Ekspertiem joprojām dažādi viedokļi, kā būtu jāfinansē Latvijas veselības aprūpes sistēma

Konferencē "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi" eksperti joprojām pauda ļoti atšķirīgus viedokļus, kā šī sistēma Latvijā turpmāk būtu jāfinansē.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Kārlis Ketners stāstīja, ka ministrijas ieskatā finansējums veselības aprūpei būtu jāpalielina, neradot papildu slogu iedzīvotājiem, kā arī nepārveidojot pakalpojumu grozu, kas pienākas iedzīvotājiem.

Arī Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis aicināja, domājot par finanšu avotiem, ņemt vērā solidaritāti, proti, ka vienāds maksājums, piemēram, 300 eiro gadā, nav solidārs, jo cilvēki ar mazākiem ienākumiem to izjutīs daudz spēcīgāk nekā cilvēki ar lielākiem ienākumiem.

Savukārt Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste stāstīja, ka LB ieskatā veselības aprūpes finansēšanas modelis ir jāveido tā, lai tajā tiktu iesaistīti arī privātie apdrošinātāji, līdz ar to tiktu nodrošināta arī konkurence.

Viņš skaidroja, ka lielāka daļa finansējuma šādā modelī tomēr nāktu no valsts, taču iedzīvotājiem, tai skaitā veselajiem iedzīvotājiem, pērkot polises, tiktu nodrošināta solidaritāte attiecībā pret trūcīgajiem. Tāpat valsts varētu ar polisēm nodrošināt tos, kuri tās nevar atļauties.

Rutkaste uzskata, ka LB piedāvātais modelis ir solidārāks nekā esošā sistēma, jo šobrīd divas trešdaļas no veselības aprūpē patērētā finansējuma sagādā valsts, bet vienu trešdaļu - slimie iedzīvotāji. Paredzot, ka apdrošināšanas polises jāiegādājas visiem iedzīvotājiem, divas trešdaļas finansējuma joprojām nodrošinātu valsts, bet arī veselie iedzīvotāji ieguldītu līdzekļus, lai nodrošinātu veselības aprūpi iedzīvotājiem.