Par atpūtu aizmirst nedrīkst

© google

Kad saule vairs nesilda un vakari aizvien ātrāk kļūst tumši, atvaļinājumu laiks lielākajai daļai ir beidzies. Savukārt citai tas nemaz nav sācies, jo atpūta vienmēr ir atlikta otrajā, trešajā vai pat ceturtajā plānā. Ja situācija ir tieši šāda – darīts tiek daudz,bet elpa nav atvilkta itin nemaz –, tad laiks nopietni padomāt par dažām brīvām nedēļām laiskai atpūtai.

Atpūta cilvēka organismam ir vitāli svarīga, jo bez tās draud ne tikai veselības, bet arī psiholoģiskās problēmas. Un sliktākā ziņa – ilgstošas. Psiholoģe Ieva Kimonte brīdina, ka, neieklausoties savā ķermenī un nedodot tam atpūtu, var gūt hroniskas kaites, kuras aktivizējas stresa dēļ, jo ir gluži loģiski, ka skriešana vāveres ritenī apzināti vai neapzināti organismu pakļauj stresam, kas iet roku rokā ar seklu miegu, grūtībām koncentrēties, nespēju atbrīvot sevi no emocijām un organizēt dzīves prioritātes. Ieva Kimonte norāda, ka ir vērts ieklausīties signālos, jo, ja pieaug aizkaitināmība, ir pārslodze, jūtams enerģijas trūkums, sākas sociālā noslēgšanās un tiek jūtami samazinātas darbspējas, izjūtas var pastiprināties līdz nopietnākam ilgtermiņa pārgurumam. Tas ir solis pretī izdegšanas sindromam.

Psiholoģe norāda, ka tā saukto izdegšanas procesu izraisa divas būtiskas lietas: sevis pakļaušana ilgstošam stresam un neļaušana atpūsties no tā, jo tikai atpūta nodrošina iespēju efektīvi darboties. Viņa paskaidro – ja cilvēks nav atpūties, tad, darot darbu, viņš patērē daudz vairāk spēka un, iespējams, cieš arī padarītā darba kvalitāte. Atpūšoties mūsu galvā sakārtojas pieredze, domas un no tām veidojas skaidras shēmas. Ja atpūtas nepietiek vai ir būtiska pārslodze, tad iekšēju skaidrību panākt ir grūti. Tomēr cilvēkam ir svarīga ne tikai kvalitatīva atpūta, bet arī līdzcilvēku atbalsts, jo, ja ikdienas komunikācija ir tikai ar profesionālo jomu un izaugsmi saistīta, tad nav viegli uzturēt regulāru kontaktu ar tuviniekiem un cilvēkiem, kas ir ar daudz lēnāku dienas ritmu. Ieva Kimonte saka: «Mēs sākam steigties ne tikai ārēji, bet arī iekšēji – ātri analizējam informāciju, atmetam lieko un parasti arī emocionālo, jo tas prasa iedziļināšanos, apzināšanos un laiku sev.»

Psiholoģe atgādina, ka nepieciešams iemācīties nošķirt divus atšķirīgus jēdzienus – brīvo laiku un atpūtu. Viņa atgādina – tas, ko cilvēks dara brīvajā laikā, ne vienmēr ir atpūta, jo par atpūtu ir uzskatāma patīkama aktivitāte, kas nav saistīta ar darbu – fizisku vai garīgu. Tāpēc uzskatīt, ka brīvdienās, mazgājot grīdu un veļu, atpūties, jo nedari ar profesionālo jomu saistītas lietas, ir maldīgi. «Domāt, ka skatīties televizoru ir atpūta, tā ir bēgšana no dzīves. Atpūta ir tas, kas mūs spēcina un piepilda ar dzīves enerģiju,» norāda Ieva Kimonte un iesaka sekot aicinājumam «vienkārši atslēgties un uzpildīt baterijas». Kā to izdarīt? Tas katram var būt pavisam kas cits, tādēļ jāseko psiholoģes ieteikumam un jāatrod laiks dzīvē ievilkt elpu un saprast, kas ir tavējais akumulators, lai varētu to darīt regulāri.

Atslēgas vārds atpūtā ir dzīvesspēks, jo tieši tas dara mūs mundrus, aktīvus un laimīgus. Lai to aktivizētu, nepieciešams nodarboties ar lietām, kas attīsta mūsu talantus, spējas, ļauj apzināties savus zināšanu un spēju laukus.

Interesanti, ka steidzīgajā ikdienā ir novērojams kāds paradokss. «Cilvēks ir iemācījies slinkot, skrienot pa dzīvi,» saka Ieva Kimonte. «Nereti cilvēki aktīvi darbojas, tomēr, ieskatoties tuvāk, tā ir tāda tukša darbošanās.» Viņa to salīdzina ar mēbeļu pārbīdīšanu – visu dienu nostrādājies kā suns, bet dienas noslēgumā pēc smagā darba mēbeles, iespējams, būs turpat, kur iepriekš stāvējušas. «Tas liecina, ka esam sākuši vairāk slinkot domās un galvā, kas noved pie nogurdinošas un bezjēdzīgas dzīšanās pēc savas astes, izdegšanas sindroma un dzīves vērtību atbīdīšanās malā.».

Veselība

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) saskaņā ar ārstu novērojumiem gada tumšajos mēnešos arvien palielinās smagas un sarežģītas traumas guvušo pacientu skaits, kas nonāk slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā, jo bez atstarojošiem elementiem savā apģērbā bijuši nepamanāmi citiem satiksmes dalībniekiem.