nozīmīgi:

Rokas jāmazgā:

  • pēc tualetes apmeklēšanas;
  • pēc autiņbiksīšu maiņas bērnam vai palīdzības bērnam apmeklējot tualeti;
  • pēc deguna šņaukšanas, klepošanas vai šķaudīšanas;
  • pēc pieskaršanās dzīvniekiem, dzīvnieku barošanas vai to atkritumu savākšanas;

  • pēc uzkopšanas darbiem un pieskaršanās atkritumiem;

  • pēc sabiedrisko vietu apmeklēšanas, t.sk., atgriežoties mājās, atnākot uz bērnudārzu vai skolu;

  • pirms ēšanas un dzeršanas, vai ēdiena pasniegšanas;

  • pirms un pēc ēdiena gatavošanas;

  • pirms un pēc brūces apkopšanas;

  • pirms zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām;

  • kad rokas ir acīmredzami netīras;

  • ja konkrētā situācijā rodas šaubas par roku tīrību;

  • pēc infekcijas slimnieka aprūpes vai pēc kontakta ar slimnieka aprūpes priekšmetiem, rotaļlietām un citiem priekšmetiem, ar kuriem slimniekam ir kontakts.

Kā pareizi mazgāt rokas?

  1. Pirms roku mazgāšanas jāpārliecinās, vai pie roku mazgātnes ir visi nepieciešamie piederumi roku mazgāšanai.
  2. Saslapina rokas un apakšdelmus zem tekošas ūdens strūklas.
  3. Pārklāj rokas ar ziepēm (ieteicams izmantot šķidrās ziepes no slēgta trauka,jo uz cieto ziepju virsmām un ziepju traukos var saglabāties dažādi mikroorganismi no iepriekšējiem lietotājiem).
  4. Ziepes rokās saputo.
  5. Vismaz 15 sekundes enerģiski ieziepē visas roku virsmas, jo katra mazgāšanas līdzekļa efektivitāte ir atkarīga no tā iedarbības laika.
  6. To veicot, kārtīgi no visām pusēm berž plaukstas, pirkstu starpas, pirkstu galus pretējās rokas delnās, abu plaukstu virspusi, abus īkšķus pretējās rokas delnās, kā arī iztīra nagus.
  7. Šajā laikā rokas nevajag turēt zem ūdens strūklas. Jāatceras, ka pēc paviršas mazgāšanas uz rokām paliek vietas, kur var saglabāties infekcijas slimību izraisītāji.
  8. Vismaz 10 sekundes rokas skalo zem tekošas ūdens strūklas.
  9. Roku mazgāšanas laikā izvairās no ūdens šļakstīšanās vai pieskaršanās izlietnei.
  10. Rokas nosusina ar tīru dvieli. Ārpus dzīvesvietas ieteicams izmantot vienreizlietojamos papīra dvieļus. Koplietojamie auduma dvieļi nav ieteicami, jo nav zināms, cik rūpīgi un efektīvi rokas nomazgāja cilvēki, kuri lietoja dvieli pirms Jums. Ar roku regulējamu ūdens krānu (maisītāju) aizgriež ar papīra dvieļa palīdzību. Uz ūdens krāna rokturiem var atrasties infekcijas slimību izraisītāji, jo tiem pieskaras arī pirms roku mazgāšanas.
  11. Papīra dvieli met atkritumu tvertnē, nepieskaroties papīrgrozam ar rokām.
  12. Ja nav pieejams aprīkojums roku mazgāšanai, ir pārtraukta ūdens padeve vai nav pieejams dzeramā ūdens kritērijiem atbilstošs ūdens, roku dezinfekciju var veikt bez mazgāšanas, lietojot ātras iedarbības roku dezinfekcijas līdzekli. Roku dezinfekciju bez mazgāšanas vēlama tikai tad, ja rokas nav acīmredzami netīras.

# TĪRA VIDE

Jāatceras, ka baktērijas, kas var izraisīt vīrusus atrodamas arī uz lietām, ko izmantojam teju visu laiku.

