14. novembrī Jūrmalā, Aspazijas mājā, tika atklāta fotogrāfes Madaras Repšes personālizstāde «Madaras Repšes krāsainā pasaule», kas būs apskatāma līdz 15. decembrim. Latvijā viņa pēdējo reizi bija pirms septiņiem gadiem, tādēļ izstādes atvēršana izvērtās par sirsnīgu un emocionālu tikšanos ar ģimeni, kā arī tuvākajiem draugiem.
Ekspremjera Einara Repšes meita un fotomāksliniece Madara Repše plašāku atpazīstamību ieguva, pateicoties dalībai muzikālajā šovā «Talantu fabrika» kā vokāliste. Šobrīd jaunā māksliniece par savām mājām sauc Nīderlandi.
Einars Repše: «Ģimenē radošā līnija turpinās no paaudzes paaudzē!»
«Ļoti priecājos un lepojos ar Madaru. Tas, ka meita ir atpakaļ Latvijā, man ir neaizmirstams pārdzīvojums. Satikt meitu tik bieži neizdodas. Vienmēr cenšos būt klāt viņas izstādēs. Skatos, kāds ir viņas fotogrāfes skatiens un ķēriens. Tiešām viņai ir labas bildes. Ļoti priecājos, jo katrs tā nevar. Ir jābūt fotogrāfa acij. Viņa jau ļoti sen nodarbojas ar fotogrāfiju. Īstenībā par šo Madaras nodarbi ir arī tāds maziņš dzīvesstāsts. Viņa ar fotografēšanu sāka nodarboties jau pirms 15 gadiem.
Piemēram, bilde ar laivu ir ļoti krāšņa. Tādiem skaistiem kadriem ikdienā mēs daudzi droši vien paejam garām. Lai to pamanītu un atbilstoši iekadrētu, ir nepieciešama fotogrāfa un mākslinieka acs. Es gribētu cerēt, ka mākslinieciskā līnija mūsu ģimenē pāriet no paaudzes paaudzē. Mani vecāki arī vienmēr ir interesējušies par mākslu. Vecvecāki ir bijuši radoši cilvēki, ar mūziku un pedagoģiju saistīti. Tā ka būtu jau ļoti patīkami redzēt dzimtas gēnus turpināmies un radoši attīstoties. Tā ir svēta lieta, ja tu citiem cilvēkiem vari sniegt prieku un pārdzīvojumu un parādīt ceļojumu iespaidus,» meitas Madaras radošo talantu raksturo Einars Repše, kuram arī pašam ir radošs vaļasprieks, proti, viņš glezno.
Pirms emocionālās tikšanās ar meitu aprunājāmies ar Einaru Repši, kas sarunā ar »Vakara Ziņām« atklāja, ka Madara ar fotomākslu aizraujas jau kopš bērnības.
Tēva un meitas atkalredzēšanās un prieka asaras
«Es ļoti priecājos redzēt krāsas Madaras fotogrāfijās. Tās krāsas ir mums visapkārt, tikai ikdienā tām paejam garām un nepamanām. Spēja izcelt noteiktu kadru un atspoguļot to fotogrāfijā ir mākslinieka talants un fotogrāfa modrā acs. Es ļoti priecājos. Es lepojos ar tevi, Madariņ! Nes to māksliniecisko dvēseli un pienesumu. Darīt prieku cilvēkiem ir katra mākslinieka augstākais uzdevums un sapnis. Tas ir ļoti piepildošs. Lai tev veicas!» savus vēlējumus meitai teic Einars.
Einara un Madaras sirsnīgā atkalredzēšanās. Neiztika bez prieka asarām!
Repšes sievas Rūtas veselības stāvoklis ir stabils
Uz izstādes atklāšanu ieradās arī Einara Repšes sieva Rūta Raginska-Repše ar abu dēlu Rihardu.
Rūta Raginska-Repše, kā jau rakstījām iepriekš, cīnījās ar vēzi un ar savu drosmīgo stāstu un nostāju iedvesmoja arī citus.
«Rūtai šobrīd klājas lieliski. Šobrīd viss ir kārtībā. Esam izdarījuši visu, ko vajadzēja un ko varēja, un patlaban esam optimisma pilni,» par sievas veselības stāvokli pastāsta Einars Repše.
