arrow_downwardDziesmu un deju svētki

Dziesmu svētki latviešiem ir oāze, līdz kurai baltvāciešu kamielis latviešus aiznesa un kuras priekšā pats nobeidzās

Memoriālo muzeju apvienība apkopojusi stāstus un personiskus pārdzīvojumus par to, kā tapuši dzejoļi, kas šogad Dziesmu svētkos izskan Mežaparka lielajā estrādē.

Vispārējie dziesmu un deju svētki šogad ieguvuši īpaši patriotisku noskaņu. Pirmkārt, tas saistīts ar karu Ukrainā, kas daudziem atvēra acis: gulēt iemidzinošā eiforijā un sapņot par arvien labāku pasauli, kurā visi viens otru nesavtīgi mīl, rūpējas un novēl tikai to labāko, ir ne tikai naivi. Tas ir bīstami, jo ļaunums nekur nav zudis. Tas saprot tikai spēku. Tajā skaitā nacionālās pašapziņas spēku.

Dziesmu un Deju svētku norišu vietās uzstādīti 25 depozīta punkti, aģentūru LETA informēja SIA "Depozīta iepakojumu operators" (DIO).

Soctīkliem ir spēks - par to pārliecinājies ne viens vien cilvēks, tādejādi atgūstos kādu nozaudētu mantu, atrodot kādu meklētu personu u.tml. Cerams, ka ar šis palīdzības lūgums tiks sadzirdēts.

Šobrīd dziesmu svētku dalībniekiem ir spraigs mēģinājumu laiks. Tiesa, prieku par kopā būšanu un svētku atmosfēru bojā dažādas nelāgas situācijas. Piemēram, vakar Mežaparkā, lai varētu paēst, rindā svētku dalībniekiem bija jāgaida aptuveni 2 stundas.

Dziesmu un deju svētku rīkotāji sola risinājumu dalībnieku garajām pusdienu rindām Mežaparkā.

Dziesmusvētku dalībnieku nokļūšanai uz mēģinājumiem šodien "Rīgas satiksme" nodrošinās papildu sabiedriskā transporta reisus, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Kopā būt un kopā just – tāda ir šo dziesmu un deju svētku devīze, bet, lai to pa īstam saprastu, ir jābūt tajā visā iekšā. Emociju un sajūtu gamma ir tik dažāda, ka aprakstīt grūti, to var tikai pieredzēt un izdzīvot, piemēram, kā dalībniecei, kāda esmu šajos svētkos.

Ar koncertiem dažādās Rīgas kultūrvietās šodien turpināsies Dziesmu un deju svētki.

No otrdienas, 4.jūlija, visas nedēļas garumā noteiktos laika periodos Mežaparka un arī Daugavas stadiona apkārtnē ierobežos vai slēgs transportlīdzekļu satiksmi. Satiksmes ierobežojumus ieviesīs, lai nodrošinātu veiksmīgu svētku norisi, kā arī ērtu dalībnieku nokļūšanu uz pasākumu norises vietām. Ierobežojumi Mežaparka apkārtnē neattieksies un sabiedrisko transportu.

Lai gan Rīgā pulcējušies teju 40 000 Dziesmu un deju svētku dalībnieku un daudzi pasākumu apmeklētāji, pirmās trīs svētku dienas mediķiem pagājušas mierīgi, bez izsaukumiem uz būtiskiem starpgadījumiem, aģentūra LETA noskaidroja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD).

Lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku dalībnieku nokļūšanu mītnes vietās pēc atklāšanas koncerta, šovakar "Rīgas satiksme" organizēs papildreisus, vietnē "Twitter" informēja "Rīgas satiksme".

Pirms 150 gadiem dziesmu svētkos dzima latviešu nācija, svētdien Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiena "Novadu dižošanās" atklāšanā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

2023. gada. 1. jūlijā visas dienas garumā Latvijas Universitātes Lielajā aulā un Rīgas Latviešu biedrības namā notika koru konkursa fināls, kurā par Lielo balvu sacentās 33 jauktie kori, 11 sieviešu kori, 7 vīru kori un 4 senioru kori. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija - Kaspars Putniņš, Krista Audere, Sigvards Kļava, Vacslovs Augustins (Lietuva), Anžela Maslenņikova (Ukraina), Mārtiņš Ozoliņš, Mārtiņš Klišāns, Andris Veismanis, Risto Josts (Igaunija), Liāna Čonišvili (Gruzija).

No kopmēģinājuma stadionā – uz kopmēģinājumu Mežaparka estrādē. Tādus diždarbus var paveikt, šķiet, tikai jaunībā. Vairs neatceros gadu, bet vienā no vasarām mums – gan deju kolektīvam, gan korim, - „iekrita” dziesmu un deju svētki. Nosvīduši, pārguruši, bet laimīgi – tādi no stadiona braucām uz Mežaparku. Tie, kuri nedziedāja korī, varēja doties dusēt uz matračiem, kas bija izvietoti kādā no Rīgas skolām. Bet nevienam tas nebija prātā: apkārt bija Rīga, lielie dziesmu svētki, kabatā – dažas naudiņas...

Svētdien Latvijā būs pārsvarā mākoņains laiks, brīžiem līs, vietām gaidāms stiprs lietus un pērkona negaiss, prognozē sinoptiķi.

Dziesmu un deju svētkos piedalās ap 40 000 dalībnieki, savukārt svētkus varētu apmeklēt vismaz 500 000 interesentu.

Svinot XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus un atzīmējot svētku tradīcijas 150 gadus, par tradīciju kļuvusī sadziedāšanās nakts pēc noslēguma koncerta Mežaparkā būs veltīta latviešu tautasdziesmām un krāšņajiem Latvijas novadiem, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāve Linda Ertmane.

No plkst.11.00 Rīgas Latviešu biedrības namā un Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks koru konkursa fināls. Latvijas labāko amatierkoru finālsacensības norisināsies jaukto, vīru, sieviešu, kā arī senioru koru kategorijās.