Mīklains ugunsgrēks Zantē: jaunākais brālis iet bojā, vecākais – stipri apdeg

Policija vēl tikai izmeklē kādā lauku mājā notikušā ugunsgrēka iemeslus, taču vietējie jau prāto, ka notikušais nav parasts nelaimes gadījums, bet, iespējams, noziedzīga nodarījuma sekas. Lai kā arī būtu vai nebūtu, 45 gadus vecajam Gundaram tas dzīvību vairs neatdos.

Kaimiņus pārbiedē dīvaina gaisma

Kandavas novada Zantes pagasta Jaundzirās 28. novembrī ap pulksten 2, izceļoties ugunsgrēkam lauku mājā «Uzvaras», bojā gāja 45 gadus vecais mājas iedzīvotājs Guntars, bet viņa 54 gadus vecais brālis Agris nogādāts slimnīcā. Ugunsnelaime izcēlusies otrā stāva istabā, kur arī atrada mirušā ķermeni. Policija noskaidro ugunsnelaimes iemeslu, kas varētu būt saistīts ar neuzmanīgu rīcību ar uguni, piemēram, smēķēšanu gultā vai bez uzraudzības atstātu sveci. Mājā elektrība nav bijusi, taču tiks pārbaudīts, vai nav notikusi patvaļīga pieslēgšanās. Zināms, ka pirms nelaimes mājā bijuši vēl kādi cilvēki un ticis lietots alkohols.

«Uzvaru» māju kaimiņiem šī nakts vēl ilgi paliks atmiņā. Tonakt abās kaimiņmājās ļaudis pamodušies gandrīz vienlaikus. «Vīram tonakt palika slikti un viņš aizgāja uz virtuvi padzerties, kad pa logu ieraudzīja jocīgu gaismu,» atceras kaimiņiene Ārija. Citas mājas saimniece teic, ka viņas ģimenes miegu iztraucējis kāds tālruņa zvans. «Paskatījos pa logu, bet ārā tāda dīvaina gaisma,» atminas sieviete. Abu kaimiņmāju guļamistabas logi gan nav uz «Uzvaru» pusi – lai saprastu savādās gaismas iemeslu, bija jādodas uz citām telpām. «Pa virtuves logu ieraudzīju – kaimiņu māja deg, visa lielās liesmās, dzirksteles un dūmi nāca uz mūsu pusi. Tonakt bija liels vējš, un tas pūta tieši mūsu virzienā. Likās jau, ka visas mūsu būves būs pagalam,» satraukti atceras kaimiņiene. Ārijas kundze ziņojusi par nelaimi Zantes brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigādei, kas, saprotot, ka paši ar milzu liesmām netiks galā, saukuši talkā kolēģus no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kandavas un Tukuma brigādēm. «Labi, ka tonakt lietus lija, citādi kas zina, kā viss vēl būtu beidzies,» piebilst Ārija.

Vecākajam brālim apdegusi pēda

Kad glābēji ieradās notikuma vietā, vecajai divstāvu ēkai dega šīfera jumts, otrais stāvs, bet pirmajā stāvā liesmas bija apņēmušas kāpņu telpu. «Koka trepes jau bija sadegušas, tāpēc tikt otrajā stāvā vai lejā no tā vairs nebija iespējams,» zina teikt Ārijas kundze. Viens no mājas iemītniekiem centies pa kaimiņu atnestajām kāpnēm piekļūt pie otrā stāva loga, lai glābtu tur esošo cilvēku. «Bet pie loga bija tādas liesmas un karstums, ka nebija nekādu izredžu ko izdarīt bez speciāla aprīkojuma.» Ugunsdzēsēji vēlāk no krāsmatām iznesa sadegušā Guntara līķi.

Guntara brālim Agrim ugunsnelaimē izdevās izdzīvot, taču viņš arvien slimnīcā ārstē apdegumus un dažādus nobrāzumus uz muguras un pleciem. «Uz brīdi, kamēr atbrauca ātrā palīdzība, viens brālis atpūtās mūsu virtuvē. Viņam mugurā bija apdegušas un sakusušas drēbes, stipri bija apdegusi kreisās kājas pēda, bet citādi neizskatījās, ka būtu pārāk smagas traumas,» atceras kaimiņiene. Tonakt vīrietis nav spējis pateikt, kas īsti mājā noticis un kas varētu būt par iemeslu nelaimei.