Madaras mamma Inguna: «Meitai katra diena ir cīņa»
Pēdējā laikā Madara Repše cīnās ar veselības problēmām. Viņa pārcietusi jau vairākas operācijas, un katra diena ir kā cīņa. Tādēļ Madaras vecākiem ir liels prieks, ka meita pēc septiņu gadu prombūtnes viesojas Latvijā un atklāja savu jaunāko foto darbu izstādi. «Vai jums kādreiz ir bijusi sajūta, ka izsapņojat kādu sapni? Šī sajūta man ir tagad, kad saprotu, ka esmu nomodā. Es ļoti pateicos, ka jūs atnācāt uz šo krāsaino pasauli. Katram mums ir krāsaina pasaule. Mēs katrs piedzīvojam savu dzīvi. Citam tā ierakstīta mazliet sāpīgāka un bēdīga. Bet arī slimība var būt dāvana. Lai cik tas nežēlīgi skan. Kad man kādreiz kaut kas iesāpas, liekas - ārprāts, pasaules gals! Es nevaru neko izdarīt. Un tad es iedomājos, ka Madarai tā ir visas 24 stundas. Madara ir cīnītāja, lauva pēc horoskopa. Viņa saka: «Mammu, es nepadošos! Cīnīšos! Es esmu cīnītāja. Es iešu savu ceļu.» Tagad atgriežoties pie šīs situācijas ar veselības problēmām, ļoti atvainojos, ka mēs aizkavējāmies. Īstenībā tas raksturo Madaras situāciju. Cik bieži ir bijis, ka jābrauc pie ārsta uz operāciju un viņa vienmēr kavējas. Madara nevar savākt savu fizisko ķermeni tā kā mēs. Viņa pārcilvēciskiem spēkiem ir iesprostota šajā ķermenī. Es kā māte esmu piedzīvojusi, ka mans bērns ir septiņas reizes bijis uz operācijas galda.
Bet par krāsaino pasauli filozofs Rūdolfs Šteiners ir teicis tā: «Ja tu gribi iepazīt pasauli, tad vērsies uz sevi. Izpēti sevi. Ja tu gribi sevi pētīt. Ej pasaulē!» Tas, ko Madara teica, ka visa pasaule sadodas rokās. Jūs, apkārtējie cilvēki, esat tās rokas. Tas ir brīnums, ka jūs esat šeit, ka Madara ir šeit. Viņa teica, ka nebrauks uz Latviju. Viss! Bet šeit ir dvēseļu sadošanās rokās. Tie cilvēki, kas atbrauca uz viņas izstādes atklāšanu, viņi pārdzīvo līdzi - operācijās, vājumā. Kādi stiprinoši vārdi nāca. Man liekas, ka īstā dzīve ir tikai tad, kad mēs dodam kaut ko otram un kad radām. Madara fotografē. Einārs glezno. Cits raksta dzejoļus. Tā ir mūsu īstā cilvēku būtība, ar ko varam dalīties,» izstādes atklāšanas laikā savu runu teica Madaras mamma Inguna Putniņa.
Madara Repše ar mammu, ērģelnieci Ingunu Putniņu.
Madara: «Galvenais - nekad nepadoties!»
