Valsts apmaksāta advokāta nozīmēšana nepaātrina t.s. Lemberga prāvu

Rīgas apgabaltiesas lēmums “piestiprināt” Aivaram Lembergam valsts apmaksātu advokātu, ar nolūku paātrināt tiesu debates, nav attaisnojies, liecina norises šā gada 9. septembra tiesas sēdē.
LĒNĀK BRAUKSI, TĀLĀK TIKSI. Tiesa gatavoties debatēm prokuroriem ļāva divus mēnešus, bet aizstāvībai ‒ tikai trīs nedēļas. It kā lai steidzinātu procesu, prasīto laiku tiesa neatvēlēja ne tikai Aivara Lemberga izvēlētajiem advokātiem, bet arī valsts izvēlētajam advokātam Genādijam Ivankinam (attēlā) ©Neatkarīgā

Acīmredzami ‒ procesu varētu paātrināt, vienkārši dodot A. Lemberga nolīgtiem advokātiem pietiekamu laiku sagatavoties aizstāvības īstenošanai, nevis iesaistot procesā valsts apmaksātu advokātu, kurš nemaz nevar būt kompetents vairāk nekā 11 gadus tiesātā lietā. It sevišķi jau tāpēc, ka arī viņam pietiekošs laiks sagatavoties netika dots.

Kādu caurumu grib aizbāzt ar advokātu Ivankinu?

Pērnā gada rudenī, “piestiprinot” A. Lembergam advokātu Genādiju Ivankinu un piešķirot šim advokātam tikai pāris mēnešu laiku gatavoties debatēm, tiesa uzskatīja, ka tā tikšot panākts kriminālprocesa saprātīgs termiņš - katrā ziņā nekāda cita argumentācija šāda lēmuma pieņemšanā nebūtu likumīga.

Debatēs G.Ivankins parunāja pāris tiesas sēdes, bet šā gada 23. janvārī viņš tika pārtraukts. Tiesa konstatēja, ka advokātam tomēr nepieciešams vēl papildus laiks debašu runas sagatavošanai.

Savukārt astoņus mēnešus vēlāk ‒ 8.septembrī ‒ tiesa lika G.Ivankinam atsākt pirms 23. janvārī aprauto debašu runu, jo tiesa neļāva pabeigt debašu runu paša A. Lemberga izvēlētajai advokātei Olgai Hincenbergai.

Tomēr arī G. Ivankinam tiesa ļāva runāt nepilnu pusotru dienu ‒ arī viņa runa tika pārtraukta. Pamatojums ‒ advokāts runai atkal neesot paguvis sagatavoties. Tiesa konstatēja, ka G. Ivankins atsaucas uz tiesas izmeklēšanā nepārbaudītiem pierādījumiem - uz pirmstiesas izmeklēšanā, bet ne tiesas zālē pratināto liecinieku liecībām.

Advokāts atzina, ka nav paguvis iepazīties ar visiem vienpadsmit gadu tiesas sēžu audioierakstiem.

Advokātus nomaina tiesa, ne klients

8. septembra tiesas sēdē tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone pārtrauca A.Lemberga advokātes Olgas Hincenbergas runu, neļaujot viņai pabeigt debates par vienu no apsūdzības sadaļām. O.Hincenberga uzskaitīja tiesas procesā pieļautos procesuālos un cilvēktiesību pārkāpumus (vairāk - 16.09.2020. Neatkarīgās publikācijā “Ko tiesa kārtējo reizi negribēja dzirdēt t.s. Lemberga prāvā.”)

Tiesnese Irīna Jansone: Mēs pilnībā piekrītam prokuroram tajā aspektā, ka mēs arī uzskatām, ka tā nav debašu runa, tā nav aizstāvības runa.

O. Hincenberga: Godātā tiesa, es tomēr uzstāju runāt par procesuālajiem pārkāpumiem, mana aizstāvamā tiesību pārkāpumiem, kas notikuši tieši tagad, pēc apsūdzības, pēc Krimināllikuma 219. panta. Tā ir debašu runas sastāvdaļa.

I. Jansone: Jā, tas ir jūsu viedoklis.

O. Hincenberga: Jā, tas ir mans viedoklis.

I. Jansone: Jā, paldies, mēs dodam vārdu Ivankinam.”

G.Ivankins savu runu uzsāka ar garu ievadu. G.Ivankins nerunāja par procesuāliem un cilvēktiesību pārkāpumiem. Tiesa viņu nepārtrauca. Lūk, fragments no G.Ivankina runas sākuma 8.septembra tiesas sēdē.

G. Ivankins: “Esmu dzīvs cilvēks ar saviem dzīves, sadzīviskiem ieskatiem, uzskatiem un pieredzi, arī profesionālo pieredzi. Samērā jauns esmu advokāts. Sešpadsmit gadus strādāju par advokātu, četrdesmit piecu gadu stāžs jurisprudencē. Pašlaik atrodos tāda dzīves stadijā, kad man jāmācās. Jāmācās arī iz dzīves, kā saka. Šī prāva. Lasot lietas materiālus, es nonācu pie tāda secinājuma, ka šī lieta ir nozīmīga mūsu sabiedrībai ne tikai no juridiskā viedokļa tīri, kā saka, tiesvedības ziņā un likuma ievērošanas ziņā, bet arī kā tā atskaņosies sabiedrībā par jebkādu nolēmumu, kurš taisāms vismaz pirmajā instancē. Es ļoti atvainojos, ka kavēju tiesas laiku, bet lūdzu tomēr uzklausīt arī manu viedokli par to, ka, manuprāt, tiesas uzdevums nav izveidot instrukciju aizstāvībai un kā precedentu arī citiem advokātiem citās prāvās, par ko var uzstāties aizstāvis, realizējot savu uzdevumu tā kā viņš uzskata ...”

Šādi tiesas nepārtraukts G.Ivankins turpināja runāt vairāk nekā desmit minūtes un tad viņš pievērsās tēmai, kuru 23. janvārī tiesa pārtrauca ‒ par apsūdzības epizodi saistībā ar SIA “LatTransnafta”. G.Ivankins runāja visu atlikušo dienas daļu un to turpināja arī nākamajā dienā. Pirms pusdienas laika tiesa sāka viņu pārtraukt, norādot, ka advokātam neklājas atsaukties uz tiesas zālē nenopratinātiem lieciniekiem.

I. Jansone: Tiesa tagad vēlas norādīt, ka šīs liecības arī netika lasītas tiesas zālē.

G. Ivankins: Nu, tad par ko ir runa? Jā, ļoti labi. Tad nu man tāds mājiens uz to virzību, kādas liecības vispār ir jāizņem ārā no pierādījumiem, tā saucamiem, un faktiski gandrīz visi 60 liecinošie, liecinieki, vispār viņi ir izņemami. Pat nevar minēt viņus motīvu daļā, ja būs notiesājošs spriedums. Vai nu arī otrādāk, ja būs attaisnojošs spriedums, tad tieši uz viņiem ir jābalstās, ka bija vesels klāsts cilvēku nopratināts, bet nekā tur nebija par laimi. Bet par pašu procedūru man tomēr ir jāizsakās. Par procesuālo pārkāpumu, nevis par pierādījuma būtību un faktoloģiju, kā tika veikts šis process. Tas ir ļoti zīmīgi priekš manis, priekš aizstāvības. Pirms īsi citēt šīs 2008. gada 10. aprīlī sniegtās liecības, vēlos uzsvērt, ka prokurors Juris Juriss, pirmkārt, vēlējās prettiesiski iespaidot liecinieku Guntaru Ikertu un, otrkārt, izdarīja spiedienu uz apsūdzēto Gintu Laiviņu-Laivenieku, lai viņš konfrontēšanas laikā neatteiktos no Aivaru Lembergu apsūdzošajām liecībām. Par Gintu Laiviņu-Laivenieku vairākkārt izteikušies mani kolēģi un es pievienojos teiktajam, ka šīs personas procesuālais statuss ir miglains, nesaprotams. Vai viņš ir tā persona, pret kuru ir izdalīts process? Vispār apsūdzībā nav minēts viņa vārds ‒ vai viņš ir liecinieks, vai viņš ir persona, kura sadarbojas uz pilnu jaudu ar izmeklēšanu, konkrēti ar prokuroriem. Tas ir jautājums un tādas personas liecību jebkurā vietā, jebkurā epizodē pierādīšanā ir jāvērtē kritiski. Ņemot vērā, ka no konfrontēšanas protokola nav iespējams izsecināt, par kādu projektu liecināja apsūdzētais Gints Laiviņš-Laivenieks, biju spiests pārmeklēt krimināllietas materiālus, lai atrastu šīs personas 2008. gada 10. aprīļa liecību, kura atrodas 43. sējumā, 60.-63. lapā. No tās var redzēt, ka par projektu ir domāta lielveikala, nu tas izdodams …

I. Jansone: Es ļoti atvainojos, jūs par Ikertu vai par Laiviņu-Laivenieku tagad? Par Ikertu?

G. Ivankins: Jā. Par Ikertu.

I. Jansone: Labi.

G. Ivankins: Attiecībā uz to, par ko runāja konfrontējamā persona Gints Laiviņš-Laivenieks.

I. Jansone: Ā! Par Ginta Laiviņa konfrontāciju? Labi.

G. Ivankins: Lūk, es atvainojos! Gribu vienu procesuālo momentu dažu sekunžu laikā noskaidrot. Vai patiešām debatējošām personām ir pienākums atbildēt uz tiesas jautājumiem? Vai tā ir nopratināšana? Es tad varu neliecināt pret sevi? Pieņemsim, man ir viedoklis…

I. Jansone: Atbildēt - nē, bet tiesas uzstādītā …

G. Ivankins: Nu nav aizliegts.

I. Jansone: … uzstādītā kārtība ir jāievēro.

G. Ivankins: Jā, nu nav aizliegts, tad ir atļauts, bet tomēr procesa dalībniekiem jautājumu uzdošana, varbūt, ka rodas kāda situācija, kad es varu arī prokuroram uzdot jautājumu? Tas būtu labi.

