Rokgrupas «Pērkons» līderim un komponistam Jurim Kulakovam 60. jubilejas gads ir notikumiem bagāts – jauna mīlestība, filmas skandāls, atgriešanās pie dzīves uz koferiem un intensīvas koncerttūres.
2. decembrī Alūksnes Kultūras centrā izskanēja Ievas Akurateres un Jura Kulakova jubilejas koncerts «Gandrīz tautasdziesma». 4. decembrī kopā ar komponistu Mārtiņu Braunu un citiem mūziķiem Kulakovs piedalījās VEF Kultūras pilī koncertā «Aktierim Edgaram Liepiņam 90». Savukārt jau tuvākajā laikā viņš kopā ar dziedātāju Ievu Akurateri dosies ceļā uz īsfilmas «Pērkons Rockumentary VR» pirmizrādi Ņujorkā. Šai filmai uzmanību pievērsa pat respektablais amerikāņu mūzikas izdevums «Rolling Stone», kas Austrumeiropas māksliniekus lielākoties ignorē. Filmas «Pērkons RockumentaryVR»radošais direktors un «Fallon Minneapolis» radošais tehnologs Korijs Makleods par «Rolling Stone» vēlmi iesaistīties pirmizrādes rīkošanā bija tik pārsteigs, ka aizmirsa par sava dēla dzimšanas dienu. Kā rakstījām iepriekš, filma par «Pērkonu» tika aizliegta festivālā «Viva Tech» Francijā, jo tā sponsors no Ķīnas bija iebildis pret īsfilmas saturu.
Dzīvo pie draudzenes un mašīnas vietā izvēlas vilcienu
Komponista ikdiena ir ļoti piesātināta, un šobrīd viņa dzīve aizrit starp Līvāniem un Rīgu.
«Kad ir jābūt Rīgā, esmu Rīgā. Dzīvojos draudzenes (Lauras Karnītes - red.piez.) mājā un, kā saka, arī savā midzenī. Arī šodien braukšu pie viņas. Kopā esam pusgadu. Par Lauru varu teikt, ka viņa ļoti apbrīnojami darbojas savā jomā. Pirms kļuva par starptautiskās lidostas «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāju, ir bijusi Aizsardzības ministrijā sabiedrisko attiecību vadītāja, portālā «Delfi» ziņu redaktore un drusku ir studējusi žurnālistiku. Garlaicīgās sapulcēs viņa gan zīmē zīmējumus un kaut ko skicē. Viņa zina arī visas «Pērkona» dziesmas no galvas, kurām pat es neatceros vārdus. Laurai ir laba muzikālā gaume un stila izjūta, viņa ir ļoti daudz lasījusi un apveltīta ar tik bagātu iekšējo pasauli, ka brīžam es samulstu. Sanāk vairāk dzīvoties draudzenes mājās un Līvānos. Centrā pie manis (Kulakova dzīvoklī pie Ziedoņdārza - red.piez.) pārsvarā ir visas notis un rokraksti. Tehnoloģijas gan ir izmētātas pa trīs mājām. No Līvāniem nebraucu ar mašīnu, bet gan vilcienu. Kopš vasaras neesmu sēdies pie stūres. Ziemā nav problēmu braukt, bet centrā vairs nav kur nolikt mašīnu. Ir sastrēgumi. Tādēļ cenšos labāk braukt ar tramvaju vai trolejbusu. Par braukšanu vilcienā man māsa atstāstīja smieklīgu atgadījumu. Viņas kolēģis bija dzirdējis sarunu vilcienā. Divi tīņi iet garām Jurim Kulakovam. Viens saka otram: «Tas taču bija Juris Kulakovs!» Otrs atbild: «Nē, ko tu! Viņš taču brauc tikai ar limuzīniem»,» smieklīgo atgadījumu atminas komponists.
Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv
