Pārdaugavieši baidās par savām dzīvībām bīstamo balkonu dēļ; viens pensionārs jau miris

75 gadus vecā Pārdaugavas iedzīvotāja Vladimira Tuļpanova nāve šokējusi un sabiedējusi simtiem cilvēku: pensionārs gāja bojā traģiskā un negaidītā nāvē, kad sabruka dzīvokļa balkons, uz kura vīrietis bija iznācis paelpot rudens gaisu.

Krītot pat apmetis kūleni

Dzirciema ielas 39. nams, tāpat kā vairāki tuvējie un vēl daudzi citi Rīgas nami, būvēts pēc tā sauktā lietuviešu projekta. Minētajā namā ir 60 dzīvokļi, un te katram no tiem, izņemot pirmo stāvu, ir tieši tāds pats balkons, kāds bija Vladimiram. «Nelaime ar vīrieti ir skārusi katru no mums, jo nepaiet ne diena, kad mēs neizietu uz sava balkona. Patiesībā Vladimira vietā varēju būt es, mana sieva, mazdēliņš, tā varēja būt mana mamma vai tēvs, kas dzīvo citā pilsētas galā tāda paša projekta mājā. Mēs ļoti pārdzīvojam notikušo un esam pārbijušies, jo pēc nelaimes ar Vladimiru sapratām, ka mūsu balkons ir tikpat nožēlojamā stāvoklī,» izmisis ir Igors.

To, kas todien notika ar Vladimiru, savām acīm redzējis ne viens vien vietējais iedzīvotājs: cits bijis pagalmā, cits uz sava balkona, vēl kāds pie loga. Tamāras kundze, kas mīt pretējā mājā, pa atvērto logu vērojusi apkārtni – zaļo pagalmu. «Redzēju, ka Vladimirs izgāja uz sava balkona. Viņš pagājās uz kreiso pusi un pieskārās balkona margām stūrī, viņš pat tā īsti nepaguva atspiesties, kad momentā krita. Troksnis bija baismīgs, it kā sprāgtu bumba! Balkona margas atrāvās no pamata un gāzās lejā, vīrietis lidoja zemē, gaisā apmeta kūleni un nokrita. Viņam it kā vajadzēja krist uz priekšu, bet viņš piezemējās tieši pie mājas sienas, acīmredzot lūstošā metāla konstrukcija viņu kādā brīdī pagrūda. Nevaru nemaz pateikt, kas krita ātrāk – viņš pats vai dzelži,» šausmīgo skatu atceras sieviete. Atlūzusī balkona konstrukcija palikusi karājamies uz otrā stāva balkona, kur, par laimi, tobrīd nebija cilvēku. Maz ticams, taču, iespējams, Vladimirs būtu izdzīvojis, ja ķermenis būtu piezemējies mājas priekšā esošajā zālājā, diemžēl galva atsitusies pret aptuveni pusmetru plato betona apmali, kas izlieta gar mājas pamatiem. Kad atbraukusi ātrā medicīniskā palīdzība, lai arī pavisam zils, smagi cietušais vīrietis vēl bijis dzīvs. «Viņu aizveda uz slimnīcu, viņam bija smaga galvas trauma, lauztas ribas un vēl visādi sasitumi. Pēc pāris dienām cilvēki jau teica, ka kaimiņš nomiris,» smagi nopūšas pensionāre Anastasija.

Draugi skumst par vīrieša nāvi

Lai arī kaimiņi pārdzīvo par Vladimira nāvi, viņi klusi atzīstas, ka tā varbūt pat esot labāk, jo, ja sirmgalvis būtu izdzīvojis, visticamāk, viņš būtu kļuvis par invalīdu. «Viņš bija pavisam viens, nebūtu neviena, kas par viņu rūpējas,» zina teikt Tamāra. Vladimira sieva nomirusi aptuveni pirms pieciem gadiem, pārim bērnu nav bijis. Sievai gan no pirmajām attiecībām bijuši divi dvīņu puikas, taču apmēram pirms 35 gadiem abi gājuši bojā autoavārijā, kad abu pusaudžu no kāda aizlienētais motocikls uz Slokas ielas pārbrauktuves ietriecās automašīnā, baisos notikumus atceras pārdaugavieši. «Pazinu Vladimiru diezgan labi, viņam bija mazs, melns sunītis, tāpēc suņu pastaigu laikā bieži satikāmies, parunājāmies,» saka Tamāra. Par dzīvi Vladimirs neesot sūdzējies, allaž bijis optimistisks. «Viņš tikai pēdējos divus gadus nestrādāja, bet tā viņš bija «Rīgas satiksmes» autobusa šoferis,» saka viens no vīriem, kurus »VZ« sastop uz soliņa līdzās mājai. Te ir vairāku pensionāru iemīļota satikšanās vieta, arī Vladimirs te bieži piesēdis. «Vladimirs bija lāga vecis. Lai arī viņam bija 75, tik daudz viņam noteikti nevarēja dot, tāpēc jau arī tik ilgi vēl nostrādāja,» saka viens no kungiem, kurš pats savulaik braucis kopā ar Vladimiru, strādājot par konduktoru. Vīri slavē Vladimiru, jo viņš neesot smēķējis, tiesa, ar kādu alkohola glāzīti gan esot paniekojies. Vladimirs, lai gan neesot bijis liela auguma, bijis ar iespaidīgu svaru – apmēram 130 kilogramu. «Viņam bija milzīgs vēders, tas noteikti no gadu desmitiem ilgā sēdošā darba,» skaidro vīri. «Viņš bija labs cilvēks, mierīgs, tikai ļoti žēl, ka viņam bija jāaiziet tādā nāvē, tas ir skumji,» saka kaimiņš Boriss. «Apglabāja viņu sievas radi, kas dzīvo Rēzeknē. Viņi jau izvākuši arī visas mantas no dzīvokļa. Pagaidām gan nav teikuši, kādi ir viņu plāni dzīvokļa sakarā,» saka kaimiņi.