«Es domāju, daudzi no mums zina šo slaveno rakstnieka Paulu Koelju teicienu:« Ja tu kaut ko ļoti vēlies, tad visa pasaule sadodas rokās, lai tev palīdzētu!» Nebija domas, ka kaut kas tāds varētu notikt. Nedomāju, ka es varēšu būt šeit. Visi eņģelīši un rūķīši man palīdzēja. Milzīgs paldies visai komandai, kas palīdzēja šo izstādi noorganizēt. Apbrīnoju, ka cilvēki, kurus iepriekš pat nebiju satikusi, mani atbalstīja. Šī izstāde ir ļoti personiska. Tajā ir gan ļoti svaigas bildes, gan senākas. Lepojos, ka vienmēr esmu bijusi tāda mazliet jocīga. Man patīk būt citādākai. Man patīk būt māksliniecei. Es esmu ļoti tieša. Ieraugu, ka saulīte spīd vai ēna slīd garām, tas man liek smaidīt. Un es vienmēr ceru, ka man ar kameru tieši to momentu izdosies noķert. Vairākas bildes ir tieši tādas. Tie ir tie momenti, kas mani ir ārkārtīgi uzrunājuši. Citam tas liktos pilnīgi nekas, bet manā redzējumā tas ir mirklis, ko vēlos iemūžināt ne tikai savās atmiņās, bet arī fotogrāfijās. Katram ir savi kalni un lejas. Dzīve ir tiešām viens noslēpumains okeāns. Tu nekad nezini, kad tevi ieraus dzelmē. Kad tevi viļņi uznesīs virspusē. Bet galvenais - nekad nepadoties. Līdz ar to es izvēlos redzēt visur krāsas. Man gribas pozitīvismu un skaistumu apkārt. Tas mani dara laimīgu. Fotografēšana mani dara laimīgu. Mazi, sīki momentiņi. Šī izstāde daļēji ir manas dvēseles atvēršana, jo tas viss man ļoti daudz nozīmē,» izstādes oficiālajā daļā savu dvēseli atklāj māksliniece.
Madara ar mammas Ingunas māsu Dairu. Lēmums atbraukt uz Latviju tika pieņemts desmit minūšu laikā pēc tam, kad Madaras mammas māsa Daira ieskaitīja naudu biļetei.
Septiņu gadu garumā pārbaudījumu netrūka
«Šie septiņi gadi bija augšā lejā. Gan ļoti skarbi, gan arī šad tad labāki, bet lielākoties ļoti skarbi. Bija kaut kas jādara un jāturpina darīt neatkarīgi no veselības stāvokļa. Nekad nebija īsti iespējas atbraukt uz Latviju. Es jau teicu, ka arī šoreiz nevarēšu atbraukt uz savas izstādes atklāšanu, jo fiziskais stāvoklis to neļauj, kad ķermenis tevi tur kā cietumnieku. Taču, kad radās šī iespēja, teicu sev: «Madara, saņemies! Saņem visus spēkus un satiec savus mīļos cilvēkus!» Ir kolosāli apciemot Latviju. Satikt mīļus draugus un atklāt savu izstādi. Emocijas ir pārpārēm, līdz ar to tas tikai uzlādē. Šī gan ir tikai viesošanās, jo es dzīvoju Nīderlandē. Tas, kā es tur nokļuvu, ir interesants stāsts, jo pirms sešiem gadiem atbraucu apciemot draugus un reizē doties vizītē pie viena ārsta. Veselības problēmas man ir bijušas jau no piecpadsmit gadiem. Nīderlandē vizītes laikā pie daktera mani pa taisno gandrīz uzlika uz operācijas galda. Tad arī viss sākās. Nīderlandē daba un klimats ir ļoti līdzīgi Latvijai. Paliku tur tāpēc, ka man ir jāārstējas. Viss turpinās, un man jābūt tur. Par diagnozi pateikšu tā, ka es visiem, ieskaitot Nīderlandes ārstus, esmu kaut kāds superīpašs gadījums. Jo tas ir neiespējami, ka vienam cilvēkam var būt kopā tik daudz diagnozes. Paldies Dievam, tieši Nīderlandē tika atklāts, ka daudzus gadus tiku nepareizi ārstēta. Labi, ka tomēr aizbraucu uz Nīderlandi. Pēdējā mirklī atklāju to, kas bija jāatklāj jau senāk,» par savu dzīvi un veselības problēmām stāsta Madara.
Madaras mamma Inguna Putniņa meitas izstādes atklāšanā spēlēja klavieres. Einars piebilst, ka muzikālo līniju meita ir mantojusi no mammas.
Fotomāksliniece Madara ar jaunāko brāli Rihardu, kurš, starp citu, arī ir ļoti talantīgs un radošs bērns.
Repšes ģimenes trīs paaudzes! No kreisās pirmajā rindā Madaras mamma Inguna Putniņa, tētis Einars Repše, brālis Rihards, Einara sieva Rūta Raginska-Repše. Otrajā rindā Madara ar vectētiņu un Einara tēti Aivaru Rihardu Repši.