Ja par roku mazgāšanu kādreiz mēdzam arī aizmirst, tad nevajadzētu piemirst, ka ir jārūpējas arī par sakoptu vidi sev apkārt. Žurnāls "Vogue" uzsver, ka jāatceras, ka baktērijas, kas var izraisīt vīrusus atrodamas arī uz lietām, ko izmantojam teju visu laiku. Piemēram, mobilais telefons, datora klaviatūra nebūs tie tīrākie priekšmeti. Lieku reizi nenāks par ļaunu padomāt arī par papildu mājas uzkopšanu un vides sakopšanu.

# PAREIZS UZTURS

Rudens laikā ikdienas ēdienkartē jāiekļauj pēc iespējas vairāk produktus, kas satur fitokomponentus.

Laikā, kad aiz loga laiks nav, iespējams, tāds, kādu mēs vēlētos un risks saslimt ar dažādām vīrusa slimībām pieaug, būtiski ir neaizmirsts par pareiza uztura nepieciešamību ikdienā. Latvijas republikas Veselības ministrija veselīga uztura ieteikumos norāda, ka rudens laikā ikdienas ēdienkartē jāiekļauj pēc iespējas vairāk produktus, kas satur fitokomponentus. Tie ir bioķīmiski savienojumi, kas palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem un saglabāt veselību. Šīs vielas ir svaigos kāpostos, ķiplokos, lociņos, citrusaugļos.

Uztura ieteikumi rudenī:

  • Lieto uzturā skābpiena produktus, jo tie satur mikroorganismus, kas stimulē imūno sistēmu.

  • Nozīmīga loma ir C vitamīnam. Tas veicina interferona izstrādi organismā, kas darbojas vīrusiznīcinoši. Tāpēc ēd daudz kivi, mežrozīšu augļus, kāpostus, saldos piparus, apelsīnus un greifrūtus.

  • Daudz lieto škidrumu - zāļu tējas, svaigi spiestas sulas, minerālūdeni!

RECEPTE IMUNITĀTES STIPRINĀŠANAI- INGVERA, MEDUS UN CITRONA TĒJA

# VESELĪGS MIEGS

Vismaz brīvdienās parūpējies par kārtīgu atpūtu.

Arī šajā rudenīgajā laikā saglabāt stipru veselību palīdzēs kārtīga atpūta. Ja ikdienā, iespējams, steidzīgā dienas ritma dēļ miegam un atpūtai netiek veltīts pienācīgi daudz laika, tad nenāk par ļaunu atcerēties, ka vismaz brīvdienās reizēm ir ieteicams parūpēties par to, lai organisms kārtīgi atpūšas.

SPKC

Pirms miega:

  • nelieto kofeīnu saturošus dzērienus
  • neieturi apjomīgu maltīti
  • ilgstoši nelieto elektroniskās ierīces
  • nedomā par ikdienas darbu
  • nenodarbojies ar intensīvu fizisko slodzi

Pirms iešanas gulēt:

  • izvēdini guļamistabu
  • nodrošini klusumu
  • iespēju robežās pastaigājies svaigā gaisā

# FIZISKĀS AKTIVITĀTES

Ikdienā fiziskajām aktivitātēm jāvelta 30-60 minūtes.

Pat ja ikdienā ar fiziskajām aktivitātēm esi uz "jūs", tad nevajadzētu aizmirst, ka Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās noteikts, ka cilvēkam ikdienā tām jāatvēl vismaz 30-60 minūtes no diennakts laika. Veselības ministrija atgādina, ka fizisko aktivitāšu ilgums var būt sadalīts īsākos periodos, bet ne mazāk kā 10 minūtes katrs. Arī īslaicīgas aktivitātes spēj ievērojami uzlabot veselību, piemēram, ikdienā lifta vietā izmantot kāpnes, pārvietoties ātrā solī vai braukt ar velosipēdu.

Regulāras fiziskās aktivitātes:

  • var palīdzēt novērst vai samazināt aptaukošanos un uzturēt optimālu ķermeņa svaru;
  • uzlabot psiholoģisko labsajūtu, novērst stresu, depresiju;
  • iegūt pārliecību par sevi, iepazīt panākumu sajūtu;
  • veicināt sociālo integrēšanos.

 
 
#{#}