Betons drūp, konstrukcijas rūsē

Dzirciema ielas izdzīvotāji teic, ka katru brīvu brīdi to vien darot, kā domājot par balkonu katastrofālo stāvokli. «Satraukums ir pamatīgs, satiekamies un visu laiku to apspriežam,» saka pensionāre Anastasija, kuras mājoklis ir tieši virs bojā gājušā Vladimira dzīvokļa. Sieviete laipni atļauj »VZ« iziet uz viņas balkona un rāda izrūsējušas margas, tiesa, Anastasijas balkons ir labākā stāvoklī nekā citi, jo dzīvoklis nav privatizēts un pavasarī namu pārvaldes darbinieki to salabojuši. «Betona grīdā bija pamatīga bedre, tajā visu laiku krājās lietus ūdens, vācu to spainī. Aizgāju uz namu pārvaldi prasīt, lai palīdz salabot. No sākuma man teica, ka mans dzīvoklis, lai taisu pati. Kad pateicu, ka tas nav mans dzīvoklis, bet pašvaldības, atsūtīja meistarus. Viņi pamanīja margas, kas bija pamatīgi atrūsējušas no pamata, un piemetināja tās. Liekas, ka pagaidām turas stabili, pirms tam gan pie stiprākas vēja pūsmas ļodzījās un grabēja. Par savu balkonu tā kā esmu droša, bet man bail, ka uz galvas neuzgāžas piektā stāva balkons,» par situāciju vēsta Anasatasija. Tieši šādā stāvoklī, ka tās varētu sagāzt pat spēcīgāks vējš, ir lielākā daļa balkona margu. Arī par pašu betona pamatu īstas drošības neesot, jo, visticamāk, pamatīgi sarūsējušas arī metāla detaļas, ar kurām balkoni piestiprināti pie sienas. »VZ« novēroja, ka balkoni cieši nepieguļ pie ēkas sienas, ir izveidojusies pamatīga plaisa. Skatoties uz augšu, plānajai betona kārtai cauri redzama sarūsējusi armatūra. «Savulaik es te strādāju par sētnieku, tad mums regulāri lika tīrīt tās betona apmales gar māju. Tur vienmēr bija betona gabali, reizēm pat vēl uz galvas bira,» atceras Konstantīns. Savukārt Anastasijas meita Anita atceras, ka vēl pirms pāris dienām, iznākot uz balkona, izdzirdējusi troksni un tad pamanījusi, ka visa palodze nobirusi ar betona gabaliņiem.

Cer uz apsaimniekotāja palīdzību

«Māja nodota ekspluatācijā 1972. gadā, es te arī no tā laika dzīvoju. Balkoni nav remontēti, es pats to ik pa laikam nokrāsoju pelēku, kāds tas sākotnēji arī bija. Konstrukcija kustas, tāpēc es nekad neskaros margām klāt,» saka Boriss. Kāda kundze neslēpj, ka sen vairs neiet uz balkona pat veļu izžaut, tur uz brīdi tiek izlaists vien sunītis. «Man pirms pāris gadiem radinieks bija atbraucis, izgāja uz balkona, pārbijies ieskrēja un teica: «Tās margas taču tūlīt nokritīs, viss izrūsējis!» Viņš ar metāla leņķiem visu nostiprināja, bet tas arī nav ilgstošs risinājums,» teic Tamāra. Viņa norāda vēl uz kādas kaimiņienes balkonu, kurš vizuāli izskatās vislabāk no visiem, taču tas ir tikai acu apmāts – metāla konstrukcija ir pilnībā beigta, defektus sedz vien krāsa. Savukārt otrā stāva balkons, uz kura uzkrita Vladimira balkona konstrukcijas, ir uzkrītoši deformēts, un tam nepieciešams pavisam steidzams remonts.

Iedzīvotāji uzskata, ka balkoni būtu jāremontē apsaimniekotājam, kurš savukārt uzstājīgi apgalvo, ka balkona uzturēšana ir katra dzīvokļa īpašnieka privāta lieta. «Mēs taču apsaimniekošanas naudu maksājam. Labi, tagad ielika kāpņu telpā jaunus logus. Balkoni atrodas ārpus mājas, tā jau nav lodžija, kas ietilpst dzīvokļa platībā. Kā tad izskatīsies, ja katrs dzīvokļa saimnieks sāks taisīt balkonu pēc sava prāta, un ir vajadzīga tehnika, kas no nama ārpuses noņem vecās un uzliek jaunās apmales. Mums pašiem to izdarīt nav reāli,» iedzīvotāji apņēmušies prasīt namu pārvaldei steidzamu risinājumu samilzušajai problēmai.