I. Jansone: Jums šis jautājums tika uzdots tikai tāpēc, ka jūs atsaucāties uz Laiviņa-Laivenieka nopratināšanu, …

G. Ivankins: Jā, viss korekti!

I. Jansone: … lai gan šobrīd jūs runājat par Ikertu.

G. Ivankins: Nu, tieši tā!

I. Jansone: Tikai tāpēc es jums pajautāju, varbūt jūs esat kļūdījies? Tikai tāpēc.

G. Ivankins: Pilnīgi piekrītu, bet man tikai tas bija iegansts, lai būtu…

I. Jansone: Nevis jūs nopratinātu.

G. Ivankins: Nu, jā. Bet tas bija tā kā iegansts, lai, es jau sen meklēju tādu iespējamību, lai uzdotu tādu jautājumu. Biju liecinieks, kad tiesa visu laiku pratināja manus kolēģus - kāpēc jūs to, kāpēc jūs šito? Man bija drusku, varbūt man …

I. Jansone: Jūs par šo procesu runājat?

G.Ivankins: Jā! Man varbūt ir pieredze maza. Teicu, ka sešpadsmit gadus tikai strādāju par advokātu, bet, nu, parasti tādas prakses es nemanīju citās lietās …

I. Jansone: Līdz šim tiesa vienmēr bija norādījusi tikai tos apstākļus, kur viņa uzskatīja, tiek analizēts ne tas pierādījums vai tie atkārtojas runā, vai par apstākļiem, kuriem nav sakara ar lietu.

G. Ivankins: Aizrādīt, tas ir pareizi. Es ne par to. Labi, es ļoti atvainojos!

I. Jansone: Desmit minūšu pārtraukums!

Pēc pārtraukuma

I.Jansone: Lūdzu, sēdieties! Tiesas kolēģija, klausoties aizstāvja runu, ir secinājusi, ka tiesai faktiski visu laiku ir jāuzņemas arī aizstāvja funkcijas, norādot aizstāvim, kad viņš atsaucās uz pierādījumiem, kas netika pārbaudīti tiesas sēdē ‒ uz lieciniekiem, kuri netika pratināti tiesas sēdē. Šāda situācija tiesas ieskatā ir nepieļaujama. Bez tam tiesa arī vēlas norādīt, ka aizstāvis savā aizstāvības runā norāda arī un atsaucas uz tiem faktiem, par kuriem jau iepriekš šīs 96 tiesas sēdes citi aizstāvji jau bija runājuši. Pie šiem apstākļiem mēs uzskatām, ka aizstāvim ir jāpārskata sava runa, lai tiesai nebūtu jāuzņemas šīs absolūti tiesai nenoteiktās funkcijas, kad mēs tagad norādām aizstāvim, uz kādiem pierādījumiem viņam būtu jāatsaucas. Jautājums Aivaram Lembergam! Jūs teicāt, ka jūsu aizstāvis Māris Grudulis pēc 15 minūtēm varot būt klāt. Mums gluži 15 minūtes tas nebūtu nepieciešams. Jūs dzirdat mūs, vai nedzirdat? Ā, nedzirdat. Labi.

A. Lembergs: Jā, es dzirdu.

I. Jansone: Ā, jūs dzirdat!

A. Lembergs: Jā, biju nogriezts, es atvainojos!

I. Jansone: Jā, jūs dzirdējāt, ko es teicu pirms tam?

A. Lembergs: Es dzirdēju, jā.

I. Jansone: Par šo aizstāvību, ko mēs tagad uzskatām, ka tiesas funkcija nav aizstāvības nodrošināšana procesā. Līdz ar ko mēs varētu tagad taisīt,

pārtraukumu līdz pusdiviem. Jūs varētu sakontaktēties ar savu aizstāvi un viņš varētu uz pusdiviem nākt. Mēs klausītos tad viņa sagatavoto. Tikmēr, Ivankina kungs, varbūt jums ir laiks pārskatīt tiesas sēdes protokolus un apskatīties visas tās personas, kas bija nebija pratinātas, lai nav šī situācija, kad mēs nemitīgi to vien darām, kā norādām uz tiem pierādījumiem, uz kuriem nevar atsaukties debatēs. Tad taisīsim tagad pārtraukumu līdz pusdiviem.

Turpinājumā tiesa ļāva teikt debašu runu advokātam M. Grudulim. Savukārt 28. septembra sēdē M.Grudulis lūdza tiesu 3 nedēļas pārtraukumu, lai sagatavotu debašu runas turpinājumu. Tiesa viņa lūgumu noraidīja. Tā vietā tiesa gan M.Grudulim, gan G.Ivankinam par debašu runas nesagatavošanu piemēroja procesuālo sankciju ‒ piezīmi. Tiesa noteica, ka 5. oktobrī debašu runa jāturpina G.Ivankinam.

Uzzini pirmais, kas interesants noticis Latvijā un pasaulē, pievienojoties mums Telegram vai Whatsapp kanālā