Oficiāli ziņots, ka ugunsgrēkā bojā gājis viens vīrietis, bet otrs izglābts, taču kaimiņi zina teikt, ka no liesmām izglābies vēl viens cilvēks. Mājā vēl dzīvojusi arī kāda jauna ģimene – puisis un meitene, kuri gan savu laulību oficiāli neesot reģistrējuši. «Kad ieraudzīju liesmas, man pirmā doma bija – kas ar meiteni. Pie mājas pamanīju viņas draugu, un viņš mani nomierināja, ka meitene tieši tonakt nakšņojusi pie mātes,» ar atvieglojumu nopūšas Ārijas kundze.

Brāļi bijuši strādīgi un saticīgi

«Uzvaru» iemītniekus kaimiņi raksturo kā labus un mierīgus cilvēkus. «No sākuma te atnāca dzīvot abu māsa, bet tad viņa sasitās kopā ar vienu puisi no Zantes un aizgāja dzīvot uz centru, bet brāļi palika te. Viņi te dzīvo kādus astoņus gadus. Viņi bija labi cilvēki. Vienmēr centās atrast kādu darbiņu, nekad nesēdēja mājās un negaudās, apkārt diedelēdami arī nestaigāja. Ļoti čakli un strādīgi, noteikti nebija ļauni un kašķīgi,» stāsta Ārija, piebilstot, ka vīrieši bijuši noslēgti un ar apkārtējiem kontaktējušies maz. «Pat nezinām, kā viņus sauca, teicām – jaunākais brālis un vecākais brālis, tā gadiem iegājies.» Ārija brāļus raksturo kā saticīgus ļaudis, kas labi sadzīvojuši arī ar māsu, kas regulāri kopā ar vīru un bērniem abus apciemojusi, vasarās pat brāļiem veļu mazgājusi. Kaimiņi gan neslēpj, ka brāļi mīlēja iedzert.

Interesanti, ka kaimiņi negrib runāt par «jauno ģimeni», jo īpaši par vīrieti, kas arī mita «Uzvarās». «Meitene ir vietējā, bet tas puisis no citurienes. Zinu tik, ka pēc ugunsgrēka teica, ka iešot dzīvot pie mātes.» Zantē »VZ« neizdodas sastapt ne meiteni, ne viņas draugu. Savukārt Guntara un Agra māsa Marika, kas pirms dažiem mēnešiem zaudējusi arī mammu, ar »VZ« runāt nevēlējās.

Apšauba nelaimes gadījuma iespējamību

Marikas dzīvesbiedra māte Valentīna bija runīgāka. Sieviete pastāstīja, ka «Uzvaras» tālajos padomju gados bijušas viņas dzīvesvieta, ēkā bijis arī pasts. «Kas un kā noticis, arvien nav skaidrs. Saprotu, ka Agris neko negrib stāstīt vai arī neko neatceras. Domāju, ka tur policijai ir darbiņš, jo nekas nenotiek tāpat,» pārliecināta ir sieviete. Mistisko kaimiņu, kurš nu ir kā pazudis bez pēdām, Valentīna raksturo kā agresīvu un nepatīkamu tipu, kurš pirms kāda laika atgriezies no ieslodzījuma. Brāļi ar vīrieti pārāk labi neesot satikuši, turklāt viņš labprāt iedzīvojies uz Guntara un Agra rēķina. «Viņiem bija darbs, kāda naudiņa, tad nu tas cietumnieks tika pie cigaretēm, ēdamā, malkas, alkohola. Saprotu, ka brāļi no viņa baidījās,» zina teikt Valentīna. Viņa norāda, ka arī nu jau bojā gājušais neesot bijis pārlieku mierīgs, reizēm uzplaiksnījusi agresija. Iespējams, liktenīgajā naktī mājā noticis kas vairāk par vienkāršu nelaimes gadījumu, prāto sieviete. Valentīna arī atklāj, ka abi brāļi strādājuši vietējā gaterī, taču Guntaram bijis no darba jāaiziet, jo atgadījusies kāda ķibele: «Tur bija kaut kāds ugunsgrēks, vai viņš bija vainīgs vai nē, nezinu, viss ļoti ātri noklusa.» Valentīnai esot ļoti žēl bojāgājušā, taču viņa cer, ka vismaz Agris varēs atgriezties pilnvērtīgā dzīvē: «Viņam taču ir darbs, uz kuru gāja ar apbrīnojamu precizitāti, pat nopirka velosipēdu, ar ko uz darbu braukt.»