Raimonda, 44 gadus vecā jelgavnieka, dzīvība izdzisa pēc asiņaina konflikta, kas izcēlās viņa dzīvoklī Tērvetes ielā. Savukārt aizturētā vīrieša vecmāmiņa uzskata, ka vaina par smagajām sekām jāuzņemas arī policistiem, kas varmākas laikus nav apturējusi.
Bērnības draugs raud
Policijas informācija vēsta, ka 9. marta naktī ap pulksten vieniem pie vīrieša ieradušies divi viņa paziņas – 26 gadus vecie Vladislavs un Jevgeņijs. Izcēlies konflikts, gados jaunākie piekāvuši dzīvokļa saimnieku un atstājuši viņu guļam. Tomēr vēlāk viens varmāka atgriezies, aplējis Raimondu ar degvielu un aizdedzinājis. Cietušais izskrējis pagalmā, kaimiņi izsaukuši mediķus, taču, nogādāts slimnīcā, pārāk plašo apdegumu dēļ viņš miris. Policija aizturējusi abus vīriešus. Vladislavam, kurš jau iepriekš divas reizes sodīts par zādzībām, kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.
»VZ« izdodas sastapt Raimonda draugu Aināru. Vīrietis ir iereibis, runājot pār viņa vaigiem aumaļām birst asaras, kuras viņš notrauš ar pirkstiem. «Mēs tikāmies gandrīz karu dienu, esam kopā izauguši no piecu gadu vecuma. Es nevaru parunāt. Nespēju to pārdzīvot, tāpēc tagad dzeru.» Ainārs stāsta, ka Raimonds ar Svetu bija pazīstams kādus četrus mēnešus, viņš pats abus iepazīstinājis. «Raimonds bija rūdīts vecpuisis, bet ar Svetu viņiem abiem sapasēja. Bija plānojuši, ka pavasarī sastādīs dārzu, bija jau sasēti stādiņi, viņi plānoja kopīgu nākotni, bet tas Svetas dullais dēls visu izjauca,» saka Ainārs. «Tas puika nedraudzējās ar galvu. Viņš teica, ka esot rajona saimnieks. Kāds viņš saimnieks! Man ar viņu nebija nekādas darīšanas, pat nesveicinājos. Nezinu pat viņa īsto vārdu, iesauka bija Fričuks. Man tikai kreņķis par to Raimondu, nu kā tā!? Raimis bija tāds cilvēks, ka par sevi varēja pastāvēt. Domāju, ka viņš būtu ar tiem diviem viegli ticis galā, būtu viņus simtprocentīgi nolicis pie vietas, bet viņu apdullināja, ar pudeli iesitot pa galvu. Raimis par taisnību varēja iet līdz galam, bet tā vienkārši bez iemesla nevienam pirkstu nav pielicis. Mums abiem sapasēja, nekad neesam kāvušies, Raimis man bija ļoti labs draugs.» Svetu notikušajā Ainārs nevaino, esot lāga sieviete, labi, ka pati tikusi ārā no asinspirts. «Dieva laime, ka to Svetas dēlu iesēdināja, viņam ārā būtu beigas, viņš tiesu nemaz nesagaidītu. Tas otrs arī tepat kaimiņos dzīvo, esot atstāts brīvībā, bet tagad kaut kur paslēpies, jo baidās, ka arī viņam plāni ies. Raimis bija sirsnīgākais cilvēks šajā apkārtnē.»
Mēģinājis izdarīt pašnāvību
Ar pašu Svetu »VZ« parunāties neizdevās, taču viņas pastāvīgajā dzīvesvietā, kas ir aptuveni divus kilometrus no Raimonda mājām, sastopam sievietes māti Jadvigas kundzi. Sieviete aicina nelielajā savrupnamā, telpas ir šauras un pieblīvētas ar mēbelēm, taču iekšā ir silts un tīrs, pie sienām aizturētā Vladislava vecmāmiņas istabā ir svētbildes, kā arī pāvesta fotogrāfija. «Esmu ļoti ticīgs cilvēks, katru vakaru skaitu rožukroni, lasu Bībeli. Aizrakstīju mazdēlam vēstuli, ka viņam tagad atlicis tikai katru dienu skaitīt lūgšanu, ko bērnībā viņam iemācīju,» saka Jadviga. Sievietei ir grūti runāt, viņa uztraucas un raud. «Mani pārpildījušas emocijas. Es nevaru to pārdzīvot, laikam nomiršu. Kā par mazdēlu padomāju, asaras birst pašas no sevis. Puika izolatorā jau divas reizes mēģināja izdarīt pašnāvību. Pirmajā reizē gribēja pakārties sporta bikšu auklā, bet otrajā reizē smacēja sevi ar spilvenu. Policisti kamerā to pamanīja un apturēja. Vlaģiks raud, neko neēd. Es viņa rīcību neattaisnoju! Nu labi, veči sakāvās, bet kāpēc vajadzēja to cilvēku aizdedzināt! Tas ir necilvēcīgi!»
Jadviga atklāj ģimenes traģēdiju, kas, visticamāk, arī novedusi Vladislavu līdz nozieguma izdarīšanai. «Es jums pateikšu, kāpēc tā notika. Mazdēlam nebija ne tēva, ne mātes, tāpēc tā notika,» 69 gadus vecajai sievietei pār vaigiem rit asaras. «Kad puika piedzima, viņa mamma, mana meita Sveta, uzreiz nonāca psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Nodaļā visu šo gadu laikā viņa atgriežas ik pa laikam. Vlaģika tēvs, kad Sveta nonāca «psihuškā», uzreiz izšķīrās. Mēs ar vīru Vladislavu audzinājām no mēneša vecuma, mēs viņu ļoti mīlējām, un viņš mīlēja mūs. Svetu dēls neinteresēja, viņa ir slims cilvēks. Vēl tagad uz Vlaģika istabas durvīm ir cirvja cirtienu pēdas, ko tur atstāja Sveta. Toreiz puika drausmīgi pārbijās no mātes, kliedza, lai paglābju viņu.» Mazdēls bijis labs puika, nekad neesot bijis agresīvs. Arodskolā ieguvis autoatslēdznieka – metinātāja profesiju. «Viņš remontēja mašīnas, taisīja mēbeles. Viņam bija labs darbs gaļas kombinātā. Arī draugi vienmēr bijuši labi un no kārtīgām ģimenēm, alkoholu viņš tikpat kā nelietoja. Jā, viņš ir divas reizes tiesāts, jo kopā ar draugiem nozaga moci. Otrajā reizē, gribot atriebties tēvam, viņš apskādēja neīsto automašīnu.»
Pārdzīvojis par mātes dzeršanu
Tajā, ka dēls nostājies uz noziedzības ceļa, Jadviga vaino Svetu, kas izvēlējusies sev neīstos draugus un pazudinājusi pati savu dēlu. Iepriekš Svetai bijis labs dzīvesbiedrs, kas, kā izsakās Jadviga, strādājis prestižu darbu un labi pelnījis. Vīrietis rūpējies par Svetu, kas mitusi pie viņa, uzmanījis, lai Sveta nedzer, regulāri atbalstījis draudzenes ārstēšanos klīnikā. Diemžēl viņš smagi saslimis un vairs nav varējis strādāt, taču Sveta bijusi spējīga strādāt viņa vietā, priekšnieks bijis apmierināts, un mierīga dzīve ritējusi savu gaitu, līdz draugs nomiris. «Uzreiz Svetai uzradās draugi, kas sēroja līdz ar viņu pie pudeles. Par ikdienu kļuva alus, šņabis un bomži. Draugi atrada mirušajam aizvietotāju – to dzērāju Raimondu. Sveta aizgāja pie viņa dzīvot, piedzērusies gāja uz darbu, un viņu atlaida. Vlaģiks to visu pārdzīvoja, viņš gribēja, lai mamma nedzer, viņa staigāja apkārt netīra un agresīva, viņš mēģināja atgriezt mammu mājās, bet viens no pudeles brāļiem viņu piekāva – salauza žokli,» ar asarām atceras vecmāmiņa. Jadviga zvanījusi Raimondam, pārmetusi, ka viņš izmanto slimu sievieti, bet vīrietis piedzēries šļupstējis, ka devis Svetai patvērumu un viņa mājās neatgriezīsies. «Viņam bija vajadzīga viņas nauda, Sveta ar tiem bomžiem nodzēra visu algu, visu invaliditātes pensiju,» ir pārliecināta sieviete.
Pati uzaicinājusi dēlu ciemos
Vecmāmiņa stāsta, ka liktenīgajā vakarā Sveta pati piezvanījusi dēlam un pasaukusi ciemos. Raimonds gan bijis neapmierināts, ka Vladislavs nav atvedis līdzis savu draudzeni, bet gan draugu. «Kamēr Vladislavs vilka nost jaku, Žeņa apsēdies pie galda. Raimondam palika žēl šņabja, puikas savu neizdzerto pudeli atstāja garāžā. Raimonds kādreiz dienēja desantniekos, sāka pārmest Žeņam, ko tas esot izpleties pa visu sēžamo, un iedunkājis viņu. Žeņa devis pretī un saucis, lai Vlaģiks nāk palīgā, tad gājis vaļā kautiņš, līdz brīdim, kad Vlaģiks paņēma pudeli un iesita Raimondam pa galvu. Kautiņā traumas guvuši arī abi jaunie vīrieši.» Vecmāmiņa zina teikt, ka vēl nesadzijušais mazdēla žoklis atkal esot smagi traumēts.
Sieviete atceras, ka 8. martā nekas neesot liecinājis par tik baisu iznākumu. No rīta Vladislavs sabučojis vecmāmiņu un uzdāvinājis rozi draudzenei, kas gulējusi mājās slima. Pa dienu viņš iztīrījis aku, sanesis malku, sakārtojis māju, bet pēcpusdienā palūdzis vectēvam desmit latus, jo esot jāatdod parāds. Vēlāk noskaidrojies, ka viņš bijis parādā savam draugam kopš 1. klases Jevgeņijam. Tovakar abi garāžā iedzēruši.
Ap vieniem naktī Jadviga un vīrs uztrūkušies no miega, jo istabā iedrāzusies Sveta – izspūrusi, basās kājās uzauti zābaki, kažoks vaļā. Sieviete kliegusi: «Glābiet, paslēpiet mani, man pakaļ dzenas slepkavas! Raimi nosita, tur gāžas asinis!» Jadviga pārbijusies, attapusies meitu paslēpt aiz dīvāna, virsū sametusi segas. Tad istabā ieskrējis Vladislavs, prasījis, vai mamma atnākusi. «Vlaģikam viena roka sagriezta, asinis tek, Žeņam visa jaka asiņaina. Abi stāv, man šoks. Es uzreiz piezvanīju policijai, ātro palīdzību aizsūtīju pie Raimonda, sapratu, ka viņš jāglābj,» stāsta Jadviga. «Un tagad paklausieties, kāda ir mūsu policija! Viņi varēja novērst baiso noziegumu, bet to neizdarīja! Atbrauca divi jauni policisti. Žeņa un Vlaģiks nomazgāja rokas un aizgāja uz garāžu. Es tiem policistiem saku, lai ņem viņus ciet, bet šie atbild, ka esot bail iet garāžā vieniem, tāpēc gaidīšot papildspēkus. Tā viņi pusstundu gaidīja kolēģus, bet puikas pa to laiku paņēma benzīna kannu un aizgāja pie Raimonda, aplēja un pielaida sērkociņu. Žeņa pēc tam aizgāja uz vasarnīcu, bet Vlaģiks, muļķis, atnāca mājās ar tukšo kannu. Tad arī policija viņu aizturēja.» Jadviga ir pārliecināta, ka mazdēlam cietumā būs jāpavada ilgs laiks.