Tautsaimniecība

14.aug
Zemkopības ministrija tuvākajā laikā plāno rosināt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz izslēgt prasību juridiskas personas pārstāvjiem iesniegt valsts valodas zināšanas apliecinošu dokumentu un ES dalībvalsts pilsoņa reģistrācijas apliecību. Šāda norma likumā tika iestrādāta pirms trim gadiem, lai vismaz kaut kādā veidā ierobežotu ārzemnieku iespējas pirkt lauksaimniecības zemi Latvijā.
 
6.aug
Par Latvijas valsts izdarīto 250 eiro iemaksu valstij piederošā uzņēmuma “airBaltic” pamatkapitālā Finanšu ministrija paskaidro, ka “pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā”.
 
6.aug
Latvijā jau vairākus gadus ir jūtams lauksaimniecības zemju deficīts. Pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, ar katru gadu lauku zeme kļūst arvien dārgāka. Pēdējo astoņu gadu laikā lauksaimniecības zemju cenas kāpušas vidēji 2,5 reizes. Par labu zemes gabalu zemnieki ir gatavi maksāt vairākus tūkstošus eiro hektārā, dažs pat vairāk nekā 10 tūkstošus.
 
5.aug
Iekšzemes kopprodukta (IKP) šā gada samazinājuma procenti pārvēršas valsts budžeta deficīta miljonos un varbūt jau miljardos eiro.
 
4.aug
Lai gan kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijas lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā būs par 40% lielāks nekā šobrīd, pēc Zemnieku saeimas aplēsēm, lauksaimnieki tiešmaksājumos, visticamāk, saņems pat mazāk nekā šobrīd.
 
3.aug
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās par gandrīz desmit procentiem pagaidām izpaužas ne vairāk, kā parasti izpaužas svārstības pa procenta desmitdaļām.
 
3.aug
Igaunijas pasts izmanto Latvijas iedzīvotāju pašizolāciju, lai palielinātu Latvijā pārsūtīto paku skaitu par 70%.
 
29.jūl
Tranzītkravu plūsmu apkalpojošos uzņēmumus satrauc valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apņemšanās izstrādāt jaunu biznesa modeli, kurā ietilpšot lielākā daļa no kravu pārvadāšanai nepieciešamajiem kravu transportēšanas, glabāšanas un pārvadājumu organizēšanas pakalpojumiem.
 
27.jūl
Savas ekstrēmās manieres informēšanā par mājokļu tirgu turpina Latio ar ziņu, ka Rīgas blokmāju dzīvokļu tirgū jūnijā apkalpojis pārāk maz darījumu, lai varētu izrēķināt vidējo cenu kā orientieri tiem, kas nodomājuši pirkt vai pārdot dzīvokli.
 
21.jūl
Pilsonisko iniciatīvu platformā “ManaBalss” uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai “Samazinām PVN pārtikas produktiem”, kas paredz noteikt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā pārtikas produktiem ‒ svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām, piena produktiem, saglabājot to arī Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Pirmajās četrās stundās pēc iniciatīvas publicēšanas par šo ieceri bija parakstījušies 126 cilvēki. Savācot 10 tūkstošus parakstu, šī iniciatīva tiks iesniegta Saeimā.
 
15.jūl
Šā gada pirmajā pusē dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs Latvijā sarucis par 47,2% un kravu pārkraušana Latvijas ostās – par 30,1%.
 
14.jūl
Kaut gan sabiedriskās ēdināšanas nozare ir viena no visvairāk krīzē skartajām nozarēm, kuras darbība tika teju paralizēta Covid-19 izplatības mazināšanas nolūkos, pēc īsas atelpas tieši šai nozarei valdība atkal piemērojusi ierobežojumus. Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis valdības piektdien pieņemto lēmumu nosauca par populismu. Viņš, tāpat kā ikviens viesmīlības nozarē strādājošais, cer uz valdības veselo saprātu, šodien lemjot par Covid-19 ierobežošanas pasākumiem un iespējamo atbalstu nozarei.
 
14.jūl
Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izmaksājušas kopā 60,5 miljonus eiro cilvēkiem, kuri zaudēja iespējas strādāt valdības noteiktās ārkārtas situācijas apstākļos.
 
9.jūl
Lai gan Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas Centrālā statistikas pārvalde ziņo par deflāciju gada griezumā, tas nebūt nenozīmē, ka viss Latvijā ir kļuvis lētāks. Salīdzinot ar maiju, jūnijā atsevišķu preču un pakalpojumu cenas kāpušas ievērojami. Tai pašā laikā sejas maskas, par kuru iespējamo sadārdzināšanos bija lielas bažas, ir kļuvušas lētākas.
 
8.jūl
Eiropas Komisija (EK) atļāvusi Latvijai iztērēt 250 miljonus eiro, lai vēl arī turpmāk pastāvētu valstij piederošā aviokompānija “airBaltic”.
 
7.jūl
Neskatoties uz Krievijas speciālajām prasībām pārtikas uzņēmumiem, kas vēlas pārdot savu produkciju Krievijā, un joprojām spēkā esošo embargo vairāku lauksaimniecības produktu eksportam uz šo valsti, Krievija joprojām ir Latvijas nozīmīgākais pārtikas un lauksaimniecības eksporta tirgus. Pērn pārtikas un lauksaimniecības produktu eksporta kopvērtība uz šo valsti pārspēja pat to līmeni, kādu Latvija uz šo valsti eksportēja, pirms Krievija ieviesa embargo 2014. gadā.
 
6.jūl
Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā – ostās, dzelzceļā un autoceļos – vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos. Viens no šiem virzieniem ir Krievija, kurā tiks grozīta konstitūcija, ļaujot Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vadīt valsti vēl divus termiņus.
 
6.jūl
Valsts a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma ilgtspējas pārskatu.
 
29.jun
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam (NAP2027) no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam (NAP2020) atšķiras ar to, ka no plāna aizvākti gandrīz visi skaitliskie rādītāji, pēc kuriem varētu spriest par plāna izpildīšanu vai neizpildīšanu.
 
19.jun
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti izrādīja vēlēšanos uzzināt, bet palika neuzzinājuši pamatojumu, kāpēc valdība nolēmusi uzdāvināt valsts uzņēmumam “airBaltic” 287 miljonus eiro.