Tiesai netīk dzirdēt par pašas pieļautajiem pārkāpumiem debašu laikā

Aizstāvības debašu runa jau ir nonākusi pie finiša un tiek prognozēts, ka tā noslēgsies šonedēļ, ja vien tiesas sēdes nenāksies atcelt kāda procesa dalībnieka slimības, mājsēdes vai līdzīga iemesla dēļ.

Noprotams, ka valsts apsūdzība plāno izmantot likumā noteiktās tiesības uz repliku. Likums paredz, ka arī aizstāvībai ir tiesības uz repliku, ja vien tiesa tās neliegs. Kā jau Neatkarīgā daudzkārt ir rakstījusi, šajā kriminālprocesā aizstāvībai regulāri tiek liegtas likumā paredzētās tiesības.

Dubults darbs aizstāvībai

Pērnā gada pēdējā tiesas sēdē 22.decembrī A. Lemberga advokāts Māris Grudulis sāka analizēt tiesas un prokuroru pieļautos pārkāpumus aizstāvības debašu runas laikā. Viņš norādīja, ka tiesas steigšanās pasludināt debašu runas garuma limitus jau pirms attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās pamatīgi apgrūtināja aizstāvības darbu: “Tiesas paziņojums par jaunu kārtību, tas ir, par aizstāvības pienākumu iekļauties noteiktā tiesas sēžu skaitā, aizstāvībai nozīmēja jaunas aizstāvības runas sagatavošanu nepilnu divu mēnešu laikā, kas nebija plānoti darbam šajā kriminālprocesā. Faktiski aizstāvība šajā kriminālprocesā bija spiesta sagatavot divas debašu runas.”

M.Grudulis arī atgādināja, ka “tiesa kategoriski nepieļāva prokuroru pārtraukšanu. Prokuroru uzstāšanās ilgums ir bijis neierobežots. Savukārt Aivara Lemberga aizstāvībai, tiesai nosakot debašu runas ilgumu, kad tā jau bija sagatavota, un pat debašu runas nolasīšanas vidū, pēc būtības tika atņemta iespēja pilnvērtīgi, atbilstoši sagatavotajai shēmai, analizēt visus krimināllietas pierādījumus un juridiskos argumentus, kā arī tika pārkāpta pušu līdztiesība, jo prokurori savu apsūdzības runu jau bija pabeiguši bez tās ilguma ierobežojuma. Aizstāvība uzskata, ka konkrētajā kriminālprocesā tiesas sēdes priekšsēdētāja un arī prokuroru - par ko runāšu atsevišķi - rīcība, daudzkārt pārtraucot aizstāvjus, debašu laikā uzdodot viņiem jautājumus; neargumentēti, bez jebkāda faktiska pamata norādot uz it kā esošiem atkārtojumiem un citiem neesošiem trūkumiem, nekonkretizējot, kas tieši tiek atkārtots un kas tieši būtu atzīstams par lietas novilcināšanu, uz lietu neattiecināmu apstākli; turklāt draudot un arī nepamatoti piemērojot procesuālās sankcijas, robežojas ar iejaukšanos advokātu profesionālajā darbā, viņu ietekmēšanu un iespaidošanu. Aizstāvība, papildus tai ar likumu noteiktajai aizstāvības funkciju realizēšanai, bija spiesta nodarboties ar taisnošanos, turklāt, bez šaubām, nemitīgā pārtraukšana, tiesas izteiktie nepamatotie pārmetumi un piemērotās sankcijas, kas vēlāk tika izmantots kā pamatojums tiesas lēmumam par tiesas debašu ilguma ierobežošanu, un kas ir prettiesisks Aivara Lemberga tiesību uz taisnīgu tiesu ierobežojums, varēja arī iespaidot aizstāvju profesionālo darbu.”

Aizliedz analizēt

Kad runas turpinājumā advokāts sāka uzskaitīt konkrētos tiesas pieļautos pārkāpumu gadījumus un tiesas paustos argumentus, kādēļ tika aprauta debašu runa, tiesa M.Gruduli pārtrauca.

Tiesnese Irīna Jansone: Es jūs pārtraukšu, aizstāvi, arī šoreiz, jo Kriminālprocesa likuma 506.panta 4.daļa nenosaka, ka jums tagad ir jāanalizē to, cik likumīgi vai nelikumīgi tika pieņemti tiesas sēdē tiesas lēmumi. Jums ir debatēs jāatsaucas uz pierādījumiem lietā. Tas, ka jūs analizējāt un jums tagad nepatīk kāda tiesas rīcība konkrēta jautājuma risinājumā, tas nav lemjams un nav runājams tiesas debatēs. Tas ir rakstāms apelācijas sūdzībā, jo tiesas lēmumi tiesas sēdes gaitā nav pārsūdzami, līdz ar ko debatēs nav analizējami. Tāpēc es jūs pārtraucu un lūdzu nerunājiet par šiem te tiesas lēmumiem debatēs, bet analizējat pierādījumus lietā, jo jūsu runa nav saistāma ar lietu.

Advokāts Māris Grudulis: Vai es pareizi saprotu, ka jūs izmantojat likumā noteiktās tiesības un norādiet man, kad jebkāda tiesas rīcības kritizēšana debašu laikā neattiecas uz lietu un man šī runa tad būtu - nebūtu sakāma?”

Jansone: “Tā ir jūsu interpretācija, ko jūs tagad sakāt. Tiesa pateica tā, kā viņa pateica; tā, kā jūs sapratāt, tā jau ir jūsu /darīšana/. 506.panta 4.daļa nosaka - tiesas debašu dalībnieki savus secinājumus var motivēt tikai ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītiem pierādījumiem vai rakstveida pierādījumiem. Par kādiem pierādījumiem, par apsūdzību tagad var iet runa - par to, ka tiesa bija pieņēmusi lēmumu ierobežot debašu saturu? Šo lēmumu atsevišķi pārsūdzēt nevar, kā tikai ar galīgo nolēmumu. Līdz ar ko tas ir apelācijas sūdzības saturs.

Tiesas lēmumi neesot apstrīdami

Pēc izsludinātā desmit minūšu pārtraukuma tiesa ļāva advokātam runu turpināt.

M. Grudulis atgādināja tiesai, ka pārmetumi aizstāvībai par to, ka tā debatēs runā ilgāk nekā prokurori, ir nevietā: “Ir jāņem vērā tas, ka bez savas aizstāvības runas teikšanas advokāti ir bijuši spiesti nemitīgi taisnoties tiesas priekšā par nepamatotajiem pārmetumiem, savu debašu laikā atbildēt uz tiesas jautājumiem, un vēl arī uzklausīt prokurorus, kas ne bez tiesas atbalsta daudzkārt nelikumīgi iejaucās aizstāvības debatēs. Šeit jāpiemin, ka aizstāvība tika pārtraukta 155 reizes, kopējais laiks, ko sastāda tiesas un prokuroru iejaukšanās aizstāvības runā uz 2020. gada 12.oktobri sastādīja astoņas stundas astoņpadsmit minūtes divdesmit piecas sekundes, no kurām gandrīz divas stundas pagāja, aizstāvības runā iejaucoties tieši prokuroriem.”

M.Grudulis tiesai skaidroja, ka “konkrētajā lietā aizstāvībai tika liegtas tiesības paust jebkādu kritiku par prokuroriem, tika ierobežotas tiesības paust no apsūdzības atšķirīgu viedokli.”

Kad advokāts sāka pieminēt konkrētos pieļauto pārkāpumu gadījumus un analizēt tiesas argumentāciju, tiesa atkal viņu pārtrauca.

Jansone: Aizstāvi, es jūs tomēr pārtraukšu. Tas, ko jūs tagad runājiet, absolūti nav debašu saturs. Kriminālprocesa likuma 506.pants skaidri un gaiši 4.daļa nosaka apjomus, kādos procesa dalībnieki izsakās debatēs. Tie ir pierādījumi, pārbaudītie tiesas sēdē. Jūs tagad mēģiniet vilcināt, apzināti vilcināt laiku, apstrīdot tiesas pieņemtos lēmumus lietā, kas ir pilnīgi nepieļaujami debatēs tagad to paust. Tiesas kolēģija konstatē, ka jūs šādi vilcināt laiku apzināti, ļaunprātīgi. Un jūs nevarat turpināt savas debates šādā garā, norādot uz tiesas pieņemtajiem lēmumiem, kuri, jūsuprāt, jums, jūsu ieskatā, ir prettiesiski. Lūdzu, turpiniet debates par citiem apstākļiem, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 506.panta 4.daļā noteiktajām prasībām.

Grudulis: Es varu palūgt piecas minūtes, lai sazinātos ar klientu?

Jansone: Sazinieties ar klientu, piecu minūšu pārtraukums.

Pēc pārtraukuma

Jansone: Lūdzu, sēdieties! Izskatās, ka ir visi. Varam turpināt.

Grudulis: Jā, godātā tiesa, paldies jums, ka ļāvāt man apspriest šo jautājumu ar klientu un iedevāt šo pārtraukumu. Šajā sakarā par šo debašu runas sadaļu, ko es turpmāk vairs neteikšu, ņemot vērā jūsu norādījumus, es tikai gribētu izteikt viedokli, kad nepiekrītu, kategoriski nepiekrītu tam, tai argumentācijai un motivācijai, ar kādu jūs man norādījāt par to, kad es nevaru runāt par šiem apstākļiem. Tomēr, manā ieskatā, debašu runā ir arī iespējas izteikt šo. Debašu runa attiecas uz procesu, attiecas uz lietu. Ir jāsaprot un jādod iespēja paust arī man attaisnojumus katrai konkrētai situācijai, kad tiesa man ierobežoja paskaidrot, kāpēc aizstāvība uzskata, ka šī ierobežošana bija nepamatota, nelikumīga. Bet, bet tā kā jūs man to nedodat, tad vienīgi es varu nobeigumā pateikt to, kad neviena reize, kad tiesa pārtrauca aizstāvības debašu runu, nebija pamatota ar faktiem par atkārtošanos. Nevienā reizē netika minēts neviens fakts, ko es būtu atkārtojis, nevienā reizē netika minēts kāds pamatojums, tajā skaitā arī likumiskais. Līdz ar to faktiski visi šie tiesas lēmumi - kā jūs arī teicāt, ka šī iejaukšanās ir bijuši tiesas lēmumi - ir bijuši nepamatoti, gan no faktoloģiskā, gan no tiesiskā aspekta. Un tāpat arī, godātā tiesa, kategoriski noraidu visus pārmetumus, kas man ir izteikti procesa laikā par to, ka es apzināti esmu atkārtojies un apzināti vilcinājis procesu. Arī tam es kategoriski nepiekrītu, jo nevienā reizē arī šāds pārmetums nav bijis pamatots nedz faktoloģiski, nedz arī ar likuma normām, un, vēl jo vairāk, nav bijis man nekad šāds mērķis šo procesu novilcināt.

Man jāizpilda tiesas norādījumi un es šo debašu sadaļu esmu spiests likt malā, bet izmantošu savas tiesības tomēr šo debašu runu iesniegt tiesā, jo, lai arī es neesmu to nolasījis, tās tomēr ir manas debates, un tās ir tādā apjomā, kādas tās ir sagatavotas. Likums neparedz, ka man būtu jāiesniedz tikai tas, ko es esmu nolasījis. Likums paredz tiesības man iesniegt savu debašu runu rakstveidā. Līdz ar to, es domāju, ka ir jāuzskata, ka lietā debašu runa būs iesniegta un vai tā sakrīt ar mutisko vai nesakrīt, tas ir jāvērtē kontekstā ar to, ka tiesa man to ļāva vai neļāva nolasīt.

Runās turpinājumā M.Grudulis pārgāja pie sava aizstāvamā A.Lemberga personības raksturojuma